Sarmīte Pāvulēna: latviešiem ir svarīga kopdziedāšana, kopdejošana un kopābūšana

No 29. jūnija līdz 4. jūlijam Minesotā ASV norisinājās XV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kas pulcēja latviešu dziedātājus un dejotājus gan no Amerikas, gan citām valstīm. Tos apmeklēja arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja, skrīveriete Sarmīte Pāvulēna, kārtējo reizi pārliecinoties, ka šādi svētki latviešiem ir svarīgi. Par to — sarunā ar Sarmīti Pāvulēnu.

Iekrāsojas valodas īpatnības

— Kā nokļuvāt ASV XV Dziesmu un deju svētkos?

— Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) saņēma XV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ASV Rīcības komitejas priekšsēža Anša Vīksniņa ielūgumu. LNKC esmu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja. Manas nodaļas kompetencē ir ne tikai atbildība par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, bet arī sadarbība ar diasporu gan repertuāra apguves un iestudēšanas jautājumos, gan arī dažādos citos administratīvos jautājumos. ASV Dziesmu svētkos LNKC mēs pārstāvējām trijatā — es, mana kolēģe Aiga Vasiļevska (sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore) un virsdiriģents Ivars Cinkuss. Pati dziedāju Kopkoru koncertā 3. jūlijā.

— Kāda bija svētku devīze?

— Dziesmu un deju svētku devīze bija “Ar raitu soli un skaņu balsi — maz bišķiņ skaļāk”. “Maz bišķiņ” nav literārā valoda, bet, iepinot to devīzē, iekrāsojas ārzemēs dzīvojošo latviešu valodas īpatnības — tā par devīzi saka paši tās autori.

Tā mutuļo vēl straujāk

— Cik ilgi tie norisinājās un ar kādām aktivitātēm sākās?

— Svētki norisinājās līdz 4. jūlijam. 29. jūnijā izskanēja “Ieskaņas koncerts ar Ērika Ešenvalda skaņdarbiem”. Koncertā piedalījās Saulkrastu koris “Anima” kora mākslinieciskās vadītājas Lauras Ļeontjevas un diriģenta Matīsa Tuča vadībā, kā arī koris “Magnum Chorum” no Minesotas diriģenta Dr. Dvaita Džileka vadībā. Koncerts notika vienā no lielākajiem dievnamiem Amerikā — Svētā Pāvila katedrālē. Katedrāle tiešām bija ļoti liela un ar brīnišķīgu akustiku. Koncerta ierakstu varēs noklausīties 16. augustā plkst. 19 (pēc Minesotas laika) interneta vietnē www.yourclassical.org/pmr, lietojot “Listen Live” pogu vai pēc tam.

30. jūnijs bija pasākumiem piesātināts. Svētku atklāšanas pasākums, Mākslas izstādes atklāšana, izstādes “Kokles un grafiskā māksla”, Garīgās mūzikas koncerts, “Zaļumballe ar cūku bērēm”. Šajā dienā mūs viesmīlīgi uzņēma Minesotas gubernators Tims Volcs ar savu kundzi Gvenu Volcu.

Svētku atklāšanas pasākumā ar uzrunām piedalījās gan Minesotas gubernatora kundze Gvena Volca, gan Latvijas valdības pārstāvji, Latvijas Republikas Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, kultūras ministrs Nauris Puntulis. Ministrs savu uzrunu iesāka, dziedot “Strauja, strauja upe tecēj’”, salīdzinot to ar mūsu Dziesmu un Deju svētku tradīciju, kas pēdējā desmitgadē, par spīti globālajiem izaicinājumiem un satricinājumiem, šķēršļiem, nav zaudējusi savu tecējumu vai piedzīvojusi izsīkumu. Tieši otrādi — tā mutuļo vēl straujāk, radot savu spēku, dzīvotgribu un dzīvotvarēšanu.

Pasākumā piedalījās Latvijas mežu darbinieku koris “Silvicola” Aivara Opincāna vadībā, ASV vidienes apvienotais koris, Mineapoles tautas deju kopa “Pērkonītis”, koklētāju ansamblis.

30. jūlijā kopā ar kolēģi Aigu Vasiļevsku bijām aicinātas piedalīties Latviešu Dziesmu un deju svētku fonda rīkotajā pasākumā “Ceļā uz Dziesmu un deju svētku 150 gadi”, kurā pastāstījām par gatavošanos XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Klātesošajiem bija jautājumi, kas saistīti gan ar repertuāra apguvi, gan organizatoriskiem jautājumiem 2023. gadā.

Savukārt Rakstniecības un mūzikas muzejs sanākušos informēja par topošo Dziesmu un deju svētku ekspozīciju Mežaparkā, bet par gatavošanos Toronto Dziesmu svētkiem 2024. gadā stāstīja Latviešu Dziesmu svētku biedrības Kanādas pārstāvji.

Diena noslēdzās ar zaļumballi, kurā varēja satikties cits ar citu, svinēt, priecāties par iespēju atkal būt kopā.

Tirdziņā satiek skrīverieti

— Kādi kolektīvi svētkos piedalījās? Svētku koncerti norisinājās iekštelpās vai ārtelpās?

— Svētkos piedalījās koristi, dejotāji, folkloras kopas, koklētāji no Bostonas, Čikāgas, Denveras, Filadelfijas, Indianapoles, Garezera, Mičiganas, Mineapoles, Ņūdžersijas, Ņujorkas, Portlandes, Ročesteras, Vašingtonas, Zviedrijas, Īrijas, Latvijas.

Svētku pasākumi norisinājās skaistās, koncertiem piemērotās telpās — Ordveja Mūzikas teātrī un Ordveja koncertzālē, Ficdžeralda teātrī, daudzfunkcionālajā hallē “Xcel Energy Centr”, teātrī “Park Square Theatre” un citur.

