Ārzemju studentu skaits audzis 30 reizes

Apkopojot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Studiju centra un Starptautiskās sadarbības centra datus, atklājas, ka universitātē Jelgavā studē 361 pilna laika ārzemju students jeb nepilni 10 % no kopējā studējošo skaita, kas, precizējot datus 1. aprīlī, bija 3709.

Visvairāk