Trešo gadu pēc kārtas Halovīna gaidīšanas laikā Bauskas pilskalnā iemājos šausmu parks. Šogad organizatori sola to bērniem draudzīgāku.

Organizatoru pārstāve Agnese Ābolkalna atklāja, ka šausmu parks darbosies līdz 10. novembrim. Halovīna gaisotni šeit palīdzēs uzburt dažādas dekorācijas, varēs apmeklēt ķirbju pilsētas autokapsētu, kur laiks apstājies, kur rūsējošās kārbās un dzinējos saglabājušies noslēpumaini stāsti. Apmeklētāji varēs ienirt arī aizraujošā ķirbju labirintā, mēģinot atrast pareizo izeju. Būs iespēja satikt arī parka raganu, kura dalīsies savos noslēpumainajos stāstos un burvestībās. Darbosies karuseļi un mājražotāju tirdziņš.

‘‘Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz visu veidojam pašu spēkiem, neīrējot objektus ne no viena. Tas ir daudz laikietilpīgāk, raudzīsim, kas no tā visa sanāks,’’ teic A. Ābolkalna un papildina, ka tēlus domā paši, viena objekta izveide, ja nav papildu detaļu, prasa aptuveni stundu.

Bauskas Halovīna šausmu parkam šogad Latvijā analogu netrūks. Daugavpils centrālais parks pārvērtīsies par šausmu parku, “Cinevilla” piedāvās Halovīna tematikas izklaides, varēs baudīt šausmu filmu seansus un izdzīvot baisos piedzīvojumus kino pilsētā, bet lielākais šausmu parks iekārtojies Lucavsalā, Rīgā, un aiz tā stāv komanda, kura sevi iepriekš pierādījusi Bauskā.

Tikmēr Bauskas novada iedzīvotāju iniciatīvas grupa, kas aicina šogad saglabāt atvērtu Bauskas Pilskalna parku un neatļaut tur sarīkot Halovīna šausmu parku, atklātajā vēstulē Bauskas novada domes deputātiem savākusi 285 parakstus. Reizē ar iedzīvotājiem divas vēstules pret Halovīna parka rīkošanu iesnieguši arī kristīgo draudžu pārstāvji. Tomēr pašvaldība nolēmusi neliegt veidot šādu parku arī šogad.

Laikraksts ‘‘Bauskas Dzīve’’

Leģendu naktī varēs apskatīt Palmu māju

26. oktobrī visā Latvijā jau trīspadsmito reizi norisināsies Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotais pasākums — Leģendu nakts. Pasākuma mērķis — izzināt un iepazīt Latvijas piļu un muižu vēsturi un kultūras mantojumu — un sniegt apmeklētājiem iespēju ieraudzīt tās daudzveidīgā, izzinošā un radošā veidā. Alūksnē šajā dienā varēs iepazīt Palmu mājas vēsturi un doties uz to izzinošā ekskursijā.

Šogad Latvijas Piļu un muižu asociācijas organizētās “Leģendu nakts 2024” tēma ir vēstules, kas sevī glabā stāstus par notikumiem, rakstītāja domas un emocijas. Alūksnes Jaunā pils Leģendu nakts ietvaros gaidīs apmeklētājus 26. oktobrī no pulksten 16 līdz 20 uz pasākumu “Pagātnes stāsti mākslas gaismā”.

Leģendu nakts pasākumā Alūksnes novada muzejā, iepazīstot Palmu mājas vēsturi, tiks veidota laika līnija no fotogrāfijām un vēstulēm, ko papildinās stāstījums par mākslas vērtībām Palmu mājas arhitektūrā. Savukārt turpinājumā paredzēta ekskursija uz baronu fon Fītinghofu kādreizējo oranžēriju, lai kopā ar Alises Ģelzes ģimeni iepazītu ēkā saglabājušās kultūrvēstures liecības. Šī pasākuma daļa ir par maksu.

Vēlāk uz Alūksnes Jaunās pils sienas būs vērojama ebru mākslas projekcija ar Palmu mājas leģendu apvītajiem eksotiskajiem augiem un putniem “Palmu mājas leģenda Alūksnes Jaunajā pilī”, ko mūzikas pavadījumā veidos māksliniece Anda Kolosova. Šī pasākuma daļa ir bez maksas un tās norise notiek ar Alūksnes novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Par godu Vijciema jubilejai dāvina unikālas pastmarkas

Vijciems 800 gadu jubilejā saņēmis skaistu dāvinājumu — pastmarkas sūtījumiem ar Vijciema pagasta simboliku.

