Zemessardzes 2. Vidzemes brigādei jauns komandieris

Valmierā, Vienības laukumā, notika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonija. Par brigādes komandieri iecelts pulkvedis Igors Harlapenkovs, amatā nomainot pulkvedi Kasparu Miezīti, kurš šo pienākumu pildīja kopš 2023. gada jūnija.

Ceremonijā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns, sadarbības partneri, 2. Vidzemes brigādes vienību personāls un citi aicinātie viesi. I. Harlapenkova saknes ir Ērģemes pagastā, tālākā dzīves ceļā viņš nopietni pievērsies militārajai karjerai.

Komandieru maiņa ir dabiska un plānota rotācijas sastāvdaļa militārajā dienestā, kas veicina vienību attīstību. Svinīgā ceremonija aizvadīta, klāt esot karavīriem, zemessargiem, sadarbības partneriem un valmieriešiem.

Pēc komandiera maiņas ceremonijas I. Harlapenkovs atzina: “Man šī diena bija īpaša, tā ne tikai iezīmēja jauna posma sākumu manā dienestā, bet arī atgādināja, cik spēcīga un nozīmīga ir cilvēku savstarpējā uzticība un sadarbība, uz to balstās mūsu kopīgais darbs. Esmu arī saviļņots atgriezties savā dzimtajā pusē Vidzemē, jo manas saknes ir no Ērģemes puses, tāpēc atgriezties, lai sargātu, man ir vēl lielāks gods. Esmu pateicīgs par silto uzņemšanu un par jūsu klātbūtnes radīto īpašo atmosfēru. Tas ir apliecinājums tam, ka brigāde nav tikai struktūra, tā ir dzīva kopiena, kuras spēks ir tās cilvēkos, arī iedzīvotājos.”

Stājoties amatā, jaunajam brigādes komandierim pulkvedim I. Harlapenkovam tika vēlētas jaunas idejas Zemessardzes attīstībā un pilnveidošanā, izturība un pacietība, bet brigādei atbalstīt un stiprināt jauno komandieri.

Latvijas aizsardzība ir kopējs uzdevums. “Es apzinos, ka bez ciešas sadarbības ar sabiedrību, valsts un pašvaldību institūcijām, arī ar mūsu partneriem no citām drošības un aizsardzības struktūrām mūsu darbs nebūtu iespējams. Tāpēc mana apņemšanās šodien ir vienkārša, bet skaidra, turpināt stiprināt šo sadarbību, būt uzticamam partnerim un darīt visu, lai Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde augtu, attīstītos un kalpotu Latvijai ar godu. Esmu iedvesmots, stiprināts un gatavs rīkoties. Ar taisnu muguru un mieru sirdī iesim tālāk. Kopā,” paudis I. Harlapenkovs.

Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde dibināta 1992. gada 30. jūnijā, tās pakļautībā ir seši bataljoni — 22. kaujas nodrošinājuma bataljons ar štābu Valmierā, 25. kaujas atbalsta bataljons ar štābu Stāmerienā, 26. kājnieku bataljons ar štābu Gulbenē, 27. kājnieku bataljons ar štābu Cēsīs, 31. kājnieku bataljons ar štābu Alūksnē un 54. kaujas atbalsta bataljons ar štābu Ogrē. Brigādes devīze ir “No zobena saule lēca”.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Atklāj piemiņas plāksni

Rundāles pagasta “Kraukļu” mājas ceļa galā Latvijas Republikas Saeimas pirmā priekšsēdētāja Fridriha Vesmaņa 150. jubilejas dienā atklāta viņam veltīta piemiņas plāksne.

Tā atgādinās par Vesmaņu dzimtas saknēm šajā pusē un ar QR koda starpniecību aizvedīs uz Bauskas centrālās bibliotēkas novadnieku enciklopēdijas stāstu par šī sabiedriski politiskā darbinieka dzīves gājumu un darba mūžu.

Rundāles apvienības pārvaldes kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece pasākumā pastāstīja, ka ar piemiņas zīmes atklāšanu ievērojamajam rundālietim iecerēts aizsākt Rundāles puses zudušo māju ceļu. “Kraukļi” būtu pirmā pieturvieta, kurai ar laiku varētu pievienoties arī citas nozīmīgu personību māju vietas.

Biedrības ‘‘Vesmaņi’’ valdes loceklis Ansis Bazons pasākuma viesus iepazīstināja vēl ar trīs vēsturiskām liecībām no “Kraukļu” mājām. Viena no tām bija petrolejas lampa, kura “Kraukļos” atrasta 2022. gada ziemā. Saglabājies arī zvaniņš, ar kuru F. Vesmaņa tēvs Kārlis un viņa sieva Līze aicinājuši mājiniekus pusdienās vai arī pulcējuši citos nozīmīgos brīžos. Trešā liecība ir baznīcas dziesmu grāmata, kuru Vesmaņu dzimta izmantojusi īpašos brīžos.

2012. gadā F. Vesmaņa sarakstītā dzimtas hronika apkopota grāmatā “Klausieties pagātnes soļos”. Klajā tā nākusi 2013. gadā. F. Vesmaņa 140. jubilejā piemiņas zīmi politiķim un viņa sievai Bertai atklāja Sudmalu kapos, kur atdusas viņa tēvs un māte. 2022. gada 18. novembrī Jelgavas muzejā pirmizrādi piedzīvoja Raita Ābeles režisētā filma ‘‘Vesmaņa atgriešanās’’. Tagad piemiņas plāksne atgādinās arī par vietu, kur uzaudzis F. Vesmanis.

