Ziemeļblāzma šogad Latvijā būs biežāk

Par ziemeļblāzmu mēdz teikt, ka tā ir viena no skaistākajām dabas parādībām. Lai to redzētu, ir cilvēki, kuri tāpēc ceļo uz polārajiem apgabaliem, piemēram, uz Islandi vai Norvēģijas ziemeļiem, taču ziemeļblāzmu var novērot arī Latvijā.

Īpaši piemērots ziemeļblāzmas medībām Latvijā ir šis, 2025. gads, kad Saules aktivitātes cikls sasniedzis maksimumu. Līdz ar to ziemeļblāzmu skaits tiek prognozēts lielāks, tikai šīs dabas parādības novērošanai vajag skaidras debesis.

Ziemeļblāzmu jau aptuveni sešu gadus medī smilteniete Inese Meldere. Kādreiz viņa ar baltu skaudību skatījusies sociālajos tīklos publicētas profesionālu fotogrāfu fantastiski skaistas bildes ar tepat, Latvijā, noķertu ziemeļblāzmu un domājusi, ka to var izdarīt tikai ar profesionālu fotokameru, bet ne ar viedtālruni, līdz secinājusi, ka tā nebūt nav. “Attīstoties viedtālruņu tehnoloģijām, var veiksmīgi ziemeļblāzmu noķert caur telefona kameru, ko arī daru. Mans pirmais zaļganīgais mākonītis likās kaut kas lielisks, gandrīz kā pirmais atrastais dzintara gabaliņš rīsa grauda lielumā,” atceras Inese un uzteic profesionālos ziemeļblāzmu medniekus, kuri labprāt dalās savā pieredzē un padomos. Pateicoties tiem, Inese savā viedtālrunī ielādējusi aplikāciju “Aurora”. Noderīgu informāciju viņa atrod arī www.gismeteo.lv. Jāseko Kp jeb Ģ/m aktivitātes indeksam (globālajam ģeomagnētiskās aktivitātes indeksam), — jo tas ir augstāks, jo lielāka iespējamība ieraudzīt ziemeļblāzmu. Inese arī pievienojusies ziemeļblāzmu mednieku grupai “Facebook”. “Atliek tikai kādam medniekam ielikt bildi ar blāzmu, un zinu, ka aši jāauj kājas un jāskrien ārā,” smaida smilteniete.

Lai kāds iesācējs veiksmīgāk noķertu un fotogrāfijā iemūžinātu savu pirmo ziemeļblāzmu, Inese dod vairākus padomus, piemēram, izbraukt vai iziet ārpus pilsētas laternu apgaismojuma. Vislabāk ir doties uz kādu pakalnu, klaju vietu vai jūras piekrasti. Svarīgi, lai ir skaidras debesis, bez mākoņiem.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

“Smiltenes piens” saņem balvu par inovāciju

Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajā forumā “Uzdrīkstēšanās” četrās kategorijās tika godināti uzņēmumi un organizācijas, kas ar savu inovatīvo, ilgtspējīgo un sociāli atbildīgo darbību veicina Vidzemes reģiona attīstību.

Vidzemes reģiona iedzīvotāji un pašvaldības balvām bija pieteikuši pretendentus, no kuriem kopā tika izvirzīti 18 nominanti, informē sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Riekstiņa.

Kategorijā “Inovācija”, kurai tika pieteikti seši pretendenti, balvu saņēma akciju sabiedrība “Smiltenes piens”. “Šīs kategorijas uzvarētājs lieliski parādījis, ka ar stratēģisku inovāciju ieviešanu uzņēmumā var veiksmīgi piešķirt jaunas dzirkstis senām tradīcijām,” uzsver Santa Vītola, Vidzemes Atvērto inovāciju centra vadītāja.

AS “Smiltenes piens” ar prieku un lepnumu novērtē saņemto balvu. “Ņemot vērā, ka bija gan liels pretendentu loks, gan daudz jaunu inovatīvu produktu, mēs necerējām, ka šo balvu saņemsim. Esam priecīgi un gandarīti, ka tikām izvirzīti, mūsu darbs tiek novērtēts un esam pamanīti. Mēs ļoti daudz aktīvi strādājam pie jaunu produktu izveidošanas, popularizēšanas un palaišanas gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos. Paldies par ieguldīto darbu visiem mūsu uzņēmuma darbiniekiem un speciālistiem,” uzsver AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova.

Nominācijā “Ilgtspēja” balvas ieguvējs ir Gulbenes novada Lizuma pagasta kokapstrādes uzņēmums, masīvkoka mēbeļu un granulu ražotājs SIA “Avoti”. Laureātu godināšanas ceremonijā uzņēmumam piešķirto balvu saņēma SIA “Avoti” ražošanas direktors valcēnietis Uģis Sviķis.

Nominācijā “Ilgtspēja” bija pieteikti četri pretendenti, viņu vidū arī Smiltenes uzņēmēja Evita Ūdre (“Evitas darināts”).

Nominācijā “Sociālā atbildība” balvu saņēma AS “Valmieras stikla šķiedra”, nominācijā “Specbalva” — Madonas novada pašvaldība.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Saņem ziedojumu

Gadiem ilgi Gulbenes slimnīcas poliklīnikā reģistratūras telpā pie sienas stāvēja garš saraksts ar ārstu uzvārdiem, specializācijas norādi, kā arī pacientu pieņemšanas laiku.

