imants@staburags.lv
Zalves pagasta kultūras namā pagājušajā pirmdienā vietējie iedzīvotāji tikās ar Aizkraukles novada pašvaldības vadību. Tāpat kā iepriekšējās tikšanās reizēs, arī šoreiz zalviešiem bija sakrājies daudz sakāmā. Diskusijas ilga trīs stundas.
Aizkraukles novada domes vadītājs Leons Līdums savās pārdomās analizēja novada reformu, tās ietekmi ilgtermiņā. Viņš sacīja, ka pamazām iedzīvotājos, kuri dzīvo tālāk no Aizkraukles, rodas pamestības sajūta. Lai cik pašvaldība teiktu, ka svarīgs ir katrs pagasts, mantojums no iepriekšējā novadu izkārtojuma ir jūtams, tāpēc vēl daudz jādara pārvaldes sistēmas sakārtošanā. Apstāklis, kas varētu attālākiem pagastiem sajusties piederīgiem, ir novada līdzdalības budžets. Visā novadā šogad tie ir 125 tūkstoši eiro. Savu ideju realizācijai projektu veidā šo naudu var iegūt katrs pagasts. Tāpat joprojām būs pieejami pašvaldības līdzekļi nevalstisko organizāciju atbalstam. Zalvē šo naudu iepriekš apguvusi biedrība “Sēļu klubs”, kas saimnieko Lielzalves muižā. Papildu līdzekļus ieceru īstenošanai var iegūt, piedaloties LEADER projektu konkursos, kā arī pieejams finansējums kultūras pieminekļu rekonstrukcijai un konservācijai. Leons Līdums izteica domu par pašreizējā līguma starp biedrību “Sēļu klubs” un Neretas apvienību aktualizēšanu. Tas nozīmētu līgumsaistībās sasaistīt biedrību un Aizkraukles novada domi.
Iedzīvotāju skaits turpina sarukt
Ieskatu novada demogrāfijas skaitļos sniedza pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne. Novadā pašlaik ir nedaudz virs 29 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēdējo četru gadu laikā skaits sarucis par trīs tūkstošiem. Daugavas kreisā krasta pagastos cilvēku skaits turpina samazināties. Zalves pagastā ir ap 520 iedzīvotāju. No tiem pensionāri ir 120, ap 60 bērnu un 344 darbspējas vecumā.
Konkrētāk par izdarīto un plānoto Zalves pagastā pastāstīja Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs. Lielākās investīcijas ieguldītas Sproģu ciemā esošajā grupu dzīvokļu mājā, bijušajā Sproģu skolā. Tur par 48 tūkstošiem eiro modernizēta apkures sistēma. Šogad šai ēkai plāno izveidot jaunu kanalizācijas sistēmu, ar pieslēgumu, iespējams, bioloģiskai attīrīšanas iekārtai. Cerība ir, ka grupu dzīvokļus šogad piepildīs maksimālais iedzīvotāju skaits — 16.
Bibliotēku pārcels uz pirmo stāvu
No šogad plānotajiem lielajiem darbiem Sproģos Juris Gorbačovs atzīmēja ūdensvada rekonstrukciju un pagarināšanu. Līdzīgus darbus plāno arī Neretas centrā. Iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka šādi darbi nedaudz atsauksies rēķinos. Pašlaik sadārdzinājumu lēš 5 % apmērā.
Turpat Sproģos par 3400 eiro labiekārtots stāvlaukums pie tilta pār Dienvidsusēju. Te arī ierīkoja pontona laipu, lapeni un pārģērbšanās kabīni.
Par aptuveni 7,5 tūkstošiem eiro Neretas apvienības kapos likvidēja bīstamos kokus. Līdz šim problēma bija brīva piekļuve Zalves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Pērn ap tām beidzot ierīkoja žogu.
Šajā gadā pagastmājā Zalvē izveidos vienoto klientu apkalpošanas centru. Tas arī nozīmē, ka bibliotēku, kas pašlaik iekārtota ēkas otrajā stāvā, pārcels uz pirmo. Bibliotēka arī pildīs vienotā klientu apkalpošanas centra funkciju.
Līdz šim Neretas apvienībā bija viena asenizācijas muca. Februāra sākumā iegādāta vēl viena, līdz ar to kanalizācijas ūdeņu izsūknēšana iedzīvotājiem būs pieejamāka. Decentralizēta kanalizācijas sistēma jeb individuālas notekūdeņu savāktuves pie privātmājām ir joprojām, tik drīz tās centralizētam vadam nepieslēgs. Šogad, vēlākais nākamajā gadā, komunālo darbu veikšanai apvienība plāno nopirkt vēl vienu traktoru.
Šogad cer pabeigt iesāktos darbus Strūves meridiāna loka punkta Pilskalnē labiekārtošanā. Saistībā ar to bija nepieciešama zemes platību maiņa starp pašvaldību un privātpersonu. Šobrīd visi nepieciešamie dokumenti ir iesniegti Zemesgrāmatā. Tālāk Juris Gorbačovs stāstīja par to, kādus projektus saistībā ar ūdenssaimniecību realizēs Neretā.
Kur palika lapu pūtēji?
Apmēram stunda bija pagājusi no sanāksmes sākuma, līdz kāds no zalviešiem neizturēja un iejaucās līdz šim tik rāmajā sanāksmes plūdumā. “Jautājums ir! Jūs stāstāt par Neretu, bet šeit ir Zalve. Neretas ūdens zalviešus daudz neinteresē,” viņš teica jau aizkaitinātā balsī. Uz to Juris Gorbačovs sacīja, ka interesēs, kad visi pagasti būs zem vienas kapitālsabiedrības. Zalviešiem ar to muti neaizbāza. “Kad būsim, tad arī runāsim,” savu neapmierinātību ar sanāksmes gaitu turpināja izrādīt kāds kungs.
Pamazām saruna nonāca pie ikdienišķām lietām, piemēram, lapu pūtējiem. Zalves pagastam decembrī esot nopirkti četri tādi. Negaidot, kad apvienības vadītājs pabeigs teikumu, kāda zalviete skaļi paziņoja, ka nav redzējusi nevienu pūtēju. “Grābekļi mums ir, nevis pūtēji,” viņa sacīja. Tālāk sarunā pieminēja algotos pagaidu sabiedriskā darba veicējus, kuriem ne vienmēr var uzticēties, tajā skaitā dot lietot tehniku. Turklāt šie strādnieki nemitīgi jāpieskata, jo stādāt nevēlas. Zalvieši sacīja, ka dzirdēts arī par jauna zāles pļāvēja iegādi pagastam. Tomēr pagājušajā vasarā pļāva ar veco, salauzto. Tajā brīdī viens par otru skaļāk sāka runāt apmēram trīs vai četri vietēji. Neviens neatcerējās, ka būtu pļauts tā sauktais kalniņš pagasta centrā, kas ir pašvaldības zeme. Tāpēc tajā aug ne tikai zāle, bet jau koki. Šajā brīdī sevi pieteica Zalves pagasta pakalpojumu centra vadītāja Dzintra Noreika, sakot, ka pļaušana notiek ar diviem “raideriem”, viens atrodas Zalvē, otrs —Sproģos. Kalniņu ar raideri nopļaut nevar, tikai ar trimmeri. Viešot cerību, ka turpmāk būs, kas pļauj un citādi uzmanīs Zalvi no saimnieciskās puses, izveidota viena jauna štata vienība. Turpmāk pilnu slodzi Zalvē strādās Andis Mašinskis, kurš iepriekš apkārtnes uzkopšanas pienākumus veica Sproģos.
