Iveta Skaba
Kā katru gadu, arī šogad 1. maijā Daudzevas saieta nama vadītāja Rudīte Nāzare aicināja atsaukties daudzesiešus, kuri darinājumi veidotu tradicionālo izstādi “Mana pūralāde”.
Apskatot šādas izstādes, pārņem sajūsma un izbrīns par cilvēku izdomu, čaklumu, neatlaidību, pacietību. Savu pūralādi bija atvērušas Vizbulīte Bērziņa, Vija Dudeniča, Inese Škutāne, Monta Kļaviņa, Nadežda Kuluševa, Ļubova Bialika, Anita Plēsuma, Modra Saulīte, Ligita Griķe, Valija Lucāne, Inga Dumpe, Zaiga Rebane, Baiba Grāvīte, Sanita Lūse, Inese Pilāne, Valentīna Plēsuma.
Daudzesiete Vizbulīte Bērziņa piedāvāja aplūkot arī abu vecmāmiņu rokdarbus. Izstādē bija redzams goda dvielis ar monogrammu SM — Sofija Meluškāne, kā arī viņas austā Lielvārdes josta. Vecmāmiņa precējās kara laikā, bija ģērbusies tautastērpā, ap kuru bija apjozta šī josta. Vizbulīte atceras vien pāris epizodes no abu kopā pavadītā laika, jo bija vēl ļoti maza, kad vecmāmiņa aizgāja mūžībā. Pagājušajā gadā šos darinājumus Vizbulītei atdeva mamma, pēc tam tie tiks nodoti mazmeitiņai. Līdzās vienas vecmāmiņas darinājumiem bija arī otras vecmāmiņas darbiņš — maisiņš, uz kura izšūti burti IL, kas nozīmē Ida Liepa.
Taču Vizbulīte uz izstādi bija atnesusi savus darbus — gleznas, kuras pavada kāds stāsts. Ukrainā sākās karš, bet nākamajā dienā Vizbulīti piemeklēja veselības problēmas. Ko gan šajā laikā sadarīt, jo bezdarbībā sēdēt negribējās. Internetā bija pieejamas ukraiņu mākslinieku gleznas, kuras attiecīgi pēc norādītajiem numuriņiem vajadzēja izkrāsot. Darbiem izmantotas akrila krāsas, uz tiem paraugoties, varētu padomāt, ka Vizbulīte pati tos gleznojusi. “Dziedēju veselību un dvēseli,” teic daudzesiete. Gleznās attēloti peoniju ziedi, dabas un piejūras ainavas un visai amizants takšu šķirnes suns. Vizbulīte ir takšu fane, arī ikdienā viņa gādā par diviem takšiem. Piejūras skats bija pirmā glezna, ko Vizbulīte izveidoja, un iepatikās. Tā reizē bija arī solidarizēšanās ar ukraiņu tautu.
Gandrīz pilnā sastāvā izstādē bija pārstāvēta Grāvīšu ģimene. Tētis Andris uz bērza izaugušo māzeru bija pārvērtis augļu traukā. Mamma Anda šoreiz uz izstādi bija atvedusi bārkstainu spilventiņu un dimantiņu gleznu. Līdzīgs spilventiņš bija arī meitai Sintijai, savukārt dēls Renārs bija izgatavojis Ziemassvētku dekoru — eglīti.
Gan senāk, gan arī mūsdienās izgatavotus rokdarbus apskatīt piedāvāja Sanita Lūse. Sanita pēc profesijas ir mājturības skolotāja, bet izstādē bija arī pāris sedziņas, kas izšūtas skolas laikā — ar dažādu veidu dūrieniem un cauro vīli. Tāpat arī Lielvārdes josta, kas austa studiju laikā. Sanita stāsta, ka liela rokdarbniece bija viņas vecmāmiņa un daudz ir aizguvusi no viņas. Lai arī savā profesijā nestrādā, prasmes un iemaņas nekur nezūd. Kā zināms, Sanita Daudzesē vada meistarklases, kurās māca pagatavot dažādus dekorus. Bet izstādē bija apskatāmas viņas perfektā krustdūrienā izšūtās gleznas.
Ar ko tad pārsteidza pārējās izstādes dalībnieces? Vija Dudeniča bija izgatavojusi īru mežģīņu jaciņu, bet frivolitē tehnikā — apkaklīti, auskarus, aproces. Šiem smalkajiem darbiem vajadzīga liela pacietība.
Kā allaž, izstādē priecē Zaiga Rebane. Šoreiz bija aplūkojams Zaigas jaunākais veikums — somas, jostas, maciņi un aproces. Jauki smaržoja Ingas Dumpes veidotie ziepju pušķi, un laba dāvana varētu būt arī polimērmāla krūzītes. Interesanti bija arī ozollapas formā veidotie magnētiņi ar Daudzevas vārdu. Par nesenajām Lieldienām atgādināja Montas Kļaviņas sojas vaska sveces olu un zaķu formā. Citas noskaņas radīja Ineses Pilānes ģipša dekori. Šī aizraušanās esot radusies pēc vienas meistarklases apmeklējuma.
Neviena rokdarbu izstāde nav iedomājama bez adījumiem — cimdiem un zeķēm. Interesantā rakstā tapuši Modras Saulītes adītie cimdi. Rokdarbniece bija redzējusi fotogrāfiju ar šādiem cimdiem un pati izdomājusi, kā tādus noadīt. Izstādē bija aplūkojamas Modras kundzes adītās zeķes.
Ar adījumiem pazīstama daudzesiete Inese Škutāne. Bez šallēm bija apskatāmi Ineses mezglotie auskari, džemperis ar bumbulīšiem un citi darbiņi. Māsu Nadeždas Kuluševas un Ļubovas Bialikas darinājumi bija adītas zeķes, tamborētas čības un krāšņs lilijas zieds. Neparastas zeķes bija noadījusi Anita Plēsuma. Tās bija Īrijai raksturīgajā zaļajā krāsā ar baltu ieadītu āboliņa lapiņu un vārdu Maija. Anita arī parādīja, kā lietām var piešķirt otru mūžu — kafijas burciņas piedzīvoja pārvērtības dekupāžas tehnikā un nu kalpo par garšvielu trauciņiem.
Krāsainas zeķes, sveces bija darinājusi biedrības “Sudrabegles” vadītāja Valija Lucāne. Tie gan nebija vienīgie Valijas kundzes darbiņi. Viņas darinājums bija arī filcēšanas tehnikā veidotas glezniņas. Tādas bija veidojušas arī daudzesietes Ligita Griķe un Anita Plēsuma.
Šī gada izstādē varēja apskatīt arī dažas daudzesiešu kolekcijas. Baiba Grāvīte kolekcionē apsveikuma kartītes. Tās nav mūsdienās iegādātas, bet pirms dažiem gadu desmitiem. Vecākas paaudzes apmeklētājs atminēsies, ka tādas arī viņš savulaik pircis. Kartītes bija ar Ziemassvētku, 8. marta un citu tematiku. Vairums kartīšu bija ar leģendārās mākslinieces Margaritas Stārastes zīmējumiem. Mīlīgu ežu kolekcija pieder Valentīnai Plēsumai, savukārt Anitai Plēsumai — dzelteni, pūkaini cālīši.
Reklāma