Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Lielziedos gaidāmas pārmaiņas. Iedzīvotāji vēlas ielas un jaunu ceļu

JĀMEKLĒ ALTERNATĪVAS. Dambja brauktuve ilgus gadus daudziem ciemata iedzīvotājiem ir vienīgais piekļuves veids savam īpašumam. Agitas Grīnvaldes-Irukas foto

Sērenes pagasta Lielziedos, kas veidojies kā vasarnīcu ciemats, gaidāmas lielas pārmaiņas. Iedzīvotāji izrādījuši vēlmi oficiāli sakārtot brauktuves un sākts balsojums par piemērotākajiem ielu nosaukumiem. Tāpat nepieciešama jauna piekļuve ciematam — ceļš, kā arī apdzīvoto teritoriju nākotnē varētu pievienot Aizkraukles pilsētai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ciemats ar nesakārtotu piekļuvi

Lielziedu ciemata, kur daļa māju ir vasaras mītnes, bet daļā cilvēki dzīvo pastāvīgi, iedzīvotāji ar kolektīvo vēstuli vērsās Aizkraukles novada domē. Viņi lūdza teritorijas 18 brauktuves reģistrēt par inženierbūvēm, tās pārņemt un apsaimniekot kā ielas. Brauktuves lielākoties izveidotas pa īpašumu robežām, taču ir īpašumi, kuru zemes robežu plānos nav atzīmes par servitūtiem. Dažviet ēkām ir māju nosaukums, citviet numurs. Esošajā kārtībā ir grūti orientēties dažādiem dienestiem, arī pašiem iedzīvotājiem nākas saskarties ar sarežģījumiem, piemēram, nokļūšanai līdz savam īpašumam.

Blīvi apdzīvotajā Lielziedu ciematā dabā esošās brauktuves ir servitūti, vai vēsturiski izveidotas robežas savstarpēji vienojoties. Bijuši gadījumi, kad cilvēki brauktuvi aizver. Piemēram, pirmo divu iebraucamo ceļu galā uzstādīta ceļazīme “Iebraukt aizliegts. Privātīpašums”. Praksē tas ir vesels ciemats, kurā nav sakārtota piekļuve īpašumiem.

Izbraucot caur Pļaviņu hidroelektrostacijas tuneli Sērenes virzienā, galvenais ceļš nodala divas teritorijas — Ziedus labajā pusē, kas ir Aizkraukles teritorija, un Lielziedus kreisajā pusē, kas ir Jaunjelgavas apvienības sastāvdaļa. Plānotās pārmaiņas nodrošinātu, ka nākotnē apsaimniekošana tiek veikta pēc vienādiem principiem abās ceļa pusēs. Piemēram, šobrīd Lielziedu iedzīvotājiem atkritumus izved SIA “Ķilupe”. Tā kā piebraukšana pie mājām nav sakārtota, tad dažos gadījumos atkritumu konteineru nākas vilkt 100 līdz 150 metrus tālu — līdz dambim. Bez praktiskām neērtībām briest arī cita problēma — visticamāk, spēkstacijas dambi kā brauktuvi iedzīvotāji varēs izmantot tikai dažus gadus pēc teritoriālplānojuma apstiprināšanas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Solis attīstības virzienā