Liela kaudze kapu vidū
“Man arī drīz tas ceļš uz mūža mājām vedīs, tāpēc gribēju jautāt — kāpēc no kapu vidus neizved to milzīgo netīrumu kaudzi? Kad prasu pagastā, saka, ka tādas tehnikas nav. Atbrauc cilvēki no Rīgas un brīnās!” bārās kāda kundze. Visur citur apvienībā kapi esot sakārtoti, tikai ne Zalvē. Dzintra Noreika par kaudzes likvidēšanu gan neko nesacīja. Turpinot tumšo kapu tematiku, izgaismojās vēl kāda problēma — aizvien mazāk ir to, kas kopj savu tuvinieku kopiņas. Vismaz pieci jauni apbedījumi ir tādi, kuri nav apkopti divus gadus. Otra problēma — apbedījumu kopēji pārsvarā ir cilvēki gados, un viņiem nav spēka sagrābtās lapas un zarus nest kaut kur tālu prom. Tāpēc arī veidojas kaudze kapu vidū. Kapi ir seni, un tajos aug tikpat seni koki. To, ka daudzi savu mūžu nodzīvojuši, rādīja pagājušā gada vētras. Pat lieli koki, kas no ārpuse vēl izskatās veseli, nogāzās.
Uz priecīgākas nots kapu tēmu noslēdza Juris Gorbačovs, sakot, ka šogad visos Neretas apvienības kapos izvietos koka galdus un solus. Kapos, kuros nav aku, izvietos ūdens mucas, kā arī tualetes.
Kā allaž, augstos toņos bija saruna par ceļiem. Ceļmalas kaut kur nopļauj, kaut kur paliek nepļautas, apaugums no ceļu malām nav noņemts, greiderējot granti nostumj no vidus uz sāniem. Apvienības vadītājs atbildē teica, ka ceļu uzturēšanai iedalītās naudas pašlaik pietiek ikdienas darbiem. Iespēju robežās katru gadu vairākiem ceļiem noņem apaugumu. Lielākiem projektiem, ceļu virsmas atjaunošanai, šogad nauda nav iedalīta. Turpmāk, lai iegūtu projektu naudu šādiem darbiem, ceļam jābūt reģistrētam kā inženierbūvei.
Par ceļmalu appļaušanu zalviešiem bija skaļš komentārs. Vietām nopļaujot tikai zāli, bet krūmus atstāj. Dažos posmos krūmi uzauguši uz ceļa, tas kļuvis tik šaurs, ka izbraukt var tikai viena mašīna.
Notikusi komunikācijas kļūda
“Kad līdz galam nojauks bijušā bērnudārza graustu pagasta centra? Nebūtu sākuši jaukt, bija vismaz civilizēts skats,” jautāja zalvieši. Dzintra Noreika sacīja, ka pilnīgai nojaukšanai nepieciešams projekts. Turklāt, ne tikai, lai uzceltu, bet arī lai nojauktu, nepieciešams daudz naudas.
Līdzās šim jautājumam aktuāla kļuva arī apgaismojuma nomaiņa Zalves pagasta centrā. Te atbilde bija domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Zālītim. Viņš sacīja, ka kaut kur komunikācijā notikusi kļūda, nav pieteikts nepieciešamais laternu skaits. Tāpēc dažās vietās joprojām ir vecā tipa lampas. Ar uzņēmumu “Vizulo”, kas ierīko apgaismojumu, panākta vienošanās par 10 % palielināt sākotnēji apstiprināto laternu skaitu.
Puse budžeta algām
Un tikai tagad kāda iedzīvotāja uzdeva konkrētu jautājumu Zalves pagasta vadītājai: “Dzintra, pastāsti, kas ir bijis, kas paredzēts šajā gadā. Ļoti vēlētos zināt.” Un izdarīts ir diezgan daudz. Cīruļu kapos, kas Sproģos, izzāģēti bīstamie koki, kā arī pārējos Zalves pagasta kapos. Daļai māju izgatavotas un ierīkotas norādes. Šo darbu turpinās un pabeigs šajā gadā. Zalves centrā daudzdzīvokļu mājai “Pūpoli” nomainīja ārdurvis. Pie diviem tiltiem ierīkotas ceļazīmes. Vērtēts, uzmērīts un Zemesgrāmatā ierakstīts nekustamais īpašums. Daudz naudas iztērēts ceļa Kalna Druvas—Vēveri 2,1 km posma remontam — 13 360 eiro. Iegādāti jau iepriekš pieminētie lapu pūtēji un trimmeri. Remontēts elektrības skapis daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā. Šajā gadā turpinās zāģēt bīstamos kokus, remontēt elektrības skapjus kāpņutelpās, labiekārtos atkritumu vietas visos pagasta kapos. Remontēs ceļa Zalve— Kapudruvas posmu par kopējo summu 12,5 tūkstoši eiro. Ceļam Priedes kapi—baznīca nomainīs caurteku. Kopumā pagastam gadā ceļa remontiem atvēlēti nepilni 27 tūkstoši eiro. Šajā summā ir arī sniega tīrīšana, ceļu greiderēšana, grāvju pļaušana un citi uzturēšanas darbi. Piemēram, pērn grāvju un krūmu pļaušanas izmaksas uz vienu kilometru bija 360 eiro.
Stāstot par 2025. gada Zalves pagasta pārvaldes budžetu, Dzintra Noreika saka, ka tajā, neskaitot darba algas un nodokļus, ir 106 tūkstoši eiro. Tajos ietilpst maksa par elektrību, apkuri, degvielu un sīkie darbi. Kopā ar darbinieku algām — 209 tūkstoši eiro.
Pēc smiltīm tikai ar ķerru
Ar to gan sanāksme nebeidzās. It kā sīkumi, bet gadiem nerisināti, tie pārauguši dusmās. Piemēram, iedzīvotāji vēlas informatīvo stendu laukumā pie veikala. Ja pie tā būtu izlikts paziņojums arī par šādu sanāksmi, uz tikšanos atnāktu vairāk cilvēku. Lielākā daļa iedzīvotāju nelasa ziņas internetā. Dzintra Noreika sacīja, ka ir cerība uz labu sadarbību ar jauno veikala īpašnieku, un, cerams, viņš neiebildīs pie veikala ierīkot šādu stendu.
“Ironiski — dzīvoju karjera vidū, bet nedrīkstu ņemt granti, lai, piemēram, izbetonētu slieksni,” teica kāda zalviete. “Mēs arī gribam taisīt mājai pamatus. Ir grantsbedres, senāk varēja ņemt, tagad nedrīkst,” teica kāda cita iedzīvotāja. Dzintra Noreika atbildēja, ka grantsbedres jeb pašvaldības karjers skaitās izstrādāts un šobrīd iekonservēts. Nekādas darbības tur notikt nedrīkst. Bet, ja vajag pāris maisu grants, saskaņojot ar pašvaldību, droši ar ķerru var aizbraukt un ņemt. Ar jebkādu tehniku iekšā braukt nedrīkst.
Ko darīt ar Vili?
Ar nelielu ironiju zalvieši jautāja — ar kādu atzīmi pašvaldības darbinieki paši vērtē savu darbu? Juris Gorbačovs teic, ka piecu baļļu sistēmā ar trīs.
To, ka pietrūkst komunikācijas starp iedzīvotājiem un pašvaldību, pierādīja ne tikai šī tikšanās. Andris Zālītis, pašvaldības vadītāja vietnieks, komentārā par šo jautājumu teica — esam saņēmuši signālus par to. Pašvaldība veica inventarizāciju Neretas apvienībā. Ja pašvaldības juristi neiebildīs, rezultātus publiskos. Noziedzīgus nodarījumus inventarizācija neatklāja, bet tā uzrādīja, ka Zalves pagasta vadītājai ir kur augt. Nepieciešama labāka pārvaldība un gādīgs saimnieks. Tas arī nozīmē, ka novada domei uz Neretas pusi jābrauc biežāk, nekā reizi gadā. “Darba laikā Dzintrai noteikti ir jābūt šeit, uz vietas Zalvē. Ja tā nav, to noteikti uzskatīsim par pārkāpumu,” sacīja Andris Zālītis.
Kā sniegs no skaidrām debesīm sanāksmē izskanēja jautājums par zalvieti Vili. “Kad vajag naudu apgūt, tad parādās samarieši, Sarkanais krusts, sociālais dienests. Tad, kad cilvēks klīst, nevienam viņš nav vajadzīgs. Viņš knapi eksistē. Runa ir par Vili,” situāciju komentēja kāds zalvietis. Dzintra Noreika teica, ka šis pensionārs iepriekš bija ievietots grupu mājā — pansijā “Vīgante”. No turienes viņš aizbēga. Pēc tam viņu ievietoja pansionātā. Vilim bija veselības problēmas, tāpēc tur sabija nedaudz ilgāku laiku, bet beigās uzrakstīja iesniegumu par to, ka kategoriski atsakās no pansionāta pakalpojumiem un atkal aizmuka. Pēc šī komentāra zālē cits pār citu runāja teju visi zalvieši. Kurš teica, lai aizbrauc apskatās, kādos apstākļos viņš dzīvo, vai pēdējā laikā vispār ēdis. Kamēr dzīvs, tikmēr nevienam gar viņu nav daļas. Kad nomirs — sacels brēku. Tādi kā Vilis pagastā ir arī citi. Ja vienu reizi sociālais dienests viņam pateicis, ka pabalsts nepienākas, otrreiz viņš to neies lūgt. Andris Zālītis gan piebilda, ka novada sociālais dienests noteikti ir bijis pie šiem cilvēkiem. Jānoskaidro apstākļi, kas lieguši pabalstu.
Tā notiek tikai Zalvē
Savu sāpi pauda arī Lielzalves muižas apsaimniekotāja Ilma Svilāne. Pirms sešiem gadiem viņa šeit ieradās uz pirmo talku. Mainījušās varas, un tagad ar jauno novada vadību visas sarunas un darbības jāsāk kā no nulles. “Ar ko mēs esam nogrēkojušies, kāpēc pret mums tāda attieksme? Nevienam neko nevajag, intereses nekādas. Kāpēc Viesītē darbojas komunālā pārvalde, dara savu darbu un to nekomandē kāds no augšas? Attieksmē pret mums vienmēr skan — pagaidiet, citur vajag vairāk. Labākajā gadījumā palīgā atsūta bezdarbniekus, tie pastrādā divas stundas un prom. Tāpēc saku — dodiet mums saimnieku, te, uz vietas, Zalvē. Nevis kaut kur Neretā. Kaut kas nav pareizi ar plānošanu, kur nauda nonāk. Vai tāpēc, ka mūsu ir mazāk, esam nolemti iznīkšanai?”
Izskaņas vārdus sanāksmē teica Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Leons Līdums. Viņš sacīja, ka pirms Zalves tikšanās notikušas citās novada vietās. Tikai Zalvē redzami šādi “īssavienojumi” starp iedzīvotājiem un pagasta vadību. “Kāpēc jums pārvaldes līmenī nevarētu būt tādi saimnieciski saieti, kuros runājat par ceļiem, kapiem, komunālajiem jautājumiem?” jautāja mērs. Tūlīt sekoja skaļa atbilde no zāles — sarunāt var tikai Neretā, te, uz vietas var runāt, cik gribi, nekas netiek darīts.
Leons Līdums aicināja zalviešus beidzot vienoties savā starpā un izveidot iedzīvotāju padomi. Tās teikto nevarēs ignorēt ne Zalvē, ne Neretā, ne Aizkrauklē.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma