Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Neuzticības kultivēšana

Dzīvojam laikā, kad digitālās prasmes nav tikai priekšrocība. Bez tām iztikt nevar neviens. Turklāt šī joma diezgan straujiem tempiem virzās tikai uz priekšu. Visticamāk, kādā brīdī būs pauze, jo sapratīs, ka nevar visu digitalizēt, kā savulaik uzskatīja saistībā ar skaidru naudu, plānojot gandrīz tikai bezskaidras naudas norēķinus. Esmu pārliecināta, ka vēl ilgi vajadzēs gan vienu, gan otru, tāpat kā iesniegumu papīra formātā. Tomēr digitalizācija nekur nezudīs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Esmu veiksmīgi iesprukusi tajā vecuma grupā, kurai lielākā daļa digitālo prasmju nesagādā grūtības, arī kādu apgūt no jauna. Ļoti novērtēju e-vides ērtumu daudzos aspektos, un priecājos, ka nav klātienē jādodas uz katru iestādi, lai risinātu dažādus jautājums, rakstītu iesniegumu vai ko citu. Citādāk ir ar senioriem, kuriem tā nav bijusi ikdiena. Daudzi gan ļoti veiksmīgi apguvuši dažādu rīku lietošanu un brīvi “sērfo” internetā un izmanto virtuālos pakalpojumus. Tomēr ne visi, un ne visi to spēs. Taisnība jau ir, ka jāmācās katram, jāpārvar nevarēšana, nedrošība un jāmēģina. Neiemācīsies visu perfekti, bet kaut ko noteikti.

Tomēr naivi domāt, ka iztērējot lielus līdzekļus un laiku, visi būs ar nepieciešamajām digitālajām prasmēm. Tāpēc pilnīgi saprotu pensionāru organizāciju neapmierinātību, ka daudzas iestādes pārgājušas tikai uz digitālu pakalpojumu sniegšanu. Tieši seniors tajā visā ir visneaizsargātākais, jo viņam jau tagad jābūt absolūti prasmīgam un zinošam visos digitālajos “džungļos”. Vai tā ir? Nebūt nē! Arī tad, ja mājās un mierā lietas ir zināmas, stresa situācijās sajūk gan pogas, gan no atmiņas pazūd vajadzīgie cipari. Tā tas ir arī daudz jaunākiem cilvēkiem, kur nu senioram, kurš vēl ikdienā nav radis ar to darboties.

Biju lieciniece kādam gadījuma, kad senioram bija nepieciešams atjaunot konkrētu pakalpojumu bankā. Bērni vai kāds cits tuvs cilvēks palīdzēt nevar, viss jāzina un jāprot pašam. Pats lietojat internetu? Nē? Tad jums nepienākas internetbanka! Tas satraukums, kas bija redzams vecā cilvēka un viņa tuvinieka acīs bija milzīgs. Ja bērni nedrīkst palīdzēt saviem vecākiem, tad kurš gan var! Ir jau saprotama iestāžu vēlme pasargāt vecus cilvēkus no krāpniekiem, bet šajā neuzticības kultivēšanā seniors ir atstāts viens pats un nevarīgs. Kur mēs ejam, ja visu laiku ir mudinājums neuzticēties nevienam, arī saviem ģimenes locekļiem? Tajā pašā laikā mums atgādina, cik ļoti svarīgi ir atbalstīt citam citu. Kā ar ironiju teica kāds paziņa — viņš varot glābt otram dzīvību, bet nedrīkst saviem vecākiem palīdzēt rīkoties ar internetbanku, vismaz ne atklāti. Tādā laikā dzīvojam.

Tomēr mācīties vajag, un visos vecumos, jo zināšanas vairo prasmes, vēlmi apgūt ko jaunu un justies līdzvērtīgiem. Tam visam gan jābūt saprāta robežās, apzinoties realitāti. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.