www. staburags.lv
27 jūnijā Likteņdārza Saieta namā (un, kā lēma laika apstākļi – nevis uz tā jumta, bet iekštelpās) norisinājās literāri muzikālais uzvedums “Likteņzīmes. Jānis Peters”, ar ko tika atsākti plašu rezonansi guvušie un tautā iemīļotie cikla “Likteņzīmes” koncerti.
Koncerts sekoja pēc saules griežu burvības un Līgo svētkiem, tā kļūstot par savdabīgu vienotības un sadziedāšanās manifestāciju, kurā klausītāji tika aicināti ne tikai dzirdēt, bet arī sajust.
Uzveduma centrā bija dzejnieka, diplomāta un sabiedrības darbinieka Jāņa Petera daiļrade, kuras dziļumu un trauslumu palīdzēja atklāt aktrise un režisore Dita Lūriņa-Egliena. Viņa sacīja:
“Jāņa Petera dzeju es tāpat kā daudzi Latvijā vispirms iepazinu, dziedot maestro Raimonda Paula dziesmas, nemaz nenojaušot, ka tās vārdus ir rakstījis tieši viņš. Man ir bijusi laime vairākkārt satikties ar Jāni Peteru dažādos projektos. Tolaik, kad patiesi iepazinu viņa daiļradi, sāku saprast, cik vieda un dziļa ir viņa pasaules izjūta, cik smalka – dzejnieka dvēsele.
Viņā mita ilgas pēc radošās brīvības un bohēmiskās atmosfēras, kas raksturoja pirmās Latvijas laiku. Tāpēc viņa dzejā ir tik daudz ielu laternu, mansardu, katedrāļu un cigarešu dūmu. Viņa patriotiskā dzeja bija dziļi izjusta un sirsnīga. Es noteikti iedrošinātu katru ielūkoties Jāņa Petera darbos dziļāk – ne vien klausoties, bet arī lasot un sarunājoties ar viņu dvēseļu valodā.”
Koncertā izskanēja Raimonda Paula, Ulda Stabulnieka, Jāņa Strazda, Mārtiņa Egliena un Zigmara Liepiņa komponētās dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem. Uz skatuves kāpa Dita Lūriņa, Guntars Grasbergs, Igo, Dainis Skutelis, Kristiāna Stirāne, Jānis Strazds un Ivars Kalniņš – viņu izpildījums lika dzejai elpot no jauna, izstarojot spēku, maigumu un brīvības ilgas.
Jānis Peters (1939–2025) bija spilgta personība – dzejnieks, kurš ienāca literatūrā 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē un kļuva par vienu no tās simboliem. Viņa aktīvākais radošais posms bija 60.–80. gadi, kad viņa dzeja uzrunāja tūkstošus. Viņš bija arī nozīmīgs sabiedriskās un politiskās dzīves dalībnieks – gan kā Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs, gan vēlāk – kā viens no Latvijas Tautas frontes līderiem, valdības pārstāvis Maskavā un vēstnieks Krievijā.
Līdz pat savas dzīves nogalei Jānis Peters saglabāja dzirkstošu prātu un spēju iedvesmot. Viņa dzejas lasījumi 20. gadsimta otrajā pusē pulcēja ļaudis, kuri stāvēja rindās, lai tikai dzirdētu viņa vārdus. Viņš bija arī Krišjāņa Valdemāra fonda vadītājs (kopš 1998. gada), LU Austrumeiropas institūta Sabiedrisko attiecību institūta direktors (kopš 1999. gada), kā arī Cicerona balvas laureāts 2008. gadā par Atmodas idejas attīstīšanu nacionālajā politikā.
Reklāma