‘‘Mēs esam izdarījuši visu, ko sākotnēji bijām iecerējuši. Tas nenozīmē, ka mēs apstāsimies. Mūsu rīcībā ir Ārlietu ministrijas sagatavotā izstāde, kura ir rādīta jau daudzās Latvijas vietās, filma, grāmata. Tālākais atkarīgs no sabiedrības. Mēs gribējām Fridrihu Vesmani iecelt saulītē. Sākums bija diezgan ilgs, lēns, reizēm noraidošs. Bet, kad sākām sadarboties ar Jelgavas muzeju, process aizgāja ļoti labi,’’ biedrības ‘‘Vesmaņi’’ padarīto un nākotnes plānus atklāj Ieva Marga Markausa.

Laikraksts “Bauskas Dzīve’’

Jaunas mājas vistām

SIA “Alūksnes putnu ferma” (APF) 8. maijā atklās divas jaunas dējējvistu novietnes, kas ievērojami paplašinās uzņēmuma ražošanas plānus.

Nākamais solis būs dējējvistu izmitināšana, un tad jau ražošanas process varēs sākties. Vienlaikus uzņēmums ieguvis jaunu oficiālu statusu — vairs nav klasificēts kā primārs lauksaimniecības uzņēmums, bet atzīts par olu produktu ražotāju.

“Pagājušajā gadā APF veica apjomīgu darbu, lai īstenotu ražošanas paplašināšanas plānus, proti, 2024. gada laikā tika uzsākta 4. un. 5. dējējvistu novietņu būvniecība, kas pašlaik tuvojas noslēgumam,” stāsta “APF Holdings” valdes loceklis un izpilddirektors Hermanis Dovgijs.

Plānots, ka jaunās novietnes palielinās olu ražošanas jaudu par 73 miljoniem olu gadā, kopējam apjomam sasniedzot 180 miljonus olu gadā. “Tātad, jaunās dējējvistu novietnes mums ļaus par aptuveni 60 % palielināt olu ražošanas jaudu, kas ir ievērojams panākums,” skaidro izpilddirektors.

Tāpat pagājušajā gadā APF nodeva ekspluatācijā jauno olu produktu ražošanas un noliktavu kompleksu Alūksnē. Šajā projektā ir ieguldīti vairāk nekā 2,9 miljoni eiro, un šogad janvārī jau sākta dažādu olu produktu ražošana biznesa klientiem — restorāniem, viesnīcām, pārtikas ražotājiem un citiem tā sauktā HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare — red.) segmenta uzņēmumiem. Attīstības plāns bija īstenots ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu 2,9 miljonu eiro apmērā.

“Tas sniedz iespēju paplašināt klātbūtni gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos, vienlaikus piedāvājot produktus ar augstāku pievienoto vērtību. “Alūksnes putnu ferma” attīstās par daudznozaru uzņēmumu, paplašinot arī olu proteīna produktu klāstu,” saka H. Dovgijs. Lūgts iepazīstināt ar jaunajiem produktiem, H. Dovgijs stāsta, ka APF gandrīz katru mēnesi ievieš jaunas produktu inovācijas. “Pagājušajā gadā sākām darbu sporta un veselības uztura produktu ražošanā, kopumā šajā virzienā investējot aptuveni 300 000 eiro. Šis ir potenciāli ārkārtīgi vērtīgs un augošs tirgus segments, kurā tagad zem “Fiteg2” zīmola APF piedāvā zinātniski pamatotus, augstvērtīgus olu proteīna produktus — olu baltuma proteīna pulveri, olu baltuma proteīna batoniņus un olu membrānas kolagēnu kapsulu veidā,” stāsta uzņēmuma pārstāvis. Šo produktu tirdzniecībai ieviesta arī jauna e-komercijas platforma.

“Pagājušais gads kopumā bija veiksmīgs un stratēģiski svarīgs, jo vienlaicīgi īstenojām apjomīgu attīstības plānu, kas “APF Grupu” no tradicionāla olu ražotāja padara par sazarotu pārtikas uzņēmumu, kā arī spērām izšķiroši svarīgus soļus, lai palielinātu ražošanas, pārstrādes un noliktavu jaudas. Tas dod pārliecību, ka mūsu iecere “APF Grupu” izveidot par inovatīvu un nozīmīgu olu produktu un pārtikas uzņēmumu ar reģionālu nozīmi tiek veiksmīgi īstenota,” vērtē “APF Holdings” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Dravu apciemo ķepainis

Izrādās, ka Lieldienu zaķa vietā ciemos var ierasties arī brūns ķepainis, kuram garšo medus. Par to pārliecinājās Beļavas pagasta bitenieks Rolands Krevics, jo tieši pirms Lieldienām viņa “Lukstiņu” dravu kārtējo reizi apciemojis ķepainis.

Šie bišu stropi ir Balvu novadā, bet tas ir salīdzinoši netālu — dažus kilometrus no Gulbenes novada robežas. R. Krevics stāsta, ka šis ir pirmais šogad reģistrētais lāča postījums bišu dravā Latgales reģionā.

Šis nav vienīgais gadījums, kad lācim kārojies medu. Šajās pašas dienās, kad ķepainis mielojās “Lukstiņu” dravā, turpat netālu pie cita biškopja arī ciemos bija atnācis lācis. Arī tur stropus sargāja elektriskais gans.

Rolands uzskata, ka elektriskais gans ir viena no efektīvākajām metodēm, lai aizsargātu bišu dravas no lāču uzbrukumiem, jo lāči ļoti ātri saprot, ka sāp, un parasti pēc pirmās reizes vairs nemēģina tuvoties.

Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.