Rudenī mājdzīvniekiem saasinās locītavu kaites

Veterināre MADARA KAIDAKA strādā Pļaviņu pusē. Viņas vīrs Miks specializējies liellopu ārstēšanā, bet viņa — mājdzīvnieku, lai gan zina stāstīt arī par vīra darbā aktuālo.

Jautāta par liellopu vakcināciju, viņa saka, ka jāvadās no konkrētās situācijas. Ja saimniecībā ieved jaunus dzīvniekus, tad potēšana palīdz izvairīties no caurejas, elpošanas ceļu problēmām. Jautāta par palīdzību eksotiskajiem dzīvniekiem, Madara saka, ka biežāk tā nepieciešama dzemdībās, traumu un kastrācijas gadījumā.

Stāstot par mums pierastāku dzīvnieku — govju problēmām, viņa saka, ka šie mājlopi mēdz slimot ar nagu čūlām, dermatītu, atspiedumiem un kāds procents ar šīm kaitēm fermā būs vienmēr. Ja slimo dzīvnieku skaits palielinās, jāmeklē iemesls. Varbūt tās ir vielmaiņas problēmas, nesabalansēta barība. Ar gadiem lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana kļūst intensīvāka, no govs cenšas iegūt vairāk piena, līdz ar to govis kļūst jūtīgas, un lielāka uzmanība jāpievērš viņu labturībai. Ja ievēro katru niansi, var sasniegt augstāku ražību, svarīga ir arī mīksta guļvieta, tīrs gaiss. Saimniecībās, kurās ir augsti izslaukumi, arī dzīvnieku labturības apstākļi ir labi, un otrādi. Arī lielajās fermās, kurās govis dzīvo uz vietas, neiet ganībās, apstākļi ir dzīvniekam patīkami. Īpaši tas attiecas uz karstajām vasaras dienām. Turklāt govs ir diezgan slinks dzīvnieks un labprāt pieņem komfortablus apstākļus.

Stāstot par savu veterinārijas jomu — mājdzīvnieku veselību, Madara teic, ka rudens — vēsie un mitrie laikapstākļi gados vecākiem suņiem un arī kaķiem ir locītavu problēmu laiks. Dzīvnieki grūtāk, lēnāk pieceļas, nav tik žiperīgi, nelec tur, kur kādreiz varēja uzlēkt. Kaķiem biežāk parādās saaukstēšanās. Līdzīgi kā cilvēkam, arī mājdzīvniekiem pieejami uztura bagātinātāji un, regulāri tos lietojot, tie palīdz. Joprojām vajadzīga vakcinācija pret ērcēm, jo siltajā rudenī šo kukaiņu daudz. Turklāt klimatam mainoties, slimības, kuras pārnēsā ērces, apdraud suņu veselību un arī dzīvību. Suņus un kaķus iesaka attārpot četras reizes gadā. Retāk, ja šie dzīvnieki dzīvo slēgtā telpā vai tikai privātmājas pagalmā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”