Liela laime, vēl lielāka atbildība

Ziemassvētku gatavošanās maratons tuvojas finišam. Daudzās mājās jau priecē svētku zaļsvārce, vairums paguvuši sagādāt dāvanas mīļajiem, izglītības iestāžu bērnu vecāki tikuši skaidrībā ar konfekšu paciņām. Tieši pēdējais punkts ik gadu raisa asas diskusijas — konfekšu tūta, kas ir bijusi neatņemama svētku sastāvdaļa ikviena bērna dzīvē. Savulaik vairākās Aizkraukles novada apvienībās bija pieņemts, ka saldumu paciņas bērniem nodrošina vietējā pašvaldība vai izglītības iestāde. Šī tradīcija vairs netiek finansēta, bet bērniem saldais prieks tāpat tiek nodrošināts. Kā? Pateicoties visīstākajam Ziemassvētku vecītim — vecākiem.

Strīdi tāpat notiek, jo bērna prieks maksā naudu — pieklājīga Ziemassvētku konfekšu paciņa maksā sākot no pieciem eiro. Dalīšos ar, manuprāt, nepopulāru viedokli, jo vairums dzirdētā un sāpju izliktā sociālajos tīklos ir vienos vārtos — nelietīgās pašvaldības bērniem laupa svētkus, paciņu nebūs. Es saprotu, ka ir kuplas ģimenes, kurās aug trīs, četri un vairāk bērni. Svētku laiks pamatīgi sit pa maciņu, bet nav jau tā, ka Ziemassvētki pielavījās nemanot. Praksē pastāv tādi jēdzieni kā finanšu pratība, ģimenes budžeta saprātīga plānošana.

Mans personīgais viedoklis var nepatikt — bērns ir vecāku atbildība, tas attiecas gan uz audzināšanu, gan spēju uzturēt. Nav runa par krīzes situācijās nonākušām ģimenēm, kad pēkšņi un smagi cilvēki tiek izsisti no sliedēm.

Bērns ir liela laime, bet vēl lielāka atbildība. Piedodiet, bet nevar radīt mazu cilvēciņu un pēc tam gaidīt, kad valsts, pašvaldība vai līdzcilvēki viņu izaudzinās. Apmaksās ēdināšanu, apģērbs, svētkos iepriecinās. Ir fantastiski, ja kādu no pozīcijām noņem no vecāku pleciem, bet nevajadzētu ar to rēķināties kā ar kaut ko pašsaprotamu.

Tāpat diskusijas ar diagonāli pretējiem viedokļiem dzirdētas par dāvanām pedagogiem. Vai tādas maz vajag, cik ir saprātīga summa, ko veltīt šādam žestam? Nezinu! Laikam, atkarībā, ko mēra — maciņa dziļumu, skolotājas ieguldījumu, kādu citu parametru? Man personīgi ir prieks pateikties, vai tā būtu puķe kolēģim dzimšanas dienā, vai dāvana skolotājai. Apsveikt vai paldies pateikt var kā ar paša darinātu kartīti, tā arī kādu pirktu sīkumu. Žesta būtība paliek nemainīga.

Aizvakar, pārrunājot šo tēmu ar draudzeni, noskaidrojām, ka mums abām ir ļoti paveicies. Gan manā, gan viņas bērna klasē ir enerģiska mamma, kas uzņemas šī jautājuma sakārtošanu. Ikviens, kurš kaut reizi dzīvē ir organizējis un rūpējies par paciņu un dāvanas gādāšanu, sapratīs, kādas galvassāpes tas var sagādāt. Paldies šiem rūķīšiem, kas ir mūsu vidū!

Ziemassvētki ir brīnumu un pārsteigumu laiks. Tikai nevajag aizmirst, ka mums pašiem pūles jāpieliek, lai tie notiktu.