imants@staburags.lv
Pagājušajā nedēļas nogalē Viesītē notika Sēlijas 11. kongress. Pasākuma izskaņā “Sēlijas sudraba” apbalvošanas ceremonijā sveica šajā gadā Sēlijas vēsturiskajā novadā esošo sešu pašvaldību pārstāvjus.
Balvu “Sēlijas sudrabs“ pasniedza jau trešo gadu. Pretendentus balvai varēja pieteikt jebkurš Sēlijas vēsturiskā novada iedzīvotājs, organizācija, iestāde vai uzņēmums. Par pieteikto kandidātu vajadzēja uzrakstīt literāru jaunrades darbu brīvā formā — eseju, stāstu, dzejoli vai pat lugu. Darbs vietējās kopienas un visas Sēlijas labā bija galvenais kritērijs. Trīs galvenās balvas — piespraudi ar vilka siluetu, saņēma trīs no pieteiktajiem cilvēkiem. Pārējiem balva ir vilka pēdas miniatūrs attēlojums sudrabā. Balvas izgatavoja juveliere Ranta Roga.
Pasākumu atklājot, konkursa patronese, “Sēlijas Sudraba” etalons darbos, vārdos un pieredzē — aknīstiete Skaidrīte Medvecka teica: “Šodien sveicam tos, kuri ar savu personību, skatījumu uz dzīvi, ir padarījuši krāšņāku, skaistāku un interesantāku to vietu, kopienu, kurā viņi dzīvo.”
Šogad konkursā balvas saņēma 25 pieteiktie cilvēki. Viņu vidū arī astoņi no Aizkraukles novada: Guna Gadišķe no Pilskalnes pagasta, Gunta Grauze un Konrādījs Degro, Nauris Beļūns no Neretas, Laima Jaškova un Vineta Lavrenoviča no Sunākstes, Ilga Cera no Zalves un Zeltīte Odiņa no Ērberģes, kas saņēma vilka pēdu jeb mazo sudraba balvu.
Cieši ieaudzis Sēlijā
Par konkursam izvirzīto Gunu Gadišķi viņas pieteicēja Lidija Ozoliņa rakstījusi: “Brīnišķīga pavāre, kūku meistare, sieva, mamma un vecmāmiņa. Līdzjūtīga un izpalīdzīga kaimiņiene. Savulaik bija saimniece Pilskalnes, vēlāk Sproģu skolas virtuvē. Klāj goda galdus pilskalniešiem. Brīvajā laikā piedalās kultūras dzīves pasākumos, ada zeķes un cimdus savai ģimenei, un arī karavīriem Ukrainā.” Lidija Ozoliņa konkursam pieteica arī neretieti Guntu Grauzi. “Čakla audēja, adītāja, floriste, bērnudārza “Pienenīte“ audzinātāja. Cilvēks, kurš neslēpj savas prasmes, bet nodod tās tālāk,” raksta Lidija.
Ilma Svilāne “Sēlijas sudrabam” pieteica zalvieti Ilgu Ceru. Viņa saka, ka Ilga Zalves skolā un pagasta centrā ir kā nemanāms labais gariņš — visu pieskatoša, vienmēr atsaucīga palīdzēt. Novada vēstures pētīšana viņai ir gan rūpe, gan pienākums un sirdsdarbs.
Monika Pavloviča no Pilskalnes balvai pieteica neretieti Konrādiju Degro. Kā cilvēku — personību, kurš ar saknēm cieši ieaudzis Sēlijā. Interese par vēsturi, kā pats teicis, ielikta šūpulī. Jau ceturtajā klasē mācoties, sapratis, ka jāvāc materiāli muzejam, savu senču piemiņai. Tagad viņa māja ir unikāla vieta, kur apkopota senču vēsture, darbarīki un citi priekšmeti.
Sunākstiete Laima Jaškova konkursā nonāca, pateicoties sadarbības partnerei no Iršiem — Ivetai Hveckovičai. “Viņu raksturo uzdrīkstēšanās un attieksme. Kurš tad, ja ne viņa,“ tā par Laimu saka Iveta. Ar spītību, izturību, neatlaidību, radu un draugu atbalstu viņa 2022. gada beigās Sunākstē atvēra veikalu. Tagad tas kļuvis arī par vietējo iedzīvotāju satikšanās vietu. Te svin Lieldienas, sagaida Jāņus, rīko sporta sacensības.
Sirsnīgas un iedvesmojošas
Sēlijas sudraba mazo balvu saņēma arī sunākstiete Vineta Lavrenoviča. “Ar tevi vienmēr ir pavasaris, it kā saules stars būtu atradis mājas.” Kultūras dzīves organizatori un saieta nama vadītāju jau divdesmit gadu garumā pieteica Dina Aļeiņikova un Maruta Vaivode. Vineta ir stāvējusi pie biedrības ‘‘Saules aka“ šūpuļa un vienmēr mudinājusi brīžos, kad apkārt dzird — nekas nesanāks. Viņa arī grupas ‘‘Laimīgs gadījums“ basģitāriste un ansambļa “Mežaroze“ dalībniece.
“Ar Sēliju uz pleca dzīvo Nauris Beļūns no Neretas,” saka Initas un Māra Trakinu ģimenes, piesakot viņu balvai. “Sēlijas un Neretas atbalsts, stūrakmens. Aizrautīgs sporta pasākumu organizēšanā, vadot “Saules sporta klubu”, kas atpazīstams ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas līmenī.”
Zeltīte Odiņa un Silvija Lisovska — abas ir ērberģietes. “Ienākusi Mazzalves pagastā un to iemīlējusi, deg par to,” saka Silvija par Zeltīti, pagasta pakalpojumu centra vadītāju. Paspēj viņa arī būt ansamblī, vietējā amatierteātrī, biedrībā “Ērberģietes”. Atraktīva, zinoša un darbīga, Ērberģes un Mazzalves pagasta vārdu iznesusi ārpus novada robežām.
Atbildīgs ir pieteicējs
Konkursu “Sēlijas sudrabs” rīko biedrība “Ūdenszīmes” un kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”. Viena no pasākuma organizatorēm, projektu vadītāja Santa Šmite stāsta par konkursa gaitu. Lai izvērtētu pieteiktos pretendentus balvai, izveido žūrijas komisiju, kurā ir pieci cilvēki — konkursa patroni Skaidrīte Medvecka un Jānis Subatiņš, kā arī vairāki biedrību pārstāvji. Viņi vērtē pieteicēja iedoto materiālu — aprakstu par balvai izvirzīto kandidātu, kā arī vizuālo materiālu — fotogrāfijas. “Varētu šķist, ka mēs viens otru Sēlijā tāpat pazīstam, bet tā gluži nav. Tāpēc svarīgi iesūtīt kvalitatīvu pieteikumu, kurā iekļauti arī fakti. Tas ir iemesls, kāpēc godinām abus cilvēkus — gan pieteicēju, gan pieteikto,” stāsta Santa Šmite.
Trīs nominanti saņem galveno balvu — sudraba piespraudi ar dziedoša vilka siluetu. Pārējie piespraudi ar vilka pēdiņu sudrabā. Lai arī Sēlijas ģerbonī ir sudraba briedis, vilka tēls bija otrs biežāk pieminētais laikā, kad notika diskusijas par ģerboni. Tāpēc pasākumos, reklāmas materiālos izmanto šo dzīvnieku. Savukārt sudrabs, nevis zelts, vai kāds cits materiāls ir saistīts ar folkloru, turklāt tas izceļ rotas valkātāju, nevis iet tam, tā teikt — pa priekšu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma