Politiskās debates. Deputātu kandidāti atbild uz iedzīvotāju jautājumiem

Laikraksta iepriekšējā numurā iepazīstinājām ar deputātu kandidātu iecerēm ievēlēšanas gadījumā. Savus jautājumus, kas bija samērā daudz, kandidātiem bija iesūtījuši arī iedzīvotāji.

Ugunsdzēsības mašīnām telpa jāatrod

Pirmais jautājums bija saistīts ar iedzīvotāju drošību: kā tā var būt, ka novadā vienīgā oficiāli reģistrētā Kokneses brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība nespēj atrast risinājumu ar pašvaldību par telpām divu ugunsdzēsības mašīnu novietošanai? Vai tiešām jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai pēc tam skaidrotos, kāpēc nevarēja palīdzēt brīvprātīgie ugunsdzēsēji, jo izrādās, ka tāpēc, ka pašvaldība nevarēja atrast kopīgu valodu ar biedrību. Kas ir ar šo situāciju?

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (“Latvijas attīstībai”/Vidzemes partija) sacīja: “Man šī informācija nenonāca, bet mēs to noteikti varam atrisināt. Tā tiešām nedrīkst būt problēma, jo mēs redzam, kā Lietuvā, Polijā brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības ļoti pilnvērtīgi papildina šo drošības sistēmu. Mums Latvijā un novadā tas ir jāattīsta un jāatbalsta, kā es te sēžu.”

Debašu vadītājs Lauris Zvejnieks norādīja, ka pat Saeimā lēmumus var pieņemt dažu stundu laikā, un pajautāja, vai šo jautājumu var atrisināt šī sasaukuma laikā? Novada mērs atbildēja: “Domāju, ka jūnijā mēs sanāksim kopā, un to tiešām vajag, jo līdz manīm, es teikšu, konkrēti nebija nonācis šis jautājums.”

Deputātu kandidāti — pašvaldības darbinieki

Līduma kungam nācās atbildēt arī uz citiem jautājumiem. Vai nevajadzētu strikti nodalīt lēmumu pieņēmējus no lēmumu izpildītājiem, jo šobrīd domē no 19 deputātiem 11 ir pašvaldības iestāžu vadītāji vai darbinieki. Arī novada mēra pārstāvētās partijas sarakstā 13 no 18 kandidātiem ir pašvaldības darbinieki vai iestāžu vadītāji. Tas ir labi vai slikti? Tas ir ērti — pats pieņem lēmumu, un pats izpildi! “Tā ir tāda vienkāršota izpratne,” atbildēja L. Līdums. “Pašvaldības dzīve un būtība ir jāsaprot. Domāju, arī mani kolēģi, kas ir vadījuši novadus iepriekš, ļoti labi zina, ka ir svarīgi izprast pašvaldības darbības būtību. Bet es negribu teikt, ka mēs to mērķtiecīgi esam darījuši. Nekādā gadījumā! Bieži vien ir tā, ka šie pašvaldības darbinieki kaut kā sevi sabiedrībā ir parādījuši, aktīvi pozicionējušies, tāpēc arī viņi iekļūst šajos sarakstos. Tāpēc mums ir svarīgi vienmēr atrast arī uzņēmējus, citu arodu cilvēkus, lai sarakstā viņus uzrunātu. Bieži vien ir vieglāk uzrunāt pašvaldībā strādājošos tāpēc, ka viņi saprot pašvaldības darbu, daudzi arī atsaka.” Vai tas nav vieglākais ceļš? “Nē, nē, nē, vienkārši tā tas ir, un es nejūtos vainīgs pie tā,” noteica L. Līdums.