Aprunājāmies ar vairākiem Lielziedu iedzīvotājiem. Lielākie izaicinājumi ir brauktuvju stāvoklis un to uzturēšana. “Ja dambja brauktuvi slēdz, nonākam neapskaužamā situācijā. Liela daļa šobrīd to vēl neapzinās, jo pagaidām dabā problēmu nav. Ciemata aktīvā iedzīvotāju daļa mobilizējusies un reaģējusi uz gaidāmajām pārmaiņām. Protams, vienprātības nav. Ir daļa iedzīvotāju, kas zināmu apsvērumu dēļ, piemēram, drošības, neiebilst, ka uz dambja tiek uzlikta norobežojošā barjera, lai no malas neviens nebrauc. Citi kustības ierobežojumus vēlas, lai netiktu izbraukāti celiņi pie mājām. Labākais risinājums, ja ceļus pārņem pašvaldība, rūpējas un uztur tos. Tādējādi mēs solidarizētos ar tiem ēku īpašniekiem, kuriem būtu problēmas ar piekļuvi, ja pašvaldība ceļu sakārtošanā neiesaistītos. Gaidāmās pārmaiņas ir vērstas uz attīstību. Piekļuve palielinās īpašuma vērtību, būs skaidra un saprotama ceļu infrastruktūra. Sliktā puse — gar dažiem īpašumiem palielināsies satiksmes intensitāte, taču attīstības vārdā šīs neērtības nāksies paciest. Sakārtosies ceļu uzturēšana, sniega tīrīšana ziemā. Šobrīd tas tiek darīts pašu spēkiem. Es reizi divos gados atvedu materiālu un izlīdzinu bedres, kas ir ap manu māju. Tā dara lielākā daļa Lielziedu iedzīvotāju. Tie, kas ikdienā dzīvo uz vietas, vēlas attīstību. Tiem, kas periodiski uzturas Lielziedos, viedoklis atšķiras — viņi pārmaiņas nevēlas. Cilvēki ir dažādi — vieni te vēlas tikai tomātus audzēt, citi domā par kvalitatīvu ikdienas dzīvi,” stāsta viens no iedzīvotājiem, kurš vēlējās palikt anonīms.

Kāda kundze savukārt uzsvēra nepieciešamību oficiāli pievienoties Aizkraukles pilsētai: “Tas būtu tikai pašsaprotami, ja arī formāli teritoriju pievienotu novada centram. Lielākoties Lielziedos dzīvo cilvēki, kam ir piesaiste Aizkrauklei — bērni tur apmeklē skolu, pieaugušie brauc uz darbu.”

Ietekmē līdzekļu sadali

Tam, ka Lielziedu ciema iedzīvotāji ir vairāk pietuvināti Aizkrauklei, piekrīt arī Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors. Rodas jautājums, vai Lielziedu pievienošana Aizkrauklei ko mainītu. Samazinātos Jaunjelgavas apvienības un Sērenes iedzīvotāju skaits — vai tas radītu kādas sekas?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Administratīvo robežu maiņa ir sarežģīts process. U. Riekstiņš skaidro, ka šobrīd iecere ir idejas līmenī. Pašvaldības budžeta plānošanā tiek izmantoti novadā deklarēto personu dati, kas bija aktuāli uz apvienošanās brīdi — 2021. gadu. “Papildus lielajiem projektiem ir līdzekļu daļa, kas domāta mazāka apmēra darbu veikšanai. Līdzekļu sadalījums ir atkarīgs no 2021. gadā iemaksāto iedzīvotāju nodokļa daļas. Gribējām šo jautājumu aktualizēt, taču Valsts Vides dienests paskaidroja, ka viņi vairs šādā veidā, atsevišķi pa pagastiem, pilsētām, nedala. Vēsturiski Lielziedi bijuši Jaunjelgavas apvienības daļa, ja mēs ciemu nodalīsim, tad vajadzēs ieviest kaut kādu aprēķina sistēmu. Jautājums — cik cilvēku teritorijā ir deklarējušies? Iedzīvotāju ienākuma nodokli iedala pēc deklarētās dzīvesvietas. Teorētiski — jā, administratīvo robežu maiņa varētu ietekmēt līdzekļu sadalījumu. Ir viedoklis, vai maz pēc šāda principa apvienotajā novadā ir pareizi dalīt finansējumu. Arī šogad, plānojot budžetu, šis jautājums kļuva aktuāls, taču labāka ideja nevienam vēl nav dzimusi. Kamēr cita risinājuma nav, izmantojam esošo kārtību,” sacīja U. Riekstiņš.

Alternatīva — ceļš no otras puses

Nepieciešams atjaunot ceļa posmu, kas ved paralēli dambim. Pirmajam Lielziedu ciema ēku blokam tā ir vienīgā piekļuve. Tas gan neatrisinās piekļuves jautājumu visiem teritorijas iedzīvotājiem. Lielākais vairākums līdz šim brauc pa asfaltēto dambja daļu. AS “Latvenergo” atgādināja, ka tas nav ceļš, bet inženierbūve ar funkciju aizsargāt ūdenskrātuvi. Kritisko situāciju gadījumos šo posmu var norobežot — kā tad vasarnīcu īpašnieki nonāks savā īpašumā?

Aizkraukles novada pašvaldības speciālisti šobrīd strādā pie teritorijas plānojuma. Lai “Latvenergo” to saskaņotu, plānā jābūt citam pārvietošanās risinājumam — piekļuvei Lielziediem, kas nav aizsargdambis. Didzis Grundulis, Aizkraukles novada pašvaldības Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists, skaidroja, ka alternatīva plānota no Aizkraukle—Jēkabpils ceļa puses. Esot viena nobrauktuve, taču tāpat nāktos veidot jaunu ceļu. Braucamā daļa būtu paralēla dambim, tikai ciemata otrā pusē. Tāpat kā līdz šim, pa esošajām brauktuvēm starp īpašumiem, iedzīvotāji nonāktu savā galamērķī. Diemžēl realizēt šo ideju dzīvē nebūt nav tik vienkārši. Zeme pieder privātajiem īpašniekiem, potenciālie ceļu izbūves varianti ir skatīti, vienprātības nav. Topošajā plānojumā teritorija ceļa izbūvei tiks “rezervēta”. Ja būs vajadzība un pieejams finansējums, tad ceļu izbūvēs. Tas nebūs viegli vai lēti, jo konkrētajā joslā ir augstspriegumu elektrolīnija un apakšzemes kabeļi. Komunikāciju pārcelšana darbus krietni sadārdzinās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pārtop par pilsētas daļu

Aizkraukles pilsētas tendence ir paplašināties. Pieaug pastāvīgo iedzīvotāju interese par mājokļu celšanu vasarnīcu rajonā. Arvien biežāk vasarnīcas tiek izmantotas pastāvīgai dzīvošanai. Ņemot vērā, ka pilsēta aug un attīstās, būtu tikai pašsaprotami, ka šī vasarnīcu teritorija pārtop par pilsētas daļu. Pilsētas ūdens un kanalizācijas pieslēgumus nebūtu iespējams izveidot, bet vismaz ielu uzturēšanu un apsaimniekošanu varētu pārņemt pašvaldība.

Pārņemot Lielziedu ceļus savā valdījumā, pašvaldība varēs ceļus greiderēt un tīrīt, kā arī netiktu ierobežota piekļuve īpašumiem. “Ir nācies uzklausīt piemērus, kad persona dzīvo iebraukāta ceļa galā, bet kaimiņi saka, lai gar viņu īpašumu nebrauc — uzliks norobežojumu. Cilvēks ir izmisumā — kā tad nokļūt savā īpašumā? Inženierbūvju reģistrācija šo jautājumu atrisinās. Jaunie ielu varianti būs attēloti teritorijas plānojumā un tiem noteiks pašvaldības nozīmes koplietošanas statusu. Teritorijas plānojums, agrākais augustā, tiks nodots publiskai apspriešanai. Iedzīvotāji varēs ar to iepazīties,” sacīja D. Grundulis.

Iedzīvotāji pašvaldībai iesnieguši arī 18 ielu nosaukumu variantus, nobalsot par tīkamāko var Aizkraukles novada mājaslapā līdz 22. janvārim. Iedzīvotāji aicināti izteikt savus priekšlikumus arī par jauno teritorijas plānojumu. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.