Laikā, kad valsts plāno vairs nefinansēt vidusskolas klases, kurās ir neliels skolēnu skaits un paredzams vidusskolu skaita sarukums, rodas jautājums, vai skolēniem, kas dzīvo tālāk no skolas, būs iespēja dzīvot skolu internātos vai, kā tagad saka, dienesta viesnīcās.

ILZE KUZMINA

“Latvijas Avīzes” veiktā izpēte liecina, ka dienesta viesnīcu pārklājums Latvijā varētu būt nepietiekams. Būtiska problēma ir arī tā, ka daudzviet šis pakalpojums nav par brīvu. Tāpēc tas, vai skolēns varēs iegūt tādu izglītību, kādu vēlas, var būt atkarīgs no viņa vecāku rocības.

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotajiem datiem, šobrīd dienesta viesnīca vai internāts ir tikai 31 vispārizglītojošā vidusskolā, 11 valsts ģimnāzijās, kā arī 23 pamatskolās, divās sākumskolās un pat 8 pirmsskolās (neskaitot speciālās izglītības iestādes un internātskolas).

Rīgā dienesta viesnīcu tikpat kā nav

Saskaņā ar LPS datiem Latvijā ir pašvaldības, kur dienesta viesnīcu nav nemaz. Piemēram, salīdzinoši plašajā Dienvidkurzemes novadā. Pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare “Latvijas Avīzei” pauž, ka novadā vidusskolas izvietotas tā, ka skolēni var izbraukāt, tāpēc veidot dienesta viesnīcas novadam neesot aktuāli.

Rīgā, kur ir vislielākā skolu koncentrācija, pēc LPS datiem, dienesta viesnīca nodrošināta tikai Rīgas 47. vidusskolā un Āgenskalna valsts ģimnāzijā. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apstiprinātais cenrādis paredz, ka skolēniem, kas izmanto dienesta viesnīcas pakalpojumu, par to līdz šim bija jāmaksā 80 eiro mēnesī. Šajā mācību gadā šo maksu vēl paredzēts celt līdz pat simts eiro mēnesī. Rīgā pašvaldība uzturēšanos dienesta viesnīcā nelīdzfinansē, līdz ar to visas izmaksas sedz skolēna vecāki.

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata, ka valstij būtu jāveido investīciju programma dienesta viesnīcu veidošanā, ja vidusskolu skaits samazināsies. Uzturēšanas izmaksas gan pašvaldības gatavas pašas segt, kā to paredz arī pašvaldību likums.

IZM valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere “Latvijas Avīzei” apliecina, ka dienesta viesnīcas šobrīd ir uz pašvaldību pleciem. Taču tas nenozīmē, ka valsts no skolu pieejamības nodrošināšanas norobežojas. IZM aicinājusi pašvaldības kārtot skolu tīklu tā, lai pieejamība tomēr saglabātos.

K. Niedre-Lathere atzīst, ka pašvaldības meklē dažādus risinājumus skolēnu izmitināšanai skolu tuvumā. Piemēram, ja nav pašu veidotas dienesta viesnīcas, tad slēdz līgumus ar profesionālās izglītības iestādēm vai augstskolām par vispārizglītojošo skolu skolēnu izmitināšanu. Piemēram, Liepājas pašvaldība slēdza šādu līgumu ar Liepājas Universitāti. Turklāt pašvaldības subsidē skolēnu dzīvošanu dienesta viesnīcā. Taču IZM gan nav plānojusi gādāt finansējumu, lai segtu skolēnu uzturēšanos dienesta viesnīcās.

Vai prasības dienesta viesnīcām ir vienādas neatkarīgi no tā, vai tajās dzīvo nepilngadīgi skolēni vai pilngadīgi studenti? K. Niedre-Lathere teic, ka neatšķiras gan. Abos gadījumos viesnīcas administrators, kas agrāk tika saukts par kopmītņu komandantu, uzmana gan kārtību istabā, gan naktsmiera ievērošanu.

