Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Parks, kurā var atgriezties bērnībā

ŠĶĒRŠĻU PARKĀ “TARZĀNS” var kāpt, līst, balansēt. Ja man izdevās paveikt visu trasi, domāju, ka tas ir labs rādītājs, ka teju piecdesmitgadnieks nav zemē metams.
Foto no personīgā albuma

Ja vēl nav gadījies pabūt Tērvetes dabas parkā, tad vasarā tā noteikti ir vieta, kur vērts aizbraukt, redzēt, sajust. Man brauciens uz parku bija kā atgriešanās skolas laikā, kad tur biju vienīgo un beidzamo reizi. Kā viss, kas izdzīvojis cauri gadu desmitiem, pārvarējis krīzes, laika gaitā modernizēts, tā arī Tērvetes dabas parks kļuvis par vietu, kur sadzīvo senais ar jauno. Gan rakstnieces Annas Brigaderes darbu varoņi — Lutausis, Annele, Sīkstulis, Meža māte un citi, kas atmiņā palikuši no astoņdesmitajiem gadiem, gan mūsdienās iecienītās šķēršļu joslas, kurās savas fiziskās spējas var pārbaudīt ne tikai mazākie parka apmeklētāji, bet, metot latvisko kautrību pie malas, arī viņu vecāki. Šķēršļu parkā “Tarzāns” var kāpt, līst, balansēt. Ja man izdevās paveikt visu trasi, domāju, ka tas ir labs rādītājs, ka teju piecdesmitgadnieks nav zemē metams. Kopā ar bērniem var pacensties ierūmēties arī kādā no daudzajiem rūķu namiņiem, kas parkā ir lielā skaitā. Pilnīgi noteikti to var paveikt nesen izveidotajā Rūķīšu mežā. Pieaugušie varbūt te atkal sajutīsies kā bērnībā, kad no vecāku acīm varēja nozust “štābiņā”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kustība ir pilnvērtīgas dzīves pamats, un 1200 hektāros, tik lielu laukumu parks aizņem, dienas soļu norma būs izpildīta ar uzviju. Ja nav bail no augstuma, noteikti jāuzkāpj skatu tornī — vēl viena iespēja patrenēt sirds muskuļus. Netālu no torņa ir “Anneles Zoo” ar aitām un trušiem — ierastākajiem mājdzīvniekiem Latvijas laukos. Tomēr, kā pārliecinājos Rīgas zoodārza apmeklējumā, visparastākie mājlopiņi rada lielāku sajūsmu nekā čūskas un tīģeri.

Tā kā uz parku, visticamāk, brauksiet ar privāto auto, nedēļas nogalēs stāvvietas atrašana varētu būt apgrūtinoša, bet ne nereāla. Turklāt tā, metot līkločus, ir netālu no ieejas parkā. Kad pastaiga būs pamatīgi nogurdinājusi, ceļu atpakaļ uz izeju par nelielu samaksu var mērot vilcieniņā. Mazs darvas piliens, Tērvetes dabu baudot, — vilcieniņu uz priekšu dzen iekšdedzes dzinējs. Kad esmu saelpojies svaigo priežu meža gaisu, smacīgas izplūdes gāzes šķiet īpaši nepatīkamas.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.