Aigars Lukss (“Jaunā Vienotība”) piebilda: “Priekšsēdētājs mums pieminēja pieredzi. Tad, skatoties uz savu pieredzi, kad vadīju Pļaviņu novadu, mums deputātu sastāvā bija daudz uzņēmēju, un tas viennozīmīgi bija dzinulis, lai mēs Pļaviņu novadā visas lietas darītu pēc iespējas efektīvāk, atrastu naudu, lai realizētu lielos projektus. Pašvaldības darbinieki, protams, sevi “neapgriezīs”. Tas nu ir skaidrs. Viennozīmīgi, ir jābūt deputātiem no malas, kas vadoņus dzen un aizrāda par to, ka ir kaut kādas vietas, kur nauda varētu tikt izlietota efektīvāk.” Savukārt Gunta Libeka (Nacionālā apvienība) viedoklis šajā jautājumā bija šāds: “Dažiem, kas iepriekšējās vēlēšanās bija “Latvijas attīstībai”/ Vidzemes partijas sarakstā un kļuva par deputātiem, ļoti paveicās. Viņi dabūja labu darbu. Viens no viņiem kļuva par sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju, un vēl viena deputāte kļuva par sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieci. Viņi, strādājot ar sabiedriskajām attiecībām, kā deputāti ļoti labi varēja šajā laikā sevi parādīt.” Evija Vectirāne (ZZS) G. Libeka teiktajam gan oponēja: “Es, Libeka kungs, arī Jaunjelgavas novada domē biju deputāte un sabiedrisko attiecību speciāliste jūsu vadībā, un tas netraucēja strādāt.” Bet Leons Līdums steidza piebilst, ka arī Nacionālās apvienības sarakstos ir tādi cilvēki, kas strādā sabiedriskajās attiecībās, kā arī papildināja A. Luksa teikto: “Aigaram ir taisnība par uzņēmējiem. Racionāli, griezt, efektivizēt! Bet ir jādomā arī par cilvēku, jādomā arī par to, kā viņš jūtas. Ir mazlietiņ uz sabiedrības vajadzībām jālūkojas kompleksi, ne tikai no budžeta efektivitātes viedokļa. Varbūt tāpēc arī pašvaldības cilvēki vairāk izprot cilvēku vajadzības.” Aigars Lukss vēl piebilda, ka ar uzņēmējiem nebija vieglas diskusijas, kad runa bija par griešanu, jo viņi gribēja vēl vairāk griezt.

Kārtīga brigāde

Pirms novada apvienošanas bija runa, ka, strādājot kopā, ietaupīsies nauda. Bet, cik darbinieku bija līdz apvienošanai, tik arī palicis. Ko pašvaldībā katru dienu astoņas stundas dara septiņi dzimtsarakstu nodaļas darbinieki, seši komunikācijas speciālisti, 12 tūrisma organizētāji? “Jums ir 40 finanšu speciālistu?” debašu vadītājs Lauris Zvejnieks vaicāja novada vadītājam. “Sapratu jautājumu,” pēc īsas pauzes sacīja priekšsēdētājs, uz ko debašu vadītājs bilda, ka pauzi arī saprata. “Vispirms jau tas vien, ka iepriekš bija kādi 68 vai 78 deputāti, pirmajā gadā deva 250 000 eiro ietaupījumu budžetā. Kad agrāk novadi bija kompakti, tad ļoti daudzas lietas varēja apvienot un darīja viens speciālists vienā jomā, otrā jomā un arī trešā jomā. Tad, kad teritorija kļuvusi liela, tajā brīdī pašvaldības policija tiek pieprasīta, visa valsts birokrātija brūk virsū un pieprasa no pašvaldības visās jomās pamatīgu darbu, analīzi, datu uzkrāšanu un tā tālāk. Tas viss diemžēl neļāva šo vienkāršo un cilvēkiem saprotamo efektivizēšanu. Neskatoties uz to, mēs par 3% samazinājām pašvaldības darbinieku skaitu. Tā ka tas nav tik vienkāršoti saprotams. Kaut gan vēlme ir saprotama,” sacīja priekšsēdētājs.

Guntis Libeks piemetināja, ka novada vadošās personas ir priekšsēdētājs, divi vietnieki, izpilddirektors un vietnieks: “Nu, tā ir kārtīga brigāde. Jāsaka, ka viņi arī patērē budžeta līdzekļus diezgan daudz.” Savukāt debašu vadītājs piebilda, ka jāņem vērā tas, ka novads arī liels. Kamēr viens vienā galā, otrs 100 km attālumā otrā galā. “Es redzu, ka viņi uz vienu vietu dodas pa divi, pa trīs. Laikam viens otru pamāca un dod padomus.” Šī Gunta Libeka atbilde bija pavadīta ar dažu zālē esošo aplausiem.

Administratīvas dabas jautājums

Evijai Vectirānei bija adresēts jautājums arī kā novada domes Ētikas komisijas vadītājai: “Kāds ir jūsu viedoklis par to, ka vairākas Aizkraukles novada amatpersonas ir KNAB administratīvi sodītas un turpina ieņemt savu amatu Aizkraukles novadā?” “Man nav informācijas par šiem KNAB sodiem,” atbildēja Evija Vectirāne. “Muļķības!” atskanēja balss no zāles. “Nav,” pie sava palika Vectirāne. “Muļķības,” atkārtoja jautājuma iesniedzēja.

“Nu, jūs noteikti labāk zināt!” sacīja E. Vectirāne. “Es zinu, jo es jums sūtīju vēstuli! Es tiešām zinu labāk!” Pēc šīs piezīmes Vectirāne turpināja: “Man nav pieejama oficiāla šī informācija, un es domāju, ka tas ir administratīvas dabas jautājums, kas ir jārisina administratīvā ceļā. Ētikas komisija ir vairāk konsultatīva un norādoša, iesakoša institūcija atbilstoši mūsu komisijas nolikumam.” Arī A. Lukss apstiprināja, ka nav tādas informācijas kā deputātiem, bet G. Libeks apgalvoja pretējo — ir, ir informācija! “Kā var nebūt informācijas, ja es sūtīju atklātu vēstuli visiem deputātiem? Kā var nebūt?” sašutusi bija koknesiete Ilze Blaua. “Jūs paudāt viedokli, nevis faktus. Kāpēc man jums jātic?” noteica novada domes priekšsēdētāja vietnieks, deputāta kandidāts Andris Zalītis. “Ieejiet KNAB mājaslapā!” sacīja I. Blaua.

Nekas pārkāpts nebija

Nākamais jautājums bija adresēts visiem kandidātiem — kā tiek plānots sakārtot jautājumu par izglītības iestāžu algu samērību. Tas saistīts ar gadījumu, kas izskanēja visā Latvijā — Kokneses pamatskolasattīstības centra direktores un viņas vietnieču algām.

Pirmais atbildi sniedza Leons Līdums: “Ņemot vērā skolas specifiku, protams, jāņem vērā arī tas, ka visas šīs algas vēl pareizinās ar 20 % piemaksu, ņemot vērā šo īpatnību. Kāpēc tā tur bija? Būtībā jau nekas pārkāpts nebija. Pēc Ministru kabineta noteikumiem, no mērķdotācijas atalgojums nedrīkst pārsniegt 15 %, šogad tie ir nepilni 13 %. Tā viņi šo atalgojumu bija uzlikuši. Jā, varbūt mums vajadzēja, jau no paša sākuma novadu veidojot, to pamanīt tajā lielajā darbu gūzmā, arī izglītības sistēmā bija daudzi citi darbi. Mums šī skola varbūt bija pazudusi no redzesloka. Tad, kad uzzinājām šo, mēs sapratām, ka nevaram nelikumīgi rīkoties. Mums bija jāmaina pašiem savi normatīvi, ir jāapraksta, kādā veidā izglītības iestāžu vadītāji var dabūt sev lielāku algu, nekā pamatalga ir noteikta shēmā. Šobrīd mums nu jau deputātu līmenī iesākušās pietiekami lielas diskusijas. Mēs vēlamies pieņemt nolikumu, kas visu izglītības iestāžu vadītāju atalgojumu saliks, nu, tādās kabatiņās, kur katrs pēc sasniegumiem, pēc padarītā varēs saņemt. Bet mums vēl ir diskusijas, diezgan pamatīgas. Mēs ceram, varbūt jūnijā to pabeigsim sava termiņa laikā.” Deputāta kandidātei no Nacionālās apvienības saraksta Vairai Lejniecei bija jautājums: “Ko dara Izglītības pārvalde, ja nevarēja norādīt nesakritību, ka tas jums kā domes vadībai paslīdēja garām?” “Nē, es neteicu, ka nesakritība,” sacīja novada vadītājs. “Ja mēs iesim šajā jautājumā dziļāk, tad tur var redzēt divus dažādu ministriju nolikumus, kuri ir pretrunā viens ar otru. Tu sāc skaidrot pēc viena, ir viens. Tu sāc skaidrot ar otru, ir otrs. Mēs iesaistī-
jām gan Izglītības pārvaldi, gan arī juristus. Izglītības un zinātnes ministrija apgalvoja: tur viss kārtībā, tā gadu gadiem bija, un ir kārtībā, tur nekādu pārkāpumu nav. Ja jums tā pasaka šāda līmeņa institūcija Latvijā, ko jūs varat padarīt? No otras puses, mēs jutām sabiedrības spiedienu par to, ka tas ir par daudz. Tāpēc meklējām likumīgo veidu, kā var samazināt. Tikai ar normatīvu ieviešanu un izmaiņām…” Priekšsēdētāju pārtrauca Guntis Libeks: “Es gribēju teikt, ka Līduma kungs šobrīd stāsta nepatiesību. Algas direktorei un vietniecēm neapstiprina viņas pašas. Domes vadība apstiprina un izpilddirektors. Un, ja ir brīvā griba un redz, ka tas nav pareizi, tad tādu nevajag vienkārši apstiprināt, bet tagad stāsta visādas pasakas. Un arī to jauno nolikumu, ko ierosināja pēdējā komitejas sēdē, domes vairākums nepieņēma. Atlika vēl uz vienu mēnesi.”

