imants@staburags.lv
Aizvien vairāk iedzīvotāju, īpaši seniori, nonāk krustcelēs starp vēlmi būt neatkarīgiem, un realitāti, kurā banku filiāles ir tālu, internetbanka šķiet sarežģīta un vienīgais ceļš uz finanšu brīvību ved caur viedtālruni un digitālajiem kursiem. Aizkraukles novadā tiek organizētas īpašas apmācības, kur cilvēki mācās, kā ielogoties internetbankā, lietot Smart ID un pat norēķināties ar telefonu veikalā. Taču interese nav vienāda — vieni ar entuziasmu apgūst visu jauno, citi baidās nospiest pogu bez skolotājas klātbūtnes.
Vienlaikus laukos turpinās diskusijas par skaidras naudas pieejamību — kur bankomāts ir ap 20 kilometru attālumā, daži pārtikas veikali ļauj klientiem izņemt naudu no kases. Dažviet šo iespēju izmanto aktīvi, citviet — gandrīz nemaz.
Kā Aizkraukles novada cilvēki mēģina atrast līdzsvaru starp tradīciju un tehnoloģijām, starp savu vēlmi būt patstāvīgiem un nepieciešamību lūgt palīdzību? Vai digitālā pasaule ir pa spēkam katram? Vai banku un veikalu piedāvājums spēj sekot līdzi reālajām vajadzībām?
Darījumus uztic radiniekiem
Aizkraukles novada valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra darbiniece saka, ka saistībā ar bankas pakalpojumiem pie viņiem vēršas reti, mēnesī varbūt viens cilvēks. Lūgums ir palīdzēt ar rēķinu apmaksu, vai mainoties kādam pakalpojuma sniedzējam, pareizi aizpildīt maksājuma datus internetbankā.
Aizkraukles novadā pavasarī sākās nodarbības digitālo prasmju attīstīšanai. Kursi sadalīti trīs zināšanu līmeņos. Digitālo apmācību koordinatore un Aizkraukles novada Interešu izglītības centra speciāliste Daina Elksne saka — kursi ir nepieciešami un daļa cilvēku, kas piesakās, vēlas apgūt e—pakalpojumus. Otrajā un trešajā līmenī fokuss ir uz šiem jautājumiem. Daudzi saka, ka vēlas būt neatkarīgi no citiem cilvēkiem — radiniekiem, bibliotekārēm, pasta darbiniecēm. Turklāt, piemēram, pastā par pakalpojumiem papildus jāmaksā. Tajā pašā laikā ir seniori, kuri nevēlas apmeklēt šādus kursus, jo tik un tā nejutīsies pārliecināti par to, ko dara interneta vidē. Tāpēc visus darījumus uztic tuvākajiem radiem.
Apmācāmos grupā maksimums ir piecpadsmit dalībnieku, minimums — astoņi. Protams, lielākā grupā nav tik individuālas pieejas katram apmācāmajam. Daina Elksne saka, ka pašlaik Aizkraukles novadā visaktīvākie seniori ir Pļaviņās, kur izveidotas vairākas apmācāmo grupas. Ierasti nodarbības notiek skolās un visā novadā ir desmit izglītības iestādes, kurās kursi var notikt. Jaunums ir mobilā klase. Tas nozīmē, ka cilvēkam nav jāpiesakās kādā konkrētā vietā, bet uzņēmums vai iestāde skolotājas var uzaicināt pie sevis, vai, piemēram, bibliotēku. Apmācībām izmanto datoru vai planšeti, mazāk uzsvaru liek uz telefonu. Nākot uz apmācībām, dalībnieki var, pat iesaka, ņemt līdzi savu ierīci, kurā labāk orientējas.
