Iveta Skaba
Jau divus gadus Iršus par savām mājām sauc Līga Dīriķe, kura līdz tam dzīvoja Limbažos. Pārcelties uz mūsu pusi bija apzināts lēmums, un Līga to nenožēlo.
Vajag lielāku mājokli
Vēl pirms pāris gadiem Līgas Dīriķes dzīvē bija Limbaži. Tur dzima un kopā ar divus gadus jaunāko māsu Baibu uzauga, mācījās Limbažu 1. vidusskolā. Pēc 9. klases beigšanas devās uz Valmieru, lai Pārtikas ražotāju vidusskolā apgūtu pavāra un konditora arodu. Profesiju apguva, taču prakses laikā saprata, ka sirdsdarbs tas nebūs, tāpēc arī pavāra vakanci nekur nemeklēja. Ne nieka nebēdāja un izmācījās par pārdevēju. Šai profesijai, kā zināms, garantēta saskarsme ar cilvēkiem. Pēc mācībām pagadījās kasieres darbs lielveikalā “Maxima” Limbažos. “Veikals ir mana vieta, no naudas arī nebija bail,” saka Līga. “Maximā”, kas bija vienīgā darbavieta, tika aizvadīti 14 gadi, un no kasieres uzkalpojās par vecāko kasieri. Līga teic, ka šis darbs patika un vienmēr uz to devās ar prieku.
Šajā laikā jaunā sieviete izveidoja savu ģimeni, piedzima bērni Tīna, Rendijs, Jānis Kristaps un Niks. Visi mitinājās pusotristabas dzīvoklītī. Katrs no bērniem pieprasīja savu teritoriju, taču, ņemot vērā nekustamo īpašumu arvien augošās cenas, sapnis par lielāku mājokli Limbažos šķita nepiepildāms.
Nav iemesla skumt
Attālums starp Iršiem un Limbažiem ir 140 kilometri. Kas gan Līgu ar ģimeni atveda uz šejieni? Ekonomiskās situācijas dēļ gados jaunāki cilvēki ierasti pārceļas tuvāk lielajām pilsētām, kur ir darba iespējas, tuvumā skolas un bērnudārzi, pieejama arī interešu izglītība. Izrādās, Iršu vārds Līgai sen nav svešs. Te dzīvo skolasbiedre kopš Valmieras laikiem, un ne reizi vien Līga draudzeni apciemoja. Jau tad viņai iepatikās šis mazais jaukais pagastiņš. Kādā ciemošanās reizē Līga ieminējās, būtu labi, ja te varētu iegādāties lielāku dzīvokli nekā Limbažos! Kā tautā saka, nepagāja gads, kā draudzene zvanīja — vari doties uz šejieni, ir atbrīvojies četristabu dzīvoklis! Tādu iespēju Līga negrasījās laist garām!
Tā kā ciemojoties Irši bija iepazīti, tie nemaz nešķita sveši. Arī draudzenes draugu loks tika iepazīts, ar laiku citi cilvēki. “Es vispār esmu komunikabls cilvēks,” saka Līga. “Lai gan dzīvoju Limbažu centrā, bija šķūnis, kur varēja audzēt trusīšus un cukurvistiņas, tā ka lauki vien tuvumā bijuši.”
Jaunjelgava, kur dzīvo vīra tuvinieki, nav tālu, tādēļ ar pārcelšanos reizē “nošauts pāris zaķu”. Ģimeni nebiedēja arī tas, ka Iršu pagasts, lai kāda vietējā valdīšana bijusi, vienmēr palicis nomalē. Par ko gan skumt? Autobusu satiksme ir, sākumskola un bērnudārzs, beidzot arī ceļš no Bebriem ir sakārtots, kas atvieglo dzīvi.
Katrai sezonai savs darbs
Pašlaik Līga algotu darbu nestrādā, taču, rokas klēpī salikusi, nesēž. Kā pati saka, katrai sezonai savs darbs un relaksācija reizē. Rudens un ziemas garajos vakaros laiku aizņem dažādi rokdarbi, savukārt no pavasara — veselīgu sīrupu pagatavošana.
Lai pagatavotu sīrupus, vispirms jāsagādā izejvielas. Pavasaros apkārtnes mežos savāc priežu čiekurus, te palīdz arī dzīvesbiedrs. Ejot pastaigās, kur ierauga, saplūc ceļmallapas. “Katra lapiņa ir manu roku mazgāta,” noteic Līga. “Laika gaitā esmu sapratusi, ka tie ļoti palīdz. Ja bērni saaukstējas, lieto manis gatavotos sīrupus. Ar antibiotikām neesam ārstējušies.” Pamazām tiek vākti citi augi — pelašķi, āboliņš, piparmētras, vīgriezes —, no kuriem arī top sīrupi.
Sīrupus ir novērtējuši arī ģimenes draugi. “Tagad jau tā ir ļoti populāra nodarbe, manuprāt, katrs otrais sev tos pagatavo,” domā iršēniete.
Pērnā gada beigās Kokneses tūrisma informācijas centra rīkotajā Ziemassvētku tirdziņā Līga piedāvāja savu veikumu — sīrupus, adventes vainagus un citus darinājumus. “Konkurence liela, bet tā mani nebiedē, jo katram ir savs stils, un katram ir iespēja atrast savu pircēju.” Taču, neapšaubāmi, noder arī tirdzniecībā gūtās prasmes. Piedāvājot sīrupus, jābūt degustēšanas iespējai un jānodrošina mazāki tilpumi, kaut vai kā dāvana.
Vainagiem tiek izmantoti dabas materiāli, ko Iršu pusē sagādāt nav problēmu — čiekuri un ozolzīles ir visapkārt. “Man nepatīk sēdēt uz vietas un darīt vienu un to pašu, gribas izmēģināt ko jaunu,” saka iršēniete.
Idejas izrāda internetā
Rudenī un ziemā Līgas laiku aizņem dažādi rokdarbi. Tagad ir iespēja rokdarbiem atvēlēt visu istabu. Šūt viņa iemācījusies jau bērnībā un nesen iemaņas nostiprinājusi kursos. Iršēniete cer, ka šīs prasmes noderēs arī jaunajā dzīvesvietā. Vaicāta, ko vislabāk patīk šūt, Līga nosmej un teic, ka vieglāk pateikt, ko nepatīk darīt. Un tā ir rāvējslēdzēju iešūšana. Pagaidām pašas un citu priekam tiek šūti dažādi suvenīri un arī kādas praktiskas lietiņas, piemēram, ceļojumu spilventiņi, TV pults turētāji. Katra ideja tiek ievietota internetā, lai zinātu, vai būs interese par to.
Lai paplašinātu savu darbošanās lauciņu, Līga cenšas apmeklēt dažādas meistarklases. Tādā veidā viņa ir apguvusi ādas auskaru izgatavošanu, filcēšanu un citas prasmes. “Katrā apgūstu kaut ko, kad viens apnīk, ķeros klāt kam citam,” saka Līga. “Rokdarbnieki neko ārā nemet, visam redz otru iespēju. Liels ieguvums ir tas, ka man nav jālauza galva, ko dāvināt svētkos. Šobrīd kā brīvprātīgā baznīcā krēsliem sašūšu paliktņus.”
Vienīgais pelnītājs ģimenē ir vīrs Jānis. Uz vietas šobrīd darba nav, un mājās viņš ir nedēļas nogalēs. Tagad ģimenei vislielākās raizes sagādā komunālo pakalpojumu rēķinu samaksa.
Daudz aktivitāšu
Vaicāta, vai dzīve laukos nešķiet drūma, Līga atbild: “Nekādā ziņā! Ja tev ir idejas, ko īstenot, tad viss ir kārtībā. Limbažos es sīrupus vārīju dārzā, te es to daru mājās. Šeit vēl dārza nav, taču domāju par mazu zemes gabaliņu.”
Šobrīd Līga labprāt izmantotu Nodarbinātības valsts aģentūras iespēju, lai mācītos uzņēmējdarbības kursos. Gribētu izveidot savu mazo uzņēmumu, bet pagaidām pietrūkst teorētisko zināšanu: “Lai kaut ko sāktu, man vajadzīga ievirze. Ceru, ka kursi to palīdzēs izprast. Varbūt ar laiku varētu iesaistīties kādā projektā un attīstīt ražošanu.
Iedzīvotāji ir ļoti saliedēti, atsaucīgi. Dejoju čigānu dejas vietējā kolektīvā “Zeltenes”. Braucam visur, kur mūs aicina un gaida. Iršos ir “mamanet” treniņi, kuros mammas var spēlēt bumbu. Vēl iemesls, kāpēc arī pārcēlos, jo redzēju ļoti daudz aktivitāšu, esmu pēc horoskopa Zirgs un gribu būt cilvēkos, Limbažos bija darbs un mājas.Vasarā iesaistījos Pērses brišanas projektā, ar citiem dejoju arī zumbu. Pagasta pakalpojumu centra vadītāja Lāsma Ruža-Riekstiņa, kultūras dzīves organizatore Daiga Andersone un citi dzīvi Iršos padara interesantu. Nevienu mirkli nenožēloju, ka pārcēlos!”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”
Reklāma