Plūdu patiesībā nebija

Pēc lielajiem, varētu pat teikt gadsimta plūdiem Jelgavā un Jūrmalā, pirmā doma man, iespējams, arī citiem bija — vai par skādi samaksās apdrošinātāji. Trīs reizes jānospļaujas pār kreiso plecu, bet es savu māju neesmu apdrošinājis. Tomēr kafejnīcas “Panna Cafe” nelaime Koknesē, biežās vētras liek arī man padomāt par šādu, kā tomēr nereti izrādās, naudas izmešanu. Manas šaubas pastiprināja somu uzņēmums, apdrošināšanas kompānija “IF”. Televīzijas ziņu sižetā kāda jelgavniece stāsta, ka šis kantoris pateicis — plūdi ir tad, kad upe iziet no krastiem. Kad lietus sakrājas, šo procesu nesauc par plūdiem, un atteicās maksāt par ūdens sagandēto mantību mājas pagrabā. To, ka apdrošinātāji patiesībā darbojas kā naudas inkasatori, pārdzinēji no vienas kabatas otrā, pierādīja arī gadījums Rīgā. Apakšstāva kaimiņš konstatēja, ka griestos parādījies pleķis, laikam no ūdens. Rezultātā, it kā vainīgajam no augšējā stāva nācās samaksāt, šoreiz norvēģu kompānijai “Gjensedige” vairāk nekā 300 eiro. Turklāt, pamatojoties tikai uz kaimiņa iesniegumu. Neviens nekādas ekspertīzes neveica, patieso pleķa izcelsmi neskaidroja. Mīļā miera labad “vainīgais” rēķinu apmaksāja. Jo dziļāk roc šajā apdrošināšanas laukā, jo interesantāk kļūst. Kopumā ideja ir tāda — tu par savu naudu izdari maksimāli visu, lai tev nenozagtu mašīnu, lai neizceltos ugunsgrēks, lai īpašumā neiekļūtu zagļi, un tikai tad apdrošinātājs vēl padomās, vai pieņemt tevi kā klientu. Paskatīsies, cik potenciāli bīstamā vietā dzīvo — pie lielceļa vai pie upes, kas jau ir iemesls, lai atteiktu. Līdz ar to cilvēkam parastajam zūd vēlme un jēga apdrošināties. Vēl kāds apstāklis, kas skaļi runā pret šādu vēlmi — būtiski ir rūpīgi izpētīt apdrošināšanas līguma nosacījumus pirms tā parakstīšanas. Bieži vien sīkajā drukā slēpjas svarīga informācija par to, kas tieši tiek un kas netiek apdrošināts. SĪKAJĀ DRUKĀ! Man vienmēr tas licies smieklīgi. Jau pats fakts, ka teksts nodrukāts tā, ka to grūti izlasīt, norāda uz vēlmi potenciālo klientu apmānīt. To, ka šie kantori nav godprātīgi, norāda arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča teiktais: “Es sagaidu tiešām atbildīgu rīcību, nevis atrunāšanos, lai tiešām cilvēkiem pēc tam nav jāstaigā pa tiesām gadiem, mēģinot pierādīt to, kas ir acīmredzams.”