Iveta Skaba
Piedaloties četru Latvijas reliģisko konfesiju pārstāvjiem, ar svētbrīdi aizvadītajā svētdienā Likteņdārzā, Koknesē, tika atklāta un iesvētīta ekumeniskā brīvdabas kapela, kas iecerēta kā lūgšanu vieta ikvienam.
Kopš pagājušās svētdienas Likteņdārzs kļuvis bagātāks par vēl vienu stūrīti. Netālu no Skatu terases, pretī Kokneses luterāņu baznīcai, svinīgi atklāta ekumeniskā brīvdabas kapela. To iesvētīja un svētbrīdi vadīja četru Latvijas reliģisko konfesiju pārstāvji — Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps emeritus Pēteris Sproģis, virspriesteris, Rīgas Debesbraukšanas pareizticīgo latviešu draudzes pārzinis Jānis Dravants.
Šī projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”, kas ar Likteņdārza attīstību saistīti vairāku gadu garumā. “Šī vieta radusies domu briešanas procesā, un tas prasīja zināmu laiku. Mēs daudz staigājām un meklējām, un galu galā nonācām šajā vietā,” stāstot par īstenoto projektu, teic Andris Kronbergs. “Droši vien izvēle bija tāpēc, ka šeit ir īpaša sajūta. Te ir tāds kā galapunkts, vieta, kur tālāk vairs nav, kur iet, ir ūdens un daba visapkārt.” Pussala svētvietai ir piemērota vienkāršā veidā, daudz neiejaucoties. Tās orientācija un izkārtojums izveidojies pēc tradīciju pamata.
Interesanti bija uzzināt, kā radušies svētvietas objekti. Tie ir nedaudz neparasti, atšķiras no tradicionālajiem. “Katram no šiem elementiem ir zināma doma,” saka arhitekts.
Galvenais simbols šajā vietā ir krusts. “Šis zelta griezumā veidotais ķermenis jeb zīmes gabarīti iekšpusē sastāv no trijiem krustiem, kas savstarpēji savienojušies kopā,” teic A. Kronbergs, “un šīs plāksnītes ir parotētas no horizontāles, respektīvi, tās ir nedaudz sarotētas.” Ko tas dod? “No vienas puses skatoties, krusts būs šaurs, tievs, no citas puses būs platāks. Kā saulīte kustas, tādā veidā ēnas, kas rodas starp trijām plāksnītēm, padara krustu dzīvu. Tas visu laiku mainās.
Lielajā taisnstūrī, lielajā patiesībā ir dažādības klātbūtne. Tas ir mainīgs, dzīvs, var būt dažādi uztverts. Sekojot var iet arī tālāk. Dažādība ir klātesoša mūsu pasaulē.
Gali horizontālajam un vertikālajam krustam nav vienādi — tātad nav nobeiguma. Tas ir augošs, mainīgs, ar iespēju attīstīties. Tā ir interpretācija par dzīvo un mainīgo krustu, kurš var būt mūžīgs savā attīstībā,” teic arhitekts.
Interesants ir arī stāsts par otru elementu — galdu, ko diezgan viegli var uztvert kā altārgaldu, bet tas ir neparasts. “Šodien mēs varam runāt par galda daudzveidīgāku izmantošanu,” saka Andris Kronbergs. Tas var būt arī kā ēdamgalds, ap kuru sasēsties, spriest patiesības, tam ir daudzfunkcionāla nozīme. Galda apakšā ir iestrādāti trīs vēja zvani, kas var būt kā sarunas ar dabu. Sanākušajiem bija iespēja dzirdēt šo zvanu skaņas. “Lielākā vējā varētu rasties skaņas dimensija,” teic arhitekts.
Trešais elements ir sēdvietas jeb tribīne. Sākotnēji tā atgādina vienkārši baļķus, izrādās, tam ir nozīme. Vispirms jāatceras vietas vēsture — garām ceļojuši plostnieki no austrumu puses. Baļķu pludinātāji, pārsvarā no Krievijas, senatnē radīja apmetni, kā zināms, viņiem te bija arī sava baznīca, kas tika sagrauta pirms Pļaviņu HES celtniecības. “Līdz ar to plosti, ceļošana vai pārvietošanās man radīja impulsu izveidot šeit simbolisku plostu jeb laivu. Labā ziņa — baznīca atvērta visu diennakti,” pateicoties par vietas iesvētīšanu, sacīja Andris Kronbergs.
Reklāma