Aizkraukles novadā sākts atjaunot vietējā autoceļa Nereta-Gricgale–Ērberģe posmu segumu septiņu kilometru garumā pirms Ērberģes. Tas ir ceļš, par kura pārbūvi gan ceļa malā esošā sociālās aprūpes centra darbinieki, gan iedzīvotāji cīnījušies vairāku gadu garumā.

Laikraksts “Staburags” 2024. gada martā rakstīja: “Tas nav ceļš, tā ir katastrofa!”. Tā par ceļu Nereta— Gricgale—Ērberģe sacīja ikviens, kuram bieži nācās braukt kādu gabaliņu pa šo ceļu. Diemžēl, lasot atbildīgo institūciju atbildes uz jautājumu, kad šo ceļu varētu salabot, pērn bija zudusi pēdējā cerība. Atbildīgās institūcijas pat norādīja — ceļš zaudējis valsts nozīmi, jāpārņem pašvaldībai Šajā pavasarī situācija mainījās un uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” informēja, ka ceļš tomēr iekļauts šī gada remontdarbu plānā.

No Baltceriem līdz sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālei “Mēmele” (29,80.–32. km) atjaunos grants segumu, bet no aprūpes centra līdz reģionālajam autoceļam Vecumnieki—Nereta—Subate (32.—36,80. km) veiks divkārtu virsmas apstrādi. Būvdarbu laikā izzāģēs satiksmei bīstamos kokus, veicot pasākumus, lai saglabātu aizsargājamo ķērpju un bezmugurkaulnieku dzīvotnes.

Braukšanas ātruma ierobežojums būvobjektā būs 70 km/h un 50 km/h, satiksme periodiski var būt ierobežota pa vienu braukšanas joslu. Būvdarbus plānots pabeigt līdz augustam.

Visā posmā sakārtos ūdens atvadi — tīrīs grāvjus, tīrīs, atjaunos un pārbūvēs caurtekas, kā arī nostiprinās nogāzes. Divu kilometru posmā no Baltceriem līdz sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālei “Mēmele” atjaunos grants segumu, izbūvējot 15 cm biezu nesaistītu minerālmateriālu segumu, bet pārējā posmā, līdz reģionālajam autoceļam Vecumnieki—Nereta—Subate, veiks divkārtu virsmas apstrādi, izņemot Dienvidsusējas tiltu, uz kura klās asfalta segumu.

Atjaunos piecas autobusu pieturvietas, kā arī ceļu aprīkojumu, virsmas apstrādes posmā ieklās ceļu horizontālos apzīmējumus.

Ceļa nodalījumu joslu atbrīvos no koku un krūmu apauguma, kā arī cirtīs satiksmei bīstamos kokus. Būvobjektā atrodas vairāki aizsargājamie koki, galvenokārt parastās liepas un oši, kas ir dižkoki, ķērpju dzīvotnes vai aizsargājamu bezmugurkaulnieku dzīvotnes. To ciršana un sakopšana notiks saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) doto atļauju.

Atbilstoši DAP atzinumam, ķērpju koki tiks novietoti ceļa nodalījuma joslā ārpus grāvja un tur atstāti, lai suga vairotos. Savukārt koki, kur konstatēts īpaši aizsargājamais lapkoku praulgrauzis ‘Osmoderma eremita’, tiks sakopti vai nocirsti. Šajā procesā tiks pieaicināts Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Maksims Balalaikins. ◆

Saskaņā ar DAP šī gada 20. februāra lēmumu par nemedījamo sugu indivīdu ieguvi:

◆ Nokaltušos un bīstamos kokus —17 parastos ošus un vienu parasto liepu, kas ir ķērpja ‘Skleroforas Sclerophora spp.’ dzīvotnes, pēc nociršanas sadalīs ap 2 m nogriežņos un pārvietos uz zaļo zonu aiz grāvja ceļa zemes nodalījuma joslas robežās.

◆ Sakops vienu parasto liepu un vienu parasto osi, kas ir lapkoku praulgrauža ‘Osmoderma eremita’ dzīvotnes. Lapkoku praulgrauzis ‘Osmoderma eremita’ ir iekļauts īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu sarakstā.

◆ Nocirtīs un pārvietos uz sugai piemērotu vietu būvobjekta zaļajā zonā divus kokus, kas ir lapkoku praulgrauža ‘Osmoderma eremita’ dzīvotnes.

◆ Darbus veic SIA “Limbažu ceļi” par līgumcenu 1 060 901,10 eiro (ar PVN), darbus finansē no valsts budžeta. Būvuzraudzību nodrošina piegādātāju apvienība “BPU&IngWay”.