Prezidents sapurina jauno Saeimu

Domāju, ka nepiedodami maza uzmanība veltīta Valsts prezidenta Egila Levita uzrunai 14. Saeimai tās pirmajā darba dienā 1. novembrī. Savā pusstundu garajā vēstījumā prezidents, manā izpratnē, norāja gan 13. Saeimu, gan iepriekšējās un kopumā skarbi izteicās par visu valdības un tautas kalpu darbu — vairāk nekā 30 gados paveikto. Valsts prezidents Egils Levits publiski atzina, ka iepriekšējos astoņos gados, un arī pirms tam, Saeima un valdība bijusi gļēva, lēnīga, neizlēmīga un par nākotni nedomājoša. “Latvija atpaliek no Eiropas un no Baltijas kaimiņiem. Jāaptur Latvijas ilgstošā atpakaļslīdēšana. Vezums uz priekšu kust grīļīgi un lēni. Jāķeras šim jautājumam klāt pa īstam. Sabiedrības priekšā jūs esat kolektīvi atbildīgi par nākamajos četros gados sasniegto rezultātu!” Tās ir skaļākās frāzes no viņa uzrunas. Jāsaka gan, ka prezidents pats bijis un joprojām ir daļa valsti un tās attīstību ietekmējoša politiska figūra, un līdz ar to teiktais attiecināms arī pašam uz sevi. Vēl nesen sarunās par prezidenta paveikto daudzi izteicās, ka viņš ir atkal kārtējais, tikai valsts simbols, no kura diemžēl nav sadzirdēta personīgā nostāja. Pārāk kluss, bez konkrēta viedokļa. Tāpēc jāatzīst, ka šāda uzruna bija viņam neraksturīga.

Skumjākais ir tas, ka ar šo nosodījumu piepildījies to vēlētāju iepriekš teiktais, ka “viņiem tur, augšā, nospļauties par mums”. Valdības, deputātu darbs līdz šim lielā mērā bijis tikai darbības imitācija. Jā, pieņemti lēmumi, kaut kur esam virzījušies, valsts nav aizgājusi “pa burbuli”. Tomēr mēs varējām būt vismaz Igaunijas līmenī, kas, kā norādīja arī prezidents, piemēram, izglītības jomā ir vairāk nekā soli priekšā. Vai jaunā Saeima būs reformatore visu darīt modernāk, labāk, sabiedrības interesēs? Neko citu kā banālo “laiks rādīs” pateikt nevaru. Zinot latvisko īpašību kašķēties un katram vilkt vezumu uz savu pusi, cerība maza. Tomēr pirmais mēģinājums visiem iet vienā virzienā ir — tapis vadošo, Saeimā ievēlēto partiju sadarbības memorands. Tas paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību. Vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem — valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību. Lasot šīs rindas, tās man vairāk skan kā lozungs, klišejiski skaļi vārdi, kurus pēc mēneša atcerēsies retais.