Ar mērķi papildināt un atjaunot zivju resursus Daugavā, pagājušajā nedēļā Aizkrauklē upē tika ielaists 91 tūkstotis zandartu mazuļu, kas atvesti no zivju audzētavas Tomē.
“Ja gribam būt precīzi, tad 91 300 mazuļu tika ielaisti Daugavā,” piebilst zinātniskā institūta “Bior” zivju audzētavas “Tome” vadītājs Ivars Putviķis.
Pagājušajā gadā Aizkrauklē un Koknesē kopā Daugavā tika ielaists nedaudz vairāk kā 100 tūkstoši zandarta mazuļu. Šogad Aizkrauklē vien 91 tūkstotis, kas piedevām ir gandrīz divas reizes vairāk nekā plānots. “Var teikt, ka savu šī gada plānu esam izpildījuši, bet mums vēl nenolaisti palikuši trīs dīķi. Skatīsimies, cik daudz tur būs mazuļu un domāju, ka šogad varēsim ielaist zivju mazuļus arī pie Kokneses,” saka audzētavas vadītājs un piebilst, ka nekad nevar zināt, cik mazo zivtiņu dīķos būs. “Mēs zinām, cik kāpuru mēs katrā no sešiem dīķiem ielaižam, bet mēs nezinām, kāds būs iznākums. To daudzumu ietekmē kaijas, kas izķer mazuļus, lielākie īpatņi izēd mazākos, audzēšanas procesu ietekmē arī citi faktori,” stāsta Ivars. Viņš saka, ka šajā gadā dīķos “raža” bijusi laba, jo no trijiem nolaistajiem dīķiem ir iegūts pietiekams daudzums zivju mazuļu, kas ļāvis izpildīt plānoto un arī Aizkrauklē upē ielaists krietni vairāk nekā plānotie 50 tūkstoši mazuļu.
Zivju audzētava “Tome” īsteno zivju atjaunošanas programmu, kurā mazuļu audzēšanu apmaksā arī uzņēmums “Latvenergo”, kompensējot HES kaskādes radītos zaudējumus. Zivju resursu atražošanas plāns 2021.—2024. gadam vēsta, ka vislielākos zaudējumus Latvijas iekšējo ūdeņu zivju resursiem ir radījusi trīs Daugavas HES — Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES — izbūve un ekspluatācija. Šīs spēkstacijas pieder “Latvenergo”, un kopā tās veido Daugavas HES kaskādi. Šīs kaskādes darbība izraisa zivju resursu zaudējumus, jo tiek pārtraukti zivju migrācijas ceļi, applūdinātas nārsta vietas, ūdens līmenis cikliski svārstās un turbīnās iet bojā zivis. Pēc Rīgas HES izbūves ceļotājzivīm vairs nav pieejamas dabiskās nārsta un barošanās vietas augšpus Rīgas HES aizsprosta Daugavā un ar to saistītajās upēs un ezeros, kas aptver vairāk nekā 60% Latvijas teritorijas.
Saskaņā ar šo plānu Daugavā katru gadu un arī šogad paredzēts ielaist 6,3 miljonus zivju mazuļu un kāpuru. To, kādu zivju mazuļus kurā vietā papildināt, nosaka institūta “Bior” veiktie pētījumi. “Esam sākuši audzēt arī samus, bet tā kā šajā pusē to ir pietiekami, samus te visdrīzāk upēs nelaidīsim,” piebilst zivju audzētavas vadītājs.
Reklāma