Atzīmējot 37. gadadienu kopš Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas, Aizkraukles pagasta kultūras namā pulcējās avārijas seku likvidācijas dalībnieki gan no Aizkraukles novada, gan viesi no Latvijas savienības “Černobiļa”, kā arī Rīgas un Ķekavas.

Tikšanās laikā pagastā bija iespēja apskatīt Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja Padomju gadu ekspozīciju, kas klātesošajiem atgādināja arī par notikumiem tajā tālajā 1986. gadā, kad daudzi siltajā, saulainajā 26. aprīļa dienā pat nenojauta, kur aizvedīs viņu ceļi un kādas sekas būs Ukrainā notikušajai katastrofai. Pasākuma dienā un vēl līdz 13. maijam pagasta kultūras namā apskatāma izstāde par tā laika notikumiem, kas uz Aizkraukli atceļojusi no Ugundzēsības muzeja.

“Atceros tās siltās pavasara dienas, nedēļas nogali, ko daudzi no mums pavadīja savos dārzos, strādājām, baudījām laiku. Oficiālas informācijas par avāriju tajā brīdī vēl nebija, bet mēs jau pa dažādiem kanāliem sapratām, kas noticis, taču vēl nesapratām, ko tas nozīmē un kādas būs šīs traģēdijas sekas. Man ir gandarījums, ka varam šajā dienā satikties un atcerēties tā laika notikumus. Svarīgi to neaizmirst, stāstīt par to jaunākajai paaudzei,” tikšanās reizē atcerējās Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.

Šobrīd Aizkraukles novadā reģistrēti 52 Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidētāji, uz tikšanos gan bija ieradušies mazāk nekā puse. Kopumā viņu bijis krietni vairāk, taču daudzi jau aizsaukti mūžībā gan veselības problēmu, gan arī gadu dēļ. “Tie bija cilvēki, kuri tika izsaukti un sūtīti pretī nezināmajam. Kuri glāba un centās novērst avārijas radītās sekas, ziedojot savu veselību. Tas bija tāds laiks, kad daudz kas tika noklusēts, arī avārijas seku likvidētājiem neteica taisnību, kāds iespaids uz veselību tiek atstāts. Līdz ar to cilvēki pat sevi tā īsti nevarēja pasargāt,” sacīja novada vadītājs un piebilda, ka Latvijas savienībai “Černobiļa” ir liels nopelns, rūpējoties par šiem cilvēkiem, viņu atbalstu, medicīnisko aprūpi un sociālo nodrošinājumu, kas, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, no kurām arī cilvēki tika sūtīti uz Čornobiļu, ir daudz plašāks un augstākā līmenī.

Latvijas savienības “Černobiļa” prezidents Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks pastāstīja — aktīva darba rezultātā šo gadu laikā ir izdevies panākt, ka avārijas seku likvidētāji, kuriem šī iemesla dēļ ir noteikta invaliditāte, papildus invaliditātes pensijai saņem arī valsts sociālo pabalstu. Tādi Latvijā ir ap 3500 cilvēku. Pabalstu izmaksā arī mirušā avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei, pārdzīvojušam laulātajam, vecākiem un mazbērniem, ja viņi ir bijuši mirušā apgādībā. Taču šobrīd Saeimā iesniegts priekšlikums grozīt likumu un noteikt, lai tuvinieki šo pabalstu varētu saņemt, nepierādot apgādību. Tāpat tiek izmaksāta kaitējuma atlīdzība avārijas seku likvidēšanas dalībniekam, kuram noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums saistībā ar avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā izveidota tāda kā “čornobiliešu” ārstniecības bāze, kur šiem cilvēkiem iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Tad, kad šajā slimnīcā 90. gadu sākumā tika izveidots tā sauktais “čornobiliešu” reģistrs, tajā bija vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku, kā arī ap 1200 cietušo — tie ir bērni, kas dzimuši avārijas seku likvidācijas dalībnieku ģimenēs. Pirms divdesmit gadiem slimnīcā arī atklāta piemiņas plāksne avārijas seku likvidācijas dalībniekiem, kur katru gadu 26. aprīlī tiek rīkoti atceres pasākumi.

Savukārt Aizkraukles novada pašvaldība piešķir vienreizēju ikgadēju pabalstu 50 eiro, ko var saņemt ikviens Čornobiļas AES avārijas seku likvidētājs. Kāds no klātesošajiem ierosināja skatīt jautājumu arī par nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošanu šiem cilvēkiem, kā tas ir vairākās citās Latvijas pašvaldībās.

Vērzemnieks piebilst, ka Saeimā iesniegts vēl viens lūgums — noteikt 26. aprīli kā oficiālu atceres dienu, kad tiek pieminēti šīs traģiskās avārijas seku likvidētāji. Vēstule kādu laiku ceļojusi no vienas valsts amatpersonas pie citas, līdz šobrīd nonākusi pie Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna. 

Uzziņa

Atceres pasākumā Latvijas savienības “Černobiļa” prezidents Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks un viceprezidents Māris Šops pasniedza vairākus apbalvojumus.

◆ Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Dzintra Cepure saņēma Latvijas savienības “Černobiļa” Goda zīmi par nozīmīgu ieguldījumu Čornobiļas atomelektrostacijas katastrofas dokumentālo liecību saglabāšanā, atmiņu popularizēšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm, kā arī atzīmējot Čornobiļas AES avārijas 37. gadadienu.

◆ Aizkraukles Mākslas skolas skolotāja, aktīva palīdzības organizētāja Ukrainas karavīriem un iedzīvotājiem Vaira Lejniece saņēma Ukrainas starptautiskās apvienības “Kraina” labdarības medaļu par vienotības stiprināšanu starp Latvijas un Ukrainas tautām, sniedzot nesavtīgu atbalstu (palīdzību) Ukrainas iedzīvotājiem.

◆ Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Latvijas savienības “Černobiļa” goda biedrs, saņēma Ukrainas starptautiskās apvienības “Kraina” labdarības medaļu par vienotības stiprināšanu starp Latvijas un Ukrainas tautām, sniedzot nesavtīgu atbalstu (palīdzību) Ukrainas iedzīvotājiem.

◆ Irina Kapusta no Ukrainas, kura divus gadus dzīvo Latvijā un sniedz palīdzību tautiešiem Ukrainā, saņēma krūšu nozīmi “Māte Latvija”.

◆ Latvijas savienības “Černobiļa” aktīvists Viesturs Pērkons no Ķekavas saņēma Ukrainas Bogdana Hmeļņicka 3. pakāpes ordeni par ieguldījumu palīdzības sniegšanā Ukrainai.

+ 14