Pastmarkas tapušas ar diviem dizainiem — viena ar Vijciema ģerboni un baznīcu fonā, otra ar Vijciema ģerboni un uzrakstu Vijciems 800. Katra no tām ir ar ierobežotu tirāžu — 20 pastmarku.

Dāvinājums nācis no vijciemieša Gata Galviņa ģimenes.

Ideja par šādu pastmarku izveidi radusies ar domu radīt unikālu dāvanu svētkos. “Tas nav nekas jauns. “Latvijas Pasts” jau vairāku gadu laikā piedāvā šādu pakalpojumu — izvēlies pastmarkas vērtību sūtīšanai Latvijā, Eiropā vai pasaulē, pievieno attēlu, noformē pasūtījumu, un lieta darīta. Pastmarku dizainā vēlējos, lai tiktu atspoguļots kaut kas tāds, kas raksturīgs tieši Vijciemam. Priecājos, ka vijciemiešiem jubilejas gada svētku sajūtas vēl turpinās visa šī gada laikā,” saziņā ar “Ziemeļlatviju” pauž G. Galviņš.

“Ļoti priecājamies par šādu unikālu dāvinājumu un visiem pārējiem. Ir tik patīkami uzlīmēt uz parastas aploksnes šādu pastmarku.

Nupat atdevu pastniecei vēstuli kādam adresātam par paveiktajiem autordarbiem. Gods un lepnums par Vijciema vārdu. Paldies Gata Galviņa ģimenei par šādu ideju! Jāteic, ka vēl mums ir arī citi vijciemieši, no kuriem turpinām saņemt dāvanas Vijciema jubilejā. Pavisam nesan saņēmām dāvinājumu no zemnieku saimniecības “Piekalnes”, — lampiņas, kuras tuvāk valsts svētkiem izvietosim kokos pagasta centrā,” papildina Vijciema tautas nama vadītāja Vita Bērziņa.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Gulbenes novadā vairāki jauni kolektīvi

Šajā sezonā Gulbenes novada pašdarbnieku pulku papildinājuši vairāki jauni kolektīvi — bērnu teātris Līgo pagastā, senioru tautas deju kolektīvs Rankā, jauniešu teātra studija Tirzā un citi. Gulbenē rasta iespēja arī pašiem mazākajiem dejot gribētājiem (3—4 gadi) sākt apgūt tautas dejas.

Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska “Dzirkstelei” stāsta, ka pieprasījums pēc tautas dejām ir liels. Ir kolektīvi, kas maina statusu, piemēram, pārejot no vidējās paaudzes uz senioru kolektīvu vai jaunieši uz vidējās paaudzes. Piemēram, Litenē “Ratenieki” būs senioru un vidējās paaudzes kolektīvi, jo tur ir daudz dejotāju.

“Līgo pagasta bērnu vecāki nāca un prasīja par teātri, tas nozīmē, ka bērni grib darboties, un tas ir pozitīvi. Ir kāds kolektīvs, kas arī beidz darbību, un kopumā skaita ziņā amatiermākslas kolektīvi ir tādā vienā līmenī. Pierādījies, ka pēc krīzēm, pandēmijas cilvēkiem ir vēl lielāka vēlēšanās sanākt kopā, saliedēties, darboties. Svarīgi, ka cilvēki zina, ka ir kur iet un darboties. Visos pagastos ir amatiermākslas kolektīvi. Protams, notiek arī braukšana vienam pie otra. Druvienas cilvēki brauc uz Lizumu vai Lizuma dejotāji uz Tirzu, vai Tirzas meitenes uz kori Jaungulbenē. Arī tā notiek. Bet ir, kas ir sava pagasta patrioti. Un svētkos redzam, ka varam noorganizēt koncertu, kur uzstājas tikai mūsu kolektīvi,” stāsta S. Zdanovska. Viņa pati vada senioru amatierteātri Gulbenē. Ideja par senioru amatierteātri gaisā virmojusi jau pirms vairākiem gadiem, un tagad to ir izdevies arī realizēt. Senioru kolektīvs — tas ir īpašs, un izveidot standarta izrādi nevar, jādomā kaut kas specifisks. Un izaicinājums ir tas, ka Latvijā esot tikai viens senioru teātris.

Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”