Citas prasības ir internātiem, kas atrodas tieši izglītības iestādēs, bet tie šobrīd pārsvarā ir speciālajās izglītības iestādēs.

Jāizvērtē, kā izdevīgāk

Vai pašvaldībām būtu vairāk jāieguldās skolēnu pārvadājumos vai dienesta viesnīcu veidošanā un uzturēšanā?

Valmieras 2. vidusskolas direktors A. Gluhovs uzskata: “Ja skolēns dzīvo, piemēram, Cēsīs, uz kuru var izbraukāt, tāpat ērtāk dzīvot dienesta viesnīcā, jo ceļam jātērē daudz laika.”

Ministrijas pārstāve K. Niedre-Lathere uzskata — katra situācija ir citāda. Jāizvērtē gan attālumi, gan kas ir ekonomiski izdevīgāks. Kaut arī skolas vecuma bērnam mājas un ģimenes vide ir visatbilstošākā, ja katru dienu vairākas stundas jāpavada ceļā, labāk tomēr dzīvot skolas dienesta viesnīcā. 

Tiesībsargs aizrāda pašvaldībām

Par to, ka valsts un pašvaldību politikai jābūt virzītai uz to, lai bērnam izglītības dēļ netiktu atņemta ģimeniskā vide, iestājas Tiesībsargs, kas šīs vasaras sākumā, gatavojoties jaunajam mācību gadam, aicināja pašvaldības uzlabot skolēnu pārvadājumus, lai tie nebūtu jāaizstāj ar dienesta viesnīcas vai internāta piedāvāšanu.

ILZE KUZMINA

Tiesībsarga birojā bija pamanīts raksts laikrakstā “Bauskas Dzīve”, kurā intervēts Valles pamatskolas direktors Jānis Viegliņš. Rakstā pausta arī informācija, ka Valles pamatskola no 1. septembra plāno piedāvāt ģimenēm skolas viesnīcas pakalpojumu, kurā būtu līdz 40 vietām un tiktu nodrošinātas gan brokastis, pusdienas un launags, gan arī vakariņas. “Izglītības iestādes vadība ir pārliecināta, ka tas atvieglos skolēniem nokļūšanu līdz skolai, ļaus piesaistīt papildu skolēnus no Bauskas novada, kā arī disciplinēs daudzus bērnus skolu apmeklēt regulāri,” pausts rakstā. Pie tā publikācijas tīmeklī bija arī gana daudz komentāru. Piemēram, kāds lasītājs spriež: “Ja kāda skola sāk piesaistīt tālākās apkaimes bērnus, ilgtermiņā izglītības kvalitāte skolā krīt. Normāli bērni nebrauks uz tālu skolu un nedzīvos internātā. Dzīvos tie, kuriem būs problēmas. Valles skola riskē kļūt par problēmskolu.” Vēl kāds raksta: “Bērnam jādzīvo mājās, nevis internātā. Internāta ideja nav piemērota pamatskolas bērniem. Internāta ideja nav mīlestība pret bērnu, bet cīņa par pamatskolas posma pastāvēšanu vienalga kādiem līdzekļiem.”

“Latvijas Avīze” sazinājās ar Bauskas novada Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāju Aiju Spriņķi, lai uzzinātu, kāda tagad, pirms jaunā mācību gada sākuma, situācija ir Vallē un pašvaldības attieksme kopumā pret dienesta viesnīcu veidošanu. Viņa skaidroja, ka vēlme veidot dienesta viesnīcu Vallē bijusi pamatskolas jaunā direktora skatījums. Tagad viņš esot iedziļinājies situācijā un domas par dienesta viesnīcas noderību mainījis. Šobrīd neesot arī neviena bērna, kurš grasītos dzīvot dienesta viesnīcā Valles pamatskolā.

A. Spriņķe atzina, ka dienesta viesnīcām nebūtu jārisina sociālās problēmas — tās jārisina citā veidā, nevis bērnu uz visu darba nedēļu izņemot no ģimenes: “Gadās, ka vecāki aizsūta bērnu dzīvot skolas dienesta viesnīcā, lai skola tiek galā ar iekšējām ģimenes problēmām, kā arī bērna rīcību ārpus skolas. Patiesībā vecāki nevēlas kvalitatīvi pildīt savus pienākumus. Tā tas bija arī Vallē.”

Jautāju Tiesībsarga biroja pārstāvei Rutai Siliņai, vai saņemtas kādas sūdzības par pašvaldībām, ka tās mēģinot aizstāt dienesta viesnīcu ar skolēnu pārvadāšanu, kā tika paziņots vasaras sākumā. R. Siliņa atzina, ka tieši šādu sūdzību šobrīd nav, vairāk esot par nekvalitatīviem skolēnu pārvadājumiem. Tiesa, vienā gadījumā Gulbenes novads, kad vecāki sūdzējušies par to, ka skolēnam nākas tik ilgi gaidīt transportu, ka nepieciešama papildu nauda ēšanai, kā vienu no risinājumiem ieteica mācību nedēļas laikā dzīvot internātā.

Šovasar Tiesībsarga birojs veica vecāku aptauju, lai noskaidrotu, cik agri ir bērnu rīti un cik daudz laika jāpavada ceļā uz skolu. Tajā bija arī jautājums, vai bērns spiests palikt internātā, jo nevar izbraukāt uz skolu. Neviens no respondentiem uz šo jautājumu nav atbildējis apstiprinoši. Taču tiesībsarga biroja speciālistiem esot sajūta, ka problēmas tomēr ir. Vecāki nesūdzoties, jo pieņemot, ka ir tā, kā ir.

LPS padomniece Ināra Dundure toties uzskata, ka Tiesībsarga biroja apgalvojumi balstīti uz dažiem gadījumiem. Tomēr viņa atzīst — ir gadījumi, kad dienesta viesnīca ir labākais risinājums: “Skolēnu pārvadājumi ir pa noteiktiem maršrutiem, ko saplāno pašvaldība pēc skolēnu dzīvesvietām un skolām, kuras viņi apmeklē. Ir gadījumi, kad skolēna dzīvesvieta tomēr atrodas tālu no maršruta, jo viena skolēna dēļ nedzīs visu autobusu. Rudeņos un ziemās var būt arī neizbraucami ceļi. Tāpat ir gadījumi, kad vecāki sava darba grafika dēļ paši izsaka vēlmi, lai bērns dzīvo dienesta viesnīcā. Tad arī pašvaldības novērtē situāciju, lai saprastu, kas bērnam ir labākais. Tie ir ļoti individuāli lēmumi. Nevar viennozīmīgi pateikt, ka viesnīcu risinājums ir labi vai slikti vai pārvadājumi ir labi vai slikti. Savukārt vidusskolas ir aizvien tālāk no dzīvesvietas vai arī skolēns pats izvēlas tālāku skolu, un tad bez dienesta viesnīcas neiztikt.” ◆

Dienesta viesnīca vai internāts?

Tiesībsarga birojs arī norāda, ka, pēc normatīvajiem aktiem, vispārējā pamatskolā un vidusskolā var būt tikai internāts, bet profesionālās izglītības iestādē var būt internāts vai dienesta viesnīca. Tātad saukt par dienesta viesnīcu vispārējās skolas skolēnu mītni nav pareizi.

Prasības internātiem un dienesta viesnīcām noteiktas atšķirīgos Ministru kabineta noteikumos, un arī higiēnas prasības atšķiras, piemēram, internātā guļamtelpā platībai jābūt vismaz četriem kvadrātmetriem vienam cilvēkam, bet dienesta viesnīcā drīkst dzīvot ne vairāk kā četri cilvēki vienā istabā, taču tās platība nav noteikta. Internātā jābūt vienai dušai un vienai tualetei uz sešiem cilvēkiem, bet dienesta viesnīcā – uz desmit cilvēkiem. Pedagoģisko personālu var nodarbināt kā internātā, tā dienesta viesnīcā.