Pieprasījums pēc pašvaldības mājokļiem ir atšķirīgs

Aizkraukles novada domes pārstāvju rīkotajās tikšanās ar iedzīvotājiem nereti izskanēja jautājumi par pašvaldības dzīvokļiem. Arī laikraksta lasītāji interesējušies, cik daudz to ir, kam tie pienākas, un kāpēc pašvaldība tos pārdod vai, gluži pretēji, nepārdod? Kur izlieto iegūtos līdzekļus no to pārdošanas?

Aizkraukles novada domes Dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs Aigars Zīmelis skaidro, ka novadā ir ap 1550 pašvaldībai piederošo dzīvokļu, bet šis skaitlis ir mainīgs. Visvairāk ir Aizkraukles pilsētā — teju 300, diezgan daudz arī Zalves pagastā — vismaz 100, bet vismazāk — Klintaines, Aiviekstes, Sērenes un Staburaga pagastos.

— Brīvu dzīvokļu tikpat kā nav. Ja kāds atbrīvojas, īpaši labākā kārtībā, drīz vien to izīrē nākamajam. No tiem, kuri šobrīd nav aizņemti, lielākā daļa ir nelabiekārtoti vai daļēji labiekārtoti. Kur nepieciešams lielāks remonts, pašvaldība izvēlas to pārdot, jo ieguldījumi ir lieli. Ja konkrētā dzīvojamā platība ir ļoti nepieciešama, to cenšas sakārtot, lai var piedāvāt iedzīvotājiem, bet pamatā remonts ir īrnieku ziņā. Pašvaldība cenšas nodrošināt, lai dzīvoklim būtu siltumnoturīgi logi, durvis un tehniskā kārtībā iekšējie inženiertīkli, — stāsta Aigars Zīmelis.

Saistībā ar saistošajiem noteikumiem par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā pašvaldība var nodrošināt tai piederošās vai nomātās dzīvojamās telpas, sociālā dzīvokļa izīrēšanu, var piedāvāt dzīvokli kvalificētam speciālistam, kāds nepieciešams novadā, nodrošināt ar pagaidu dzīvojamo telpu, palīdz apmainīt īrēto dzīvokli. Ir vairākas konkrētas iedzīvotāju grupas, kuras var pieteikties uz pašvaldības dzīvojamo platību īri. Katru iesniegumu izvērtē Dzīvokļu komisijā, vai cilvēks atbilst palīdzības saņēmēja statusam. Pieprasījums pilsētās un pagastos atšķiras. Aizkrauklē ir neliela rinda, bet citur tā ir mazāka vai nav vispār.

— Ne visi piekrīt pirmajam piedāvājumam, bet gaida kaut ko labāku. Ir daži, kuri rindā ir jau divus vai trīs gadus. Iedzīvotājam ir tiesības atteikties no konkrētā piedāvājuma, un tad to piedāvā nākamajam. Pirms katra piedāvājuma izvērtē, vai cilvēks atbilst tam, lai saņemtu dzīvojamo platību, — saka Aigars Zīmelis.

Viņš atzīst, ka tik liels dzīvokļu skaits pašvaldībai nav nepieciešams, tāpēc pamazām atsevišķus pārdod. Iegūtos līdzekļus izlieto, lai uzturētu pārējos dzīvokļus — mainītu durvis un logus, elektroinstalācijas, santehnikas vai citam remontam, kur tas nepieciešams.

— Šobrīd pašvaldība strādā pie jauniem saistošajiem noteikumiem, kuros paredzēts noteikt beztermiņa īres līgumu pārslēgšanas kārtību, jo no 2026. gada 31. decembra Dzīvojamo telpu īres likums nosaka tikai terminētos līgumus ar īrniekiem. Plānots palielināt arī pašvaldības dzīvokļu īres maksu, kas, salīdzinot ar tirgus cenām, šobrīd ir ļoti maza, — skaidro Aizkraukles novada domes Dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs.