Mājas gaida vairāk nekā 20 “Felidas” kaķu. Likuma grozījumi liek mainīt darbības formu

Pirms divām nedēļām ziņa par Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” kaķiem sacēla lielu vētru sociālajos tīklos, kas lika Aizkrauklē ierasties dažādu televīzijas raidījumu veidotājiem un uzņemt sižetus. Tajā brīdī “Felidas”, kas nav patversme, bet gan dzīvnieku aizsardzības biedrība, telpās uzturējās vairāk nekā 30 kaķu.

Citāda izpratne

Publicētais arī lika saprast, ka mēneša laikā biedrībai jāatbrīvo telpas un pašvaldībai, kas saņēma visvairāk negatīvu komentāru, kaķu liktenis neinteresē. Tika izteikta prognoze, ka pašvaldība šos kaķus “vienkārši nopotēs”.

Skaļāk par “Felidas” kaķiem sāka runāt martā, kad Saeimā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredzēja, ka ar 1. jūliju biedrība dzīvniekus nedrīkst ne pieņemt, ne ķert.

Pretēji komentāros paustajam, “Felidai” sadarbība ar Aizkraukles novada domi bijusi visā tās pastāvēšanas laikā un turpinās joprojām. Šobrīd norisinās kopīga akcija, kurā sociālajos tīklos ievietotas kaķu fotogrāfijas ar aicinājumu iedzīvotājiem atsaukties un adoptēt dzīvniekus.

Marta beigās biedrības telpās bija vairāk nekā 60 kaķu, šobrīd vairāk nekā 20. Kaķu skaits ir mainīgs, jo vieni dzīvniekus paņem, cits dažādu iemeslu dēļ nogādā atpakaļ. “Felidas” pārstāve Inta Krieva teic, ka pāris cilvēkiem atteikts, jo gribas, lai kaķi nonāktu labos apstākļos. Negribas, lai dzīvniekus paņemtu cilvēki, kas, redzot, ka citi ņem, arī tādā veidā grib izdarīt labu darbu. “Dzīvnieku neņem uz vienu dienu, tas ir uz visu mūžu,” saka Intas kundze. “Ir jāuzņemas atbildība, par kuru veciem cilvēkiem ir citādāka izpratne nekā jaunajiem. Atbildības sajūta un audzināšana ir ļoti svarīga, kā cilvēki tālāk izturēsies pret dzīvniekiem.”

Dara visu iespējamo

Iespējams, valdība pasteigusies ar prasībām noteikumos, kas paredz dzīvnieku čipēšanu, domā Intas kundze. Piemēram, laukos tantiņai trīs kaķi, tagad jāvēršas pie vetārsta, lai viņus čipētu. Izdevumi par to ievērojami, un ja cilvēkam pensija tikai 300 eiro? Vai tiešām tur, augšā, nesaprot, kā tauta dzīvo?

Varbūt pasteidzās arī ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā? “Tas ir loģiski, ka biedrībai jāpāriet patversmes statusā,” teic Inta Krieva. “Tomēr ir viens “bet”. Atvē-
lētais pusgads biedrībām ir krietni par maz. Kas notiks ar tiem kaķiem, kuri 31. decembrī vēl būs te? Mēs esam darījuši visu, kas mūsu spēkos, lai pēc iespējas vairāk dzīvnieku adoptētu, paņemtu uz mājām un viņiem būtu labi.”

Atbildes nav

Intas kundze stāsta, ka “Felidas” dienaskārtībā šobrīd ir kaķu mājiņu projekts, kas diemžēl tālāk nevirzās. Kāpēc? Kā vienmēr, viss atduras pret naudu. Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis ierosināja uzlabot kaķu mājiņas, kuras būtu siltinātas, lai ziemā tajās ievietotais ēdiens jau pēc stundas nesasaltu. “Felida” izskatīja savas iespējas. Maijā Rīgā notikušajā labdarības koncertā biedrība ieguva 1700 eiro. 1000 eiro jaunām mājiņām. Kopumā pilsētā vajadzīgas astoņas vietas jeb sešas — septiņas jaunas mājiņas. Viena izmaksā 500 eiro. Tika nolemts uzrunāt lielos uzņēmumus, kas darbojas pilsētā, tādus kā “Latvenergo”, “Virši-A”, “Auto Cardan”, “Jeld-Wen”. “Es personīgi esmu uzrunājusi visus vadītājus, un viņi izprot situāciju. Bet galvenā vadība ir Rīgā. Rakstīju vēstules. Atbildi, ka jautājumu izskatīs, esmu saņēmusi tikai no “Viršiem-A”. Būs jāzvana, jo jāzina, būs palīdzība vai nebūs, ziema tuvojas,” teic I. Krieva.

Bez atlīdzības negrib strādāt

Intas kundze stāsta, ka visu 14 gadu garumā biedrība sadarbojas ar novada pašvaldību. Par tās līdzekļiem tiek sagādāta barība un pakaiši, apmaksāti veterinārie pakalpojumi. Līdz 31. decembrim spēkā ir arī telpu īres līgums. Telpu kopējā platība ir ap 300 kvadrātmetru. Jaunajā apkures sezonā visi izdevumi jāsedz biedrībai, un skaidrs, ka tas nebūs pa spēkam. Tāpēc nolemts, ka ar palikušajiem kaķiem aizņems mazākas telpas, kuru platība nepārsniegs 50 kvadrātmetrus. Vai pietiks līdzekļu komunālo pakalpojumu apmaksai? Ja naudas nebūs, vajadzēs lūgt ziedotāju palīdzību.

Vai par darbošanos biedrībā interesējušies arī jaunāka gadagājuma cilvēki? Viņi pārsvarā komunicē sociālajos tīklos, ierodas uz vietas, lai socializētu kaķus, palīdz kaķu senioru ārstēšanā un ar ziedojumiem, bet jābūt reāliem — neviens jaunietis bez atlīdzības negrib strādāt.

Risinājumu nesaskata

Vēl viena sāpe Intas kundzei ir, ko iesākt ar esošo aprīkojumu? Tie ir statīvi, nagu asināmie kaķiem, būri, tualetes kastes, trauciņi. Patversmes pērk jaunas lietas, un, tā kā tās ir lielas un masīvas, diez vai mājas apstākļos tās kādam noderēs. Ja kāds kaķi adoptē, biedrība dod līdzi aprīkojumu, ja tāds vajadzīgs. Savukārt līdz oktobra beigām Intas kundze mēģinās organizēt talkas, lai atbrīvotos no mēbelēm.

Kāds risinājums varētu būt šai situācijai? Intas kundze ar skumjām teic, ka šajā brīdī risinājumu nesaskata. Kas notiks pēc 31. decembra? Vai 1., 2. janvārī un turpmākajos datumos “Felidas” durvis būs atvērtas? Biedrības pārstāve teic, ka bez darba telpām nevar palikt. Tās vajadzīgas kaut vai tāpēc, lai sagatavotu barību āra kaķiem. Tāpat arī barības maisu uzglabāšanai. Šobrīd “Felidā” ir darbinieks ar invaliditāti, kam atalgojums tiek maksāts no Eiropas Savienības projekta. Viņa pienākums ir apkalpot āra teritoriju. Darba līgums šim darbiniekam ir līdz nākamā gada maijam, tāpēc “Felida” kā biedrība nolēmusi darboties līdz maijam. Pēc tam būs jāmeklē mājiņu tuvumā dzīvojošie, kas varētu par tām parūpēties. Arī pašlaik ir iedzīvotāji, kuri palīdz ar barību tajās mītošajiem kaķiem. Intas kundze pilnvērtīgi biedrībā darbosies līdz oktobra beigām, savukārt Dagmāra Dzirkale nolēmusi palikt, līdz “Felidas” telpās kaķu vairs nebūs. Abas kundzes un viņu domubiedres par bezsaimnieku kaķiem Aizkrauklē pašaizliedzīgi gādāja 14 gadu garumā.

Saglabāt kārtību

Biedrība nobažījusies arī par to, kāda situācija varētu izveidoties jau pēc diviem, trim gadiem. Ne visi savus dzīvniekus čipos, un atkal savairosies kolonijas. Tāpat arī māc šaubas, vai ārpakalpojums izmaksās lētāk. Pašvaldības policijai noslēgts līgums ar biedrību “Dzīvnieku glābšanas dienests”. Ceļa izdevumi no “Dzīvnieku glābšanas dienesta” mītnes vietas līdz Aizkrauklei un atpakaļ ir 140 eiro, kamēr kaķis tiek ķerts, stundas izmaksas ir 6 eiro. Te piebilde, ka visbiežāk tas stundas laikā nenotiek. Pēc nogādāšanas patversmē paredzēta medicīniskā apskate, čipēšana, visas nepieciešamās potes un 14 dienu uzturēšanās. Ja dzīvniekam šajā laikā neuzrodas saimnieki, var veikt eitanāziju. Diemžēl nav pieejami dati vismaz gada griezumā, lai izmaksas varētu salīdzināt un izlemt, kas lētāk, kas dārgāk.

Lielas izmaksas

Vietējā pašvaldība bija aprēķinājusi, ka patversmei novadā būtu nepieciešami vismaz 84 000 eiro. Telpu pielāgošana un izveide izmaksātu 39 000 eiro, uzturēšana — apmēram 45 000 eiro gadā. Lielo izmaksu dēļ deputāti nolēma patversmi neveidot.

Pašvaldība iespējamajai patversmei bija atradusi ēku Randēnu ielā 8, Aizkrauklē, un izsludināja nomas tiesību izsoli. Diemžēl šis nodoms nevainagojās panākumiem, jo izsolei nepieteicās neviens kandidāts. Tāpat līdz šim neviens uzņēmums nav izrādījis interesi par patversmes ierīkošanu. Randēnu ielas ēku apskatīja arī “Felidas” pārstāvji un atzina, ka biedrībai nav ne darbaspēka, ne finanšu resursu, ne arī iespēju izpildīt vairāk nekā 20 prasību, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos patversmes izveidei, tāpēc ar lūgumu palīdzēt biedrība vērsās Aizkraukles novada domē.

Jābūt konkrētam plānam

Savu viedokli laikrakstam pauda Ingūna Grandāne, dzīvnieku draugs, aizkraukliete, uzņēmēja un Aizkraukles novada domes deputāte: “Man pašai ir no patversmēm adoptēti dzīvnieki. Daudzus gadus esmu bijusi “Felidas” draugs, un “Felida” bijusi mans draugs. Tas bija laikā, kad es sadarbojos ar Mirdzu Vainovsku un Ingaru Neiju. Viņi palīdzēja man, un es kā privātpersona palīdzēju viņiem.

Mani kā uzņēmēju “Felida” nekad nav uzrunājusi. Novadā ir daudz uzņēmēju, un domāju, ka visi no “Felidas” puses nav uzrunāti, kuri varētu ziedot un atbalstīt biedrību. No privātpersonu ziedojumiem biedrībai ir ļoti grūti iztikt.

Laiki mainās, likumi mainās, un visā pasaulē, arī Latvijā, kārtība ir tāda, ka gan privātpersonas, gan juridiskas personas ir pakļautas likumu un noteikumu ievērošanai. Tas attiecas arī uz “Felidu”. Ar šī gada 1. jūliju dzīvnieku aizsardzības biedrībām bija jāpārreģistrē sava juridiskā forma un jākļūst par dzīvnieku patversmēm. Arī “Felidai”. Tas nozīmētu, ka turpmāk “Felidas” darbību uzraudzītu Pārtikas un veterinārais dienests. Biedrība “Felida” likvidē pati sevi, jo nevēlas kļūt par patversmi. Acīmredzot tādēļ radās doma par patversmes dibināšanu Aizkraukles novadā. Zinu, ka ir uzrunāti gan veterinārās klīnikas īpašnieki, gan citi uzņēmēji šajā jautājumā, diemžēl neizdevās realizēt šo sasteigto ideju, bet es neizslēdzu iespējamību, ka Aizkraukles novadā kādreiz būs dzīvnieku patversme.

Man ir patiesi žēl, ka biedrība neizvēlējās turpināt savu darbu kā mazo dzīvnieku patversme, kaut gan ir iestrādes šajā darbā. Sakārtojot juridisko pusi, iespējams, būtu daudz rezultatīvāk uzrunāt arī uzņēmējus. Turklāt uzņēmējus vajadzētu uzrunāt ne tik uzbrūkošā tonī caur sociālajiem tīkliem, bet klātienē ar labi pārskatāmu prezentāciju par nepieciešamajiem naudas un materiālajiem līdzekļiem, to izlietojumu, nākotnes plāniem un paveiktajiem darbiem. Ziedojuma lūdzēju ir ļoti daudz, un katra uzņēmēja ziņā ir izvēlēties savu atbalstāmo. Patiesā cieņā par “Felidas” darbu!” 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.