Biežāk izvēlas lietot telefonu
Viena no pasniedzējām digitālo apmācību kursos ir Dace Šķirmante. Par sevi viņa saka — digitālajā jomā darbojos daudzus gadus, pārzinu šo vidi, mācu tajā orientēties citiem. Par saviem audzēkņiem viņa teic — pamata zināšanas izdodas apgūt ātri, divos vakaros, katrā mācoties trīs stundas. Pirmajā līmenī mācās arī cilvēki, kuri datoru pirms tam vispār nav izmantojuši. Tas gan nenozīmē, ka viņi nepārzina digitālo vidi. Visu, kas nepieciešams, tajā skaitā rēķinus apmaksā ar telefonu. Tomēr lielajam vairumam māca izveidot e-pasta adresi un drošu paroli, stāsta, kādi ir krāpniecības veidi. Darbības, kas saistītas ar banku pakalpojumiem, māca otrajā līmenī. Kā ielogoties, apskatīties konta atlikumu. Tomēr novērojama interesanta tendence — kursa dalībniekiem nav lielas intereses par to, kā ar datoru darboties internetbankā. Lielāka intereses ir par darbībām telefonā — kā instalēt mobilo lietotni, Smart ID. “Ja kādam ir interese, specifiskas lietas izrunājam nodarbības beigās,” saka Dace. Piemēram, nesen kāda sieviete gribēja iemācīties, kā ar telefonu norēķināties veikalā. Tāpat daži vēlas iemācīties lietot elektronisko parakstu, bet vairumam šīs abas darbības neinteresē. Kursos labi var novērot cilvēku raksturus. Vieni ir drosmīgi, cenšas visu izdarīt paši, citi pirms katras pogas nospiešanas gaida pasniedzējas apstiprinājumu. Kursu pasniedzēja, stāstot par saviem novērojumiem, saka, ka kopumā lietotnes, interneta vide nav pārāk draudzīgas lietotājiem, kuri ar tehnoloģijām ir uz jūs. Mulsumu rada dažādi paziņojumi, piemēram, par nesen ieviesto privātuma politiku. Tāpat joprojām ir cilvēki, kuri lieto telefonu ar fiziskām pogām. Līdz ar to internetbanka pieejama tikai datorā.
Palīdz arī prakstiski
Līdzās digitālajām prasmēm ikdienā nepieciešama arī skaidra nauda un mūsdienās to ierasti izņem bankomātā. Zeltīte Odiņa, Mazzalves pagasta pakalpojumu centra vadītāja, saka, ka lūgums par bankomātu pagastā aktuāls ir kopš laika, kad sākās norēķini ar bankas karti. Par vietu tam gan skaidrības nav. Pagastmājā to, visticamāk, nevarētu likt, jo tur nav piemēroti apstākļi. Senāk arī vienīgajā pārtikas veikalā nebija iespējas norēķināties ar bankas karti, tagad tāda iespēja ir un arī vietējā aptieka to piedāvā. Līdz ar to vajadzība pēc skaidras naudas ir mazāka. Zeltīte Odiņa piebilst — ja iedzīvotājiem vajadzīga palīdzība darbam internetbankā, padomu dod un praktiski palīdz pašvaldības darbinieces. Vai parādot vienu reizi, cilvēks iemācās pats darboties? Nē, nākot atkārtoti. Īpaši tajos gadījumos, ja cilvēkam mājās nav datora.
Neesot intereses
Ērberģiete Žanna Miezīte saka, ka no pagasta iedzīvotājiem interese par datorkursiem ir, bet samērā maza, vēl nav pieteicies minimālais skaits — astoņi. Līdz šim iedzīvotāji neskaidrību gadījumā bez radiniekiem palīdzību meklē pie pagasta sekretāres Anitas Vectirānes, vai bibliotēkā.
