Pārmaiņu gaidās

Aizvadītās nedēļas notikums Nr. 1 bija premjera Krišjāņa Kariņa paziņojums par demisiju. Esot valdības vadītāja amatā vairāk nekā četrus gadus, Kariņš ir sasniedzis arī sava veida rekordu, zinot to, cik ilgi darbojušās iepriekšējās valdības. Izņēmums ir Valdis Dombrovskis, kura vadītā valdība arī noturējās ilgāk nekā četrus gadus. Ja atceramies, tad Krišjānim Kariņam iegadījās ne vieglākais darbības laiks. 2020. gadā pasauli pārņēma kovida pandēmija. Tas bija kaut kas jauns, iepriekš nepiedzīvots visai pasaulei, diez vai kāds vispār zināja, kā rīkoties šādos apstākļos. Par ierobežojumiem, vakcīnām, komandantstundām un visu pārējo bija jāizlemj valdībai, kas izraisīja lielu neapmierinātību. Daudz kritikas saņēma arī 2021. gadā realizētā administratīvi teritoriālā reforma. Tad karš Ukrainā un tā izraisītās sekas, kas ietekmēja kā visas pasaules, tā arī Latvijas ekonomiku. Vēlēšanu priekšvakarā tika novērsts pedagogu streiks. Vairāk kritizēts, nekā slavēts, Kariņš visu šo laiku izturēja un no amata neatkāpās.

Pērn rudenī “Jaunā Vienotība” pārliecinoši uzvarēja 14. Saeimas vēlēšanās un uzņēmās iniciatīvu veidot jaunu valdību, par kuras vadītāju atkal kļuva Krišjānis Kariņš. Otrajai viņa vadītajai valdībai nebija vieglākas dienas. Energoresursu krīze, skolotāju streiks —tikai pāris no izaicinājumiem. Pagājušajā nedēļā pēc strīdiem koalīcijā viņš pieņēma lēmumu demisionēt.

14. Saeimas vēlēšanās, uzrunājot vēlētājus, lielākoties viņu atbildes bija, ka gribas pārmaiņas, gribas labāku dzīvi. Ar tādām cerībām tie, kas uzskatīja par svarīgu — atnāca un nobalsoja. Cilvēkus nogurdināja pandēmija, izmisumā dzen augstās cenas veikalos, tagad tām pievienojušies arī jaunie elektrības tarifi. Iedzīvotāju labklājības līmenis tikai krīt, nevis ceļas.

Ar ko premjera darbība paliks atmiņā? Vai tikai ar “draugi, nav labi!”? Kā jau bija redzams “Panorāmas” sižetā, ielās satikto un aptaujāto cilvēku viedokļi pretēji. Un var arī saprast, jo laiks iet un tiešām nav labi — skaties, kuru jomu gribi.

Cerams, drīzumā būs jauna valdība. Iespējamā premjera amata kandidāte ir tagadējā labklājības ministre Evika Siliņa. Pagaidām vairāk tiek vilkti skeleti no viņas skapja, nekā runāts par konkrētiem jaunās valdības uzdevumiem. Es gan gribētu dzirdēt argumentus, kāpēc tieši viņai jābūt par premjeri? Un kas gan mainīsies, ja uzvedums tas pats, vien spēlēs otrā sastāva aktieri? Savs vārds būs sakāms arī Valsts prezidentam. Taču — vai tā būs Siliņa vai kāds cits, arī viņu sagaida izaicinājumiem pilns laiks. Nākamā gada budžets, nākamā apkures sezona, mediķi pieprasa lielākas algas un gatavojas streikam, kārtējā skolu reforma, kurā paredzēts samazināt mācību iestāžu skaitu, un vēl daudz kas cits, ar ko būs jātiek galā jaunajai valdībai. Varbūt reiz pārmaiņas pēc varētu ieklausīties arī tautas balsī? Vai tā būs, to rādīs laiks.