Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, Aizkraukles novada dome apstiprinājusi grozījumus Aizkraukles novada pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka pagastu pārvaldes turpmāk būs pagasta pakalpojumu centri. Daļa domes deputātu uzskata, ka tā ir pagasta pārvalžu likvidācija, turpretī domes vadība apgalvo, ka visi pašvaldības pakalpojumi iedzīvotājiem šajās vietās tiek saglabāti.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atstās universālos kareivjus

Apstiprinātie grozījumi pašvaldības nolikumā paredz pagastu pārvaldes pārdēvēt par pagastu pakalpojumu centriem, kas sniegs pašvaldības pakalpojumus — zāles pļaušanu, asenizāciju, ceļu uzturēšanu un citus. “Lemt par apvienību pārvalžu izveidi līdzšinējo mazo novadu pašvaldību vietā bija politiskā izšķiršanās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likums neļauj veidot novados trīs līmeņu pārvaldi. Izlēmām par labu apvienībām, jo bijušie novadi paši par sevi ir spēcīgi. Ne visi atbalstīja šo izvēli, taču vairākums deputātu bija vienisprātis. Izvēloties apvienības, to pakļautībā nevar pastāvēt pagastu pārvaldes. Lai formāli atrisinātu šo problēmu, izveidojām pagastu pakalpojumu centrus, kas pēc būtības ir tās pašas pagastu pārvaldes — strādās tie paši cilvēki, un funkcijas nemainīsies. Pakalpojumu centrā būs divi līdz trīs, maksimums, četri darbinieki, arī komunālās daļas strādnieki. Pārējais — grāmatvedība, juridiskā daļa, projektu vadība, bāriņtiesa, sociālais dienests, pašvaldības policija — tiks centralizēts, bet šo centralizēto iestāžu un struktūrvienību darbinieki, iespējams, būs pagastu apvienībā vai pagastu pakalpojumu centrā. Sasaiste iedzīvotājam ar pārvaldi ir ļoti spēcīga tieši uz vietas, katrā apdzīvotā teritorijā. Turpmāk tā būs funkcionāla, bet ne administratīva. Skrīveru novada pašvaldībā administrācijas darbs bija ļoti optimizēts. Viens cilvēks veica vairāku amatu pienākumus, citviet katrā nozarē bija savs speciālists. Vēlamies izlīdzināt pakalpojumu saņemšanas iespējas visā jaunā novada teritorijā, tādēļ dažās struktūrās amata vienības varētu palielināties, piemēram, pašvaldības policijā, būvvaldē, taču grāmatvedības un citās centralizētajās jomās administratīvo darbinieku skaits samazināsies. Pagastos būs pakalpojuma centra vadītājs. Tas ir šī brīža redzējums, šāds modelis ļaus efektīvāk pārvaldīt jauno novadu. Tāpat Latvijā tiks izveidoti aptuveni 500 jauni klientu apkalpošanas centri, tie sniegs valsts un pašvaldības pakalpojumus, bet nenodarbosies ar saimnieciskiem jautājumiem. Nav izslēgts, ka tie varētu atrasties arī vienā vietā ar pagasta pakalpojumu centriem. Lai kā mēs reorganizētu, centralizētu novada administrāciju, iedzīvotājiem pakalpojumi paliek decentralizēti, saglabājot pakalpojumu pieejamību. Ministrijas vadlīnijas noteic, ka pakalpojumiem jābūt pieejamiem iedzīvotājiem katrā pagastā, neraugoties uz pieprasījumu vai noslodzi. Protams, raugoties no materiālās puses, tās ir izmaksas, bet šis nav tas gadījums, kad jādomā šādā virzienā. Apbraukājot pagastus, redzējām, ka vietām pietiktu, ja pagasta kase un bibliotēka nestrādātu katru dienu. Praksē pagasta pakalpojumu centra lietvedis vai kasiere varētu uzņemties vairākus pienākumus. Apvienojoties gājām specializācijas ceļu — darbiniekiem tiek sašaurināta darbības sfēra, līdz ar to tiek samazināta kļūdu iespējamība. Mazākās apdzīvotās vietās šāda pieeja nedarbojās, tādēļ šā brīža risinājums ir atstāt tā saucamos universālos kareivjus, kas dara vairākas lietas,” skaidro Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors.

Grauta pagastu pārvalžu misija