Ērberģietis Gunvaldis Arševskis teic, ka ir viens no tiem, kas vēlas apmeklēt šādus kursus. Iemesls — nebūt atkarīgam no meitas, kas līdz šim palīdz orientēties digitālajā pasaulē, tajā skaitā nomaksā visus rēķinus. “Ja būtu vairāki, kas piedalītos, tad ietu. Dēļ manis viena, kas te brauks,” saka Gunvaldis. Par perspektīvu, kuros pašam apgūt nepieciešamās iemaņas, viņš ir skeptisks — ka nesanāk laika notriekšana. “Tā, kā ir pašlaik, man ērtāk,” viņš piebilst. Pašam mājās dators ir, to izmanto filmu skatīšanai. Viņš lieto arī modernu telefonu, bet pašlaik tikai zvanīšanai. Jautāts par skaidras naudas lietošanu ikdienā, viņš stāsta, ka pēc tās lielas vajadzības nav. Kad saņem pensiju, pāris simtus izņem skaidrā naudā, pārējais paliek kontā. Skaidra nauda noderot, ejot pie pagasta frizieres.
Ērberģē uzņēmuma “Falko” veikals ir vienīgā pārtikas tirgotava. Tajā nepiedāvā izņemt skaidru naudu kasē. Veikala pārdevēja saka, ka šādas iespējas nekad nav bijis, arī iedzīvotājiem intereses neesot. Tuvākie bankomāti ir Neretā un Vallē, nedaudz vairāk kā 20 kilometru attālumā.
Sproģiešiem patīk
Neretas puses uzņēmējai Ivetai Muraškai pieder veikals Zalvē un Sproģos. Viņa abos veikalos pircējiem piedāvā izņemt kasē skaidru naudu. Par tādu iespēju pie kases katram pircējam atgādina paziņojums. Tikai laikus jābrīdina pārdevēja, ka šis būs darījums ar naudas izņemšanu. Tomēr Zalvē šis pakalpojums vēl neesot tik iecienīts. Viens no iemesliem — to var saņemt tikai “Swedbank” klienti. Otrkārt, daudzi jau norēķinās ar skaidru naudu. Maksimālā summa, kuru vienā reizē var pieprasīt, ir 100 eiro. Līdz šim neviens vairāk nav lūdzis, bet noņemt var arī vairāk, katru reizi veicot jaunu operāciju. Skaidrs, ka nekāda rezerves nauda kasē nestāv un izsniegt var to, kas ietirgots. Tāpēc lielākas summas var noņemt dienas otrajā pusē. Pretēja situācija ir veikalā Sproģos. Tur Ivetas veikals darbojas daudzus gadus, atšķirībā no Zalves, kur vien dažus mēnešus. Sproģu pensionāriem, kas izmanto “Swedbank”, tas ir ļoti izdevīgi, jo nevajag ne kādam lūgt izņemt naudu, vai pašiem kaut kur doties. Kad saku, ka šāda iespēja nav veikalā Mazzalvē, Iveta teic, ka tur šo pakalpojumu noteikti izmantotu, jo tur strādājošo cilvēku daudz vairāk nekā Sproģos. “Man tas ir izdevīgi, ja cilvēks pie manis izņem naudu. Līdz ar to viņš arī iepērkas un kaut ko no izņemtās naudas atstāj, ” saka Iveta. Turklāt skaidra nauda uzreiz nonāk apritēt, to nav jāved uz Aizkraukli, jāieskaita kontā. Turklāt tas nav bezmaksas pakalpojums. Ja mēnesī kontā ieskaita vairāk par trim tūkstošiem eiro, no pārmaksātās summas “Swedbanka” sev paņemt 0,01 %.
Viņai kā uzņēmējai skaidras naudas izsniegšana no kases no “Swedbank” puses ir bez maksas. Atšķirībā no maksājuma ar bankas karti, kur par katru pirkumu jāmaksā komisijas maksa. Joprojām spēkā noteikums, ka pircējam pirms naudas pieprasīšanas jāveic pirkums par vismaz pieciem eiro. Ja šāda pirkuma nav, bankas terminālī nevar noformēt skaidras naudas izņemšanu.