Darbi notiek vai nenotiek?

Aizkraukles iedzīvotājam Andrejam Beikmanim bija jautājums par domes ēkas renovāciju: “Vienā piebūvē notiek renovācijas darbi, bet pārējās vietās ir klusums. Sastatnes jau vairāk nekā mēnesi ir uzliktas pie ēkas. Sakiet, lūdzu, sastatņu noma neko nemaksā? Vai projekta vadītājs un tehniskais uzraugs šim projektam ir?” L. Līdums zināja atbildēt: “Šī projekta uzraudzība notiek pēc likuma un ļoti pamatīgi. Ik nedēļu notiek iesaistīto pašvaldības cilvēku sanāksmes, kur ir visi — gan projektētāji, gan darbu veicēji, gan būvuzraugi. Darbi notiek iekšā un nav redzami, tie ir ļoti intensīvi. Darbs bieži notiek arī tumšajās stundās un brīvdienās.” Tomēr Beikmaņa kungs iebilda: “Sastatnes ēkas ārpusē ir vairāk nekā mēnesi, un nekādi darbi nenotiek. Saprotiet, sastatņu noma maksā naudu.” “Neapšaubāmi,” piekrita L. Līdums. “No tā mūsu maksājums nepalielināsies. Tā ir būvuzņēmēja iekšējā politika.” “Tā ir kopējā tāme, atvainojiet. Tad jūs varat brīvi ar to naudiņu rīkoties,” sacīja A. Beikmanis. “Mēs nevaram neko, ne centu nevaram,” tā L. Līdums. “Neviens nekontrolē, kas notiek,” neapmierināts bija Beikmaņa kungs. “Regulāra un pamatīga kontrole tur ir,” aizkrauklieti mēģināja pārliecināt domes priekšsēdētājs.

Jāpārskata bērna piedzimšanas pabalsts

Kāpēc Aizkraukles novada dome būtiski nepalielina bērna piedzimšanas pabalstu, nepiešķir brīvpusdienas? “Neapšaubāmi, būtu ļoti populāri, ja mēs pieņemtu, ka visiem ir brīvpusdienas un arī piedzimšanas pabalsts būtu 3000 eiro,” sacīja Leons Līdums. “Tas būtu motivējoši,” kāds iesaucās. “Mēs pieņēmām summu, kas ir tāda, kāda tā ir, un ņemot vērā budžeta iespējas,” turpināja priekšsēdētājs. “Jā, mēs tagad spriežam par to, ka pēc šīm vēlēšanām jaunais deputātu sastāvs varētu runāt par ievērojamu palielināšanu, bet, kā jūs pats (Lauris Zvejnieks — aut.) teicāt, kā būs ar drošības situāciju. Vai nesāksies, piedodiet, karš un tamlīdzīgi. Nedomāju, ka piedzimšanas pabalsts ir noteicošais, lai dzimstību veicinātu,” tā L. Līdums. L. Zvejnieks argumentēja, ka tas būs noteicošais, lai jauna ģimene neaizbrauktu uz blakus novadu, jo tur ir lielāks pabalsts. “Nu, tā mums te nebija blakus novados, mums bija samērojami šie pabalsti. Runājot par brīvpusdienām. Mēs jau pašā sākumā, domājot par līdzsvarotu novada attīstību, brīvpusdienas pilnībā apmaksājām tajās vietās, kur ir zems iedzīvotāju blīvums. Līdz ar to visas tās teritorijas, īpaši kreisais krasts, pakļuva zem šī blīvuma. Tādējādi visiem daudzbērnu ģimeņu bērniem, visiem mazturīgo ģimeņu bērniem tiek piešķirtas brīvpusdienas. Mums ir pašvaldības līdzmaksājums, lai atbalsts būtu arī citiem. Domāju, tā ir godīga attieksme — jo mazāk, jo tālāk, jo lielāks ir šis atbalsts. Nu, mēs nevaram simtprocentīgi visiem.”

Guntis Libeks piebilda, ka viņu programmā norādīts bērna piedzimšanas pabalstu dubultot un par katru nākamo bērnu vēl dubultot: “Viss atkarīgs, protams, cik tas izmaksās. Tur ir vajadzīgi aprēķini.”

Par to, ka tas jāpārskata, piekrita arī citu sarakstu līderi. Aigars Lukss piebilda: “Mūsu skatījumā piedzimšanas pabalsts tīri matemātiski varbūt uzrunā, tomēr vajadzētu attīstīt tos pakalpojumus, kas ļauj jaunajām ģimenēm labāk justies novadā — brīvpusdienas, plašāki bērnudārza piedāvājumi, auklīšu pakalpojumi. Tas ir tas, kas jaunajām ģimenēm tiešām ļautu strādāt, ļautu būt novadā drošiem un dzīvot labklājībā.” Leons Līdums viņu papildināja: “Interešu izglītība, piedāvājums sporta jomā.”

Par interešu izglītību runājot, piekrita arī Anna Lencberga (“Latvija pirmajā vietā): “Manuprāt, būtu jāveido lielāks atbalsts tieši sportam, jo ir tādi sporta veidi, kas no pašvaldības netiek atbalstīti, un tas būtu jālabo.” Leons Līdums gribēja zināt, kam ir atteikts? “Personīgi es zinu, ka mums ir sporta klubs “Olimp”,” sacīja A. Lencberga. “Viņi strādā uz to, ko paši izdara, un to, ka vecāki līdzekļus iegulda. Pašvaldība nekā nepalīdz. Tieši tāpat ir ar futbola klubu “Veina”. Zinu, ka Ogres novada pašvaldība saviem futbolistiem pilnībā apmaksā sporta ekipējumu.” Leons Līdums uz to atbildēja, ka novadā ir plašs sporta klubu atbalsts: “Mums ir izveidota sistēma un arī godīga attieksme. Vienmēr gada beigās visi klubi piesakās, un visi iespēju robežās atbalstu saņem.” Anna Lencberga: “Nezinu, man ir divi, kas saka, ka neko nesaņem.” “Pie kā viņi bijuši?” gribēja zināt L. Līdums. “To es jums nemācēšu teikt, būs jājautā viņiem konkrēti. Bet atbalsts nav visiem,” iebilda A. Lencberga. “Viņi zina ceļu. Droši vien, ka iespēju robežās. Budžets nav bezizmēra,” sacīja L. Līdums.

Kam pieder Krima?

Novada domes priekšsēdētāja vietniekam, arī deputāta kandidātam Andrim Zālītim bija jautājums sarakstu “Latvija pirmajā vietā” un “Suverēnā vara/Jaunlatvieši” līderēm: “Vai jūs varētu paturpināt teikumu: Krima pieder…?” Anna Lencberga atbildēja, ka tas nav pašvaldības jautājums. Bet kāds iebilda, ka jautājums ir jautājums, un tas nebija sarežģīts. Vēl zālē atskanēja replika par līšanu lielajā politikā un ietiekums vaicāt par pašvaldību. Abas dāmas uz šo jautājumu neatbildēja, bet debašu vadītājs Lauris Zvejnieks piebilda, ka tas arī kaut ko nozīmē.

Vēja parku izveide jāizvērtē

Vai deputātu kandidāti atbalsta vēja parku izveidi Aizkraukles novadā? Zaļzemnieku pārstāves E. Vectirānes atbilde bija, ka atbalsta, bet vispirms izvērtējot to atrašanās vietas. Tāda pati atbilde bija arī L. Līdumam. A. Lukss uzskata, ka tas ir būtisks resurss, kas jāizvērtē: “Jārēķina, jālemj, jāvērtē, jāieklausās sabiedrības viedoklī.” Līga Varkale un Anna Lencberga atbildēja noraidoši. Guntis Libeks sacīja, ka tas jānosaka teritorijas plānojumā, un lai ir skaidrs, kur tos var ierīkot. Lai arī pašvaldībai par to nav teikšanas, parasti pašvaldības cenšas kaut ko mainīt un iebilst pret kādu ražotņu un rūpnīcu būvēšanu, kā bijis arī mūsu novadā. “Domāju, ka jānosaka skaidri spēles noteikumi uzņēmējiem. Mēs jau varam, protams, dzīvot savos seno laiku priekšstatos, bet arī agrāk bija vējdzirnavas, un cilvēki, man liekas, baigi pret tām neprotestēja,” tā G. Libeks. A. Lencberga piebilda: “Vējdzirnavas deva konkrētu labumu iedzīvotājiem. Šajā gadījumā vēja parks būs kaut kas, ko, visdrīzāk, cels ārvalstu uzņēmēji. Nauda aizplūdīs prom no Latvijas, viņi nepaliks šeit, un finālā mēs būsim ar milzīgām vēja turbīnām, kas ietekmēs mūsu vidi, mūsu klimatu.”

Uz visiem jautājumiem debašu laikā deputātu kandidāti nepaguva atbildēt, uz tiem atbildēs rakstiski. Tās publicēsim kādā no laikraksta nākamajiem numuriem.