Turpmāk šī informācija tiks pasniegta mūsdienīgi. Pie digitālā ekrāna ar licencētu programmatūru slimnīca ir tikusi ar SIA “Lautus vide” naudas ziedojumu un sadarbību ar Gulbenes novada pensionāru biedrību “Atspulgs 5”.

“Mūsu uzņēmums ziedoja līdzekļus arī funkcionālas aprūpes gultas iegādei smagi slimiem pacientiem,” informē SIA “Lautus vide” izpilddirektore Inese Letinska.

Viņa stāsta, ka šādu palīdzību tieši Gulbenei uzņēmums ir sarūpējis pirmo reizi. “Skatīsimies, kā turpmāk varam vēl palīdzēt,” uzsver I. Letinska.

Savukārt SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Marika Jermaševiča teic — viņa vēl iemācīsies lietot programmu, ar kuras palīdzību mainīsies informācija, kas būs redzama uz digitālā ekrāna reģistratūras telpā.

Par SIA “Lautus vide” finansējumu slimnīcai sarūpēta arī pacientu jaunā aprūpes gulta, kura atrodas intensīvās terapijas palātā. “Gulta ir ar visiem stiprinājumiem, ir elektriski regulējama,” stāsta M. Jermaševiča.

Viņa uzsver, ka SIA “Lautus vide” ziedojuma nodošanā slimnīcai ļoti svarīga ir “Atspulga 5” kā sabiedriskā labuma organizācijas starpniecība. Slimnīcu apvienības godprātīgai un vērtīgai sadarbībai ar biedrību ir ilga priekšvēsture.

Pagājušajā gadā slimnīcu apvienība saņēma ne tikai SIA “Lautus vide” naudas ziedojumu — 2000 eiro. Labdarības akciju Balvu slimnīcas bērnu nodaļas labiekārtošanai organizēja kādreizējā gulbeniete Laura Melbārde, savācot ziedojumos 5000 eiro.

Laikraksts ‘‘Dzirkstele’’

Rūpnīcā sāk ražot betonu

Jaunā ražotne Bauskā radīs piecas darbavietas

Kompānijas “Heidelberg Materials Latvija betons” jaunā rūpnīcā Bauskā 3. martā sāka betona ražošanu.

Uzņēmuma vadītājs Matīss Počs paredz, ka jaunā rūpnīca ļaus samazināt būvniecības izmaksas tuvējā apkaimē, jo betons vairs nebūs jātransportē no tālākām ražotnēm. Tā pavēršot jaunas iespējas gatavo betona elementu ražošanā, kā arī radīs jaunas darbavietas. Tiek precizēts, ka pašlaik tās ir piecas.

Jaunajā ražotnē Bauskā ieguldīti 800 000 eiro, vēsta uzņēmums. Bauskas rūpnīcas ražošanas jauda ir 20 000 kubikmetru betona gadā. Jaunajā rūpnīcā ir pilnībā automatizētas ražošanas sistēmas, kas uzlabo precizitāti un efektivitāti, informē uzņēmums. Te ir dozēšanas iekārtas, automātiskie maisītāji un kvalitātes kontrole, kas samazina kļūdas un nodrošina vienmērīgu betona sastāvu.

SIA “Heidelberg Materials Latvija betons” izmanto zaļās tehnoloģijas, tostarp pārstrādātus agregātus un ūdeni ražošanas procesā, energoefektīvas iekārtu un atjaunojamās enerģijas avotus. Uzņēmumā izgatavo betonu no zema oglekļa cementa, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Blakusprodukti un atkritumi tiek vai nu pārstrādāti, vai atbildīgi utilizēti, vēstīts kompānijas mājaslapā betonsplus.lv.

Uzņēmuma betons līdz šim izmantots Ķekavas apvedceļa būvē, Okupācijas muzeja sienai Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālā “Vēstures taktīla”, iepirkšanās centrā “Rīga Plaza”, Rīgas HES, Ķeguma HES, kā arī Rīgas panorāmas rata būvē Daugavas kreisajā krastā, stāsta M. Počs.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Vēlas pārmaiņas

Alūksnes jaunieši vēlas dzīvot sakārtotā novadā ar plašākām izklaides iespējām — tā noskaidrojās Signālvēlēšanu domnīcā, kas norisinājās divās vietās: Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā un Alūksnes multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā “PaGalms”. Jauniešu izteiktie priekšlikumi ir apkopoti, un tie būtu jāņem vērā deputātu kandidātiem, veidojot savas priekšvēlēšanu kampaņas.

Alūksnes novada jauniešu aktuālākie priekšlikumi infrastruktūras jomā ir nodrošināt autobusu grafiku, kas piemērots Alūksnes novada iedzīvotāju vajadzībām, uzlabot ceļu kvalitāti, novadā ierīkot lapenes, nojumes, “mazas mājiņas” jauniešu brīvajam laikam. Jaunieši arī uzskata, ka vajag vairāk gājēju pāreju.

Jaunieši norāda, ka ir būtiski uzklausīt viņu viedokli par mācību procesu, par izmaiņām, kuras vajadzētu ieviest, jāizveido Jauniešu dome un jānodrošina tās regulāras tikšanās ar Alūksnes novada domes deputātiem, pārrunājot jauniešu aktualitātes. Tāpat vajadzētu izveidot digitālu vietni, kur jaunieši var izteikt viedokli, paplašināt brīvprātīgā darba iespējas jauniešiem un piedāvāt aktuālākās brīvprātīgā darba iespējas. Vairāk uzklausīt jauniešu vēlmes.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.