Ja pircējiem ir dažādu banku kartes, vai būtu sarežģīti veikalā ielikt arī, piemēram, “Luminor”, “SEB bankas” termināli? Iveta saka, ka tas nav sarežģīti, bet gan neizdevīgi uzņēmējam, jo par katru termināli mēnesī jāmaksā nomas un apkalpošanas maksa.
Daudzevā sakari pārāk lēni
Laima Jaškova, pārtikas veikala “Veicis” īpašniece Sunākstē, saka, ka savā veikalā vēl nepiedāvā iespēju izņemt skaidru naudu. Par to esot domājusi, bet ar banku par tādu pakalpojumu nav vienojusies. Tiesa, ir, kā viņa saka, īpaši gadījumi, kad cilvēkam to vajag steidzami. Tad cilvēks norēķinās ar bankas karti un veikals to atdod atpakaļ no kases. Tuvākie bankomāti ir tālu — Salā un Viesītē. Tāpēc savus pircējus “Veiča” pārdevējas aicina maksāt ar bankas karti. Ja veikalā uzkrājas skaidra nauda, un kontā tās ir mazāk, bet steidzami jānorēķinās ar kādu piegādātāju, vienīgā iespēja ir braukt uz Aizkraukli, kur ir iemaksas bankomāts. Laima Jaškova stāsta arī par gadījumiem, kad pircējs atnāk ar naudu, kas ir tikai viena un divu centu monētās. Tās laikam ejot sakrājis un pienācis brīdis, kad izdomājis likt lietā. Nepieņemt to nevar, bet jādomā par uzglabāšanu, ieskaitīšanu kontā.
Vienīgā pārtikas veikala Daudzevā īpašniece Gita Streļeca teic, ka pircējiem nepiedāvā iespēju izņemt skaidru naudu. Viens no iemesliem — Daudzevā jau kādu laiku ir problēmas ar piekļuvi internetam. Nereti darījumi ar bankas karti ir ļoti lēni vai vispār nav iespējami.
Bebru un Iršu pagasta pakalpojumu centra vadītāja Jolanta Mašinska saka, ka Vecbebru centrā skaidru naudu var izņemt pārtikas veikala kasē. Sarežģītāk ir cilvēkiem, kas dzīvo no Vecbebriem 10 kilometru attālajos Iršos. Tur šādas iespējas nav. Izņemot Vecbebrus, nākamā vieta, kur ir bankomāts, ir Koknesē, kas no Iršiem ap 20 kilometrus tālu. Lai norēķinātos par komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, siltumu, iedzīvotājiem tas jādara internetbankā, vai arī Koknesē, kur rēķinu apmaksāt var lielveikalā vai pastā. Kā citviet, daļa iedzīvotāju maksājumus veic ar radinieku palīdzību. Iršu un Vecbebru pakalpojumu centros darbojas arī kases, bet tajās var apmaksāt tikai pašvaldības izsniegtos rēķinus — nekustamā īpašuma nodokļa un tamlīdzīgus. Tajās norēķini notiek tikai ar skaidru naudu. Ar bankas karti šos rēķinus var apmaksāt tikai pašvaldības kasē Koknesē. “Kopumā cilvēki ir pielāgojušies apstākļiem, lai gan dažiem tas joprojām ir sāpīgs jautājums,” saka Jolanta Mašinska. Viņa arī stāsta, ka iedzīvotāji labprāt piesakās pašvaldības rīkotajos digitālo prasmju veicināšanas kursos. Grupas izveidotas gan Vecbebros, gan Iršos. “Neraugoties uz to, ir vai nav šīs apmācības, vienmēr var vērstiem bibliotēkā un tur gan apmācīs, gan palīdzēs nomaksāt rēķinus,” piebilst pakalpojumu centra vadītāja.
Negrib uzņemties bankas funkcijas
Ivetai Hveckovičai, SIA “Zemītes” valdes loceklei, Iršos ir konditoreja un veikals. Uz jautājumu — vai veikalā pircējs var izņemt skaidru naudu, viņa atbild bez domāšanas — nē. “Esam mazs veikaliņš, tā mūs ātri var iztukšot no skaidrās naudas, ka nepaliek ar ko maksāt piegādātājiem. Protams, gribētāju ir daudz, bet negribu uzņemties bankas funkcijas. Tieši tāpat, kā nedarbojos ar mobilo telefonu priekšapmaksas kartēm,” saka Iveta Hveckoviča. Vai viņai kā uzņēmējai nepieciešami bankas filiāles pakalpojumi? Ļoti reti. Pārsvarā tad, kad nopirkts jauns telefons un tajā jāieliek Smart ID konts.
Uzņēmējai svarīgāk par naudas izņemšanu bankomātā ir iespēja iemaksāt naudu. Senāk tāda iespēja bija netālajos Ērgļos. Tagad palika tikai izmaksa. Tas ir milzīgs zaudējums, jo tagad līdz Koknesei, kur tāds bankomāts ir, jābrauc 25 kilometri. Līdz Ērgļiem tikai 14. Ērglēniešiem nākas pašiem tagad braukt uz Madonu (44 km) vai Koknesi (36 km). Tāpēc ar dažiem piegādātājiem konditoreja norēķinās skaidrā naudā.
Aicina būt uzmanīgiem
Vietalvas pagasta bibliotēkas vadītāja Ineta Brašus, stāstot par iespējām izņemt skaidru naudu tuvējā Aiviekstē vai Vietalvā, saka, ka pārtikas veikali šādu iespēju nepiedāvā un tuvākā vieta ar bankomātu ir Pļaviņas. Toties vietalvieši labprāt apgūst digitālās iemaņas. Grupa septiņu vietalviešu pievienojās nodarbībām Pļaviņās, sekmīgi tās pabeidza, lielākā daļa izgāja visus trīs apmācību līmeņus un saņēma sertifikātu. Tāpat ir vairāki vietējie, kas pēc palīdzīgas ar operācijām internetbankā vēršas klientu apkalpošanas centrā. Tur, kā saka Ineta Brašus, ir piemērots aprīkojums un daži no vietalviešiem pamazām iemācās paši darboties ar datoru, internetbanku un ar laiku palīdzību vairs nejautā. Sarežģījumi un jautājumi rodas, kad nomainīts telefona aparāts, vai pirms tam visas darbības veica datorā, bet tagad vēlas izmantot telefonu. Protams, ir tādi, kuri pretojas jaunajām tehnoloģijām, tomēr ar laiku saprot, ka bez tām iztikt nevar. Bibliotekāre, stāstot par savu pieredzi, saka, ka viņas vecāku konti piesaistīti viņas bankas kontam, un visus vecāku maksājums veic viņu vietā. Vecāki nevēloties savos telefonos, kas nav tie modernākiem, instalēt Smart ID, jo satraucas par krāpniecību. “Vienmēr jāieskatās, kādus ciparus rāda bankas un Smart ID paziņojumā, lai tie sakristu. Atgādinu to arī cilvēkiem, kas nāk pie manis pēc palīdzības,” saka Ineta Brašus.
Iedrošinās nospiest pareizās pogas
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops saka, ka pašlaik skaidras naudas noņemšanai veikalā no kases vispirms nepieciešams veikt pirkumu par minimālo summu pieci eiro. Komersantam šis pakalpojums ir bez maksas. Vai veikala kasē vienmēr būs skaida nauda? Tas atkarīgs no pārdevēja. Maksimālā summa, kuru pircējs šādi var pieprasīt, ir 100 eiro. Lai kasē paliktu nauda, kas nepieciešama šāda vai citu darījumu veikšanai, pārdevējs pircējam pajautā, vai tiešām nepieciešama maksimālā summa. No otras puses skaidra nauda veikalā ir arī inkasācijas jautājums, kas nav bezmaksas. Tāpēc izdevīgāk, ja skaidras naudas veikalā ir mazāk.
Cilvēkiem, kuriem nav iespēju aizbraukt līdz bankas filiālei, bet šāda nepieciešamība rodas, iespējams ar bankas starpniecību noslēgt pilnvarojumu. Biežāk to slēdz radinieku starpā. Šādu praksi uzsāka kovida laikā. Ja pilnvarojamā persona un pilnvarotājs lieto vienu banku, šajā gadījumā pilnvarojumu abas puses var izveidot internetbankā. No šī gada ieviests jauninājums šajā darījumā — tagad pie pilnvarojuma slēgšanas bankas filiālē ģimenes loceklis var piedalīties fiziski. Agrāk tas notika tikai starp bankas darbinieku un pilnvarotāju. Starpība ar procedūru iepriekš — nav nepieciešams notāra apstiprināts pilnvarojums, un tas ir maksas pakalpojums. Iepriekš tas arī nozīmēja papildu izmaksas, jo bankas darbiniekam vajadzēja pārbaudīt pilnvarojuma reģistrā, vai tas joprojām ir spēkā.
Līdzīgi kā to dara pašvaldības, rīkojot apmācības darbā ar datoru, arī “Swedbank” ir mobilie konsultanti. Viņi izbrauc apmācīt gan lielu uzņēmumu personālu, gan pie senioriem, tajā skaitā uz pansionātiem. Tas nozīmē, ja kādā apdzīvotā vietā ir grupa cilvēku, kuriem interesētu apgūt, piemēram, bankomāta vai bankas mobilās aplikācijas lietošanu, Smart ID izveidošanu, varētu doties pie viņiem. Jānis Krops saka — tas nenozīmē, ka konsultanti izdarīs visu klienta vietā. Viņi pastāvēs blakus un iedrošinās nospiest pareizās pogas.
Attiecībā par bankomātu izvietojumu, pašlaik noteikts, ka tam jābūt pieejamam 20 kilometru rādiusā. Tas gan nenozīmē, ka šo attālumu mēra pēc ceļa garuma, bet gan kartē. Fiziski, braucot pa ceļu, tie var būt vairāk kilometru. Kā jebkurš komersants, arī banka vadās no ekonomiskā pamatojuma, kur galvenais ir klientu plūsma. Pat tik lielā pilsētā kā Daugavpils, vienā Daugavas krastā bankomātu nav. Tāpēc, ka šajā krastā ir privātmājas, iedzīvotāji brauc uz otru krastu, kur ir veikali un tur noņem skaidru naudu. Kāpēc bankomātus pārceļ uz lielveikaliem — tas klientiem ir ērtāk, aparātus vieglāk apkalpot, tie ir tīrāki, vieglāk uzpildāmi.
— Kā jūs visbiežāk izmantojat bankas pakalpojumus?
LIENE, aizkraukliete
— Visbiežāk izmantoju internetbanku, klātienē uz banku dodos retāk. Pēdējo reizi iegriezos, lai noformētu jaunu karti. Lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, vienlīdz izmantoju gan skaidro naudu, gan bankas karti.
OLGA Aizkrauklē
— Dažādi — lietoju internetbanku, ja nepieciešams, tad apmeklēju banku klātienē. Man palaimējies, ka esmu “Swedbank” kliente un filiāle ir tepat pilsētā, starp citu, tikko ar draudzeni bijām bankā. Pārējo banku klientiem šajā ziņā bēdīgāk. Ekonomijas nolūkos norēķinos ar skaidru naudu, ja maksā tikai ar karti, tad zūd kontrole.
INGA DARBIŅA-ŠTEINERTE no Kokneses
— Lielākoties izmantoju internetbanku — visus rēķinus apmaksāju tur, veicu arī citus pārskaitījumus. Klātienē uz banku devos šodien, bija jākārto privātas lietas. Lai arī naudai patīk, ja to paņem rokās, norēķinos ar karti.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma