Māksliniece Vija Varslavāne saka – māls ir dzīvs!

Aizkraukles bibliotēkas lasītavā bija apskatāma birzgalietes Vijas Varslavānes grafisko kompozīciju izstāde. Aizvadītajā nedēļā Vijas kundze viesojās Aizkrauklē un savas prasmes ierādīja nometnes bērniem, un bija sajūsmā, kā viņi uztver šāda veida zīmēšanu. Vijas Varslavānes darba mūžs bija saistīts ar keramiku, un māls viņas dzīvē arvien ir klātesošs. Par to saruna ar mākslinieci.
Švīkā baltu lapu
— Kā top šādas grafiskas kompozīcijas?
— Tās nāk pašas no sevis. Es bērniem rādīju — paņem baltu lapu un sašvīko, ko prāts nes. Kad sašvīkots, vēl samazina laukumus. Jo mazāki laukumi, jo bagātīgāk izskatās. Ja grib, var aizpildīt grafiski, ja grib, uzreiz var krāsot. Kad kaut cik jau aizkrāsojas, skaidri zinu, ko vēl vajag noslēgumam.
— Jūsu darbi ir samērā mierīgos toņos.
— Par toņiem es piedomāju — ja ņemtu visas krāsas pēc kārtas, būtu visi vienādi. Te vairāk vai mazāk izvēlos vēsākus toņus, tad siltākus toņus, pat sarkano, kas nav mana mīļākā krāsa, bet — nu un? To arī beigās var drusku pievilkt. Pakrāso pāri, un tur tā ir.