— Svētku dalībnieki bija tērpušies latviešu tautastērpos?

— Jā.

— Vai satikāt kādu dalībnieku arī no Aizkraukles puses?

— Prieks bija satikt tirdziņā skrīverieti Montu Nāburgu no salona “Radada” .

— Vai kāds koris vai tautas deju kolektīvs šajos svētkos pārstāvēja arī Latviju?

— Latviju pārstāvēja koris “Anima no Saulkrastiem, kā arī apvienotais koris no Ogres “Upe” Airas Birziņas vadībā, vīru koris “Silvicola”, deju kolektīvi “Zelta sietiņš”, “Dzintariņš”, “Pērle”, “Rīts”, “Rīdze”. “Anima” sniedza atsevišķu koncertprogrammu “Krastā saviļņots” un piedalījās “Ieskaņu koncertā ar Ērika Ešenvalda skaņdarbiem”.

Piesātināta svētku programma

— Vai šajā laikā norisinājās vēl citi pasākumi?

— Svētku programma bija ļoti piesātināta. Katru dienu, sākot ar 30. jūliju, piedalījāmies kādā koncertā, izstādes atklāšanā vai citā pasākumā. Programmā bija iekļauts Garīgās mūzikas koncerts, Kamermūzikas un simfoniskās mūzikas koncerts, Jaundeju skate, kurā varēja redzēt 11 horeogrāfu 16 jaunas dejas 10 kopu izpildījumā. Vērtēja horeogrāfi, dejotāji, kas piedalījās skatē, vērtēšanas komisija un paši skatītāji.

Bija arī teātra izrāde. Sanfrancisko Jaunā teātra sniegumā skatījāmies izrādi “Anšlavs un Veronika”, kurā galveno lomu spēlēja Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.

Mākslas izstādes un izstādes “13 stīgu mantojums Trimdas Kokle” mērķis bija apkopot informāciju par koklēšanas kustību un tās veidošanos trimdā, vadošajām personām, kokļu darinātājiem un vākt mutvārdu un laikmeta liecības.

Tautas deju lieluzvedums, kopkora koncerts, pasākumi un nodarbības bērniem, dokumentālā filma “Valiant”, folkloras pasākumi, kora “Anima” koncerts “Krastā saviļņots”, rokmūzikas vakars ar 80. gados populārās latviešu rokgrupas “Akacis” un “Astro’n’out” piedalīšanos, “Vakars bez Jura Kronberga”, kurā skanēja dziesmas ar Jura Kronberga vārdiem, kā arī viņa dzeja. Svētki noslēdzās ar elegantām vakariņām un balli, kurā spēlēja “Stokholmas spēlmaņi” no Zviedrijas Alfrēda Vintera deju mūziku, kā arī Čikāgas “Adam Zahl” ar mūziku, tāpat DJ AI-VA spēlēja deju mūziku blakus zālē. Džeza brokastis, kurās varēja baudīt Amerikas latviešu spēlētu džeza mūziku un gardas brokastis.

— Raksturojiet, lūdzu, šo svētku repertuāru? Vai tas krasi atšķiras no Latvijā notiekošo svētku repertuāra?

— Pati dziedāju svētku Kopkora koncertā, tāpēc visvieglāk būs raksturot tieši šī koncerta repertuāru. Tajā skanēja 11 dziesmas no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koru koncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” repertuāra. Repertuārā bija iekļauti svētkiem radītie jaundarbi, kā, piemēram, Lauras Jēkabsones latviešu tautas dziesmu virknējums “Kas tos Jāņus ielīgoja”, Artas Jēkabsones “Kas var dziesmas izdziedāt”, Daces Aperānes “Tumsa nāka” un tikko mūžībā aizsauktā komponista, diriģenta, obojista, koklētāja, Latvijas Dziesmu un Deju svētku goda virsdiriģenta Andreja Jansona latviešu tautas dziesmas apdare “Pērkons veda vedekliņu”.

Savukārt Tautas deju lieluzvedumā no 2023. gada Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuāra bija iekļauta deja “Rīga dimd” (Jāņa Purviņa horeogrāfija), “Pie jūriņas maliņā” (Zandas Mūrnieces horeogrāfija).

Ielās skan latviešu valoda

— Kāds bija saviļņojošākais brīdis šajos svētkos?

— Sentpolas pilsētā visās vietās, kur notika koncerti, bija izvietoti Latvijas karogi, kā arī svētku vizuālā informācija, ielās skanēja latviešu valoda, cilvēku prieks, citam citu satiekot klātienē pēc ilgās mājsēdes. Mirdzums acīs dalībniekiem uz skatuves, darītprieks un organizatoru laipnība.

— Kādas izjūtas likāt ceļasomā, atgriežoties mājās?

— Skaisti, piepildīti svētki, piecas dienas paskrēja nemanot. Malači organizatori! Paldies visiem dalībniekiem! Paldies par atbalstu Latvijas Republikas vēstniekam ASV Mārim Selgam ar komandu par viesmīlību, labo sagaidīšanu un pavadīšanu!

Atkal un atkal piedzīvoju to, ka latviešiem ir svarīga kopdziedāšana, kopdejošana, kopābūšana, līksmošanās, priecāšanās. Tas arī nodrošina Dziesmu un Deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, gan trimdā svinot svētkus mazākā pulciņā, gan Latvijā esot kopā vairāk nekā 40 tūkstošiem dalībnieku no visas pasaules.

Prieks, ka visi tiksimies jau pēc nepilna gada Rīgā, kad no 30. jūnija līdz 9. jūlijam notiks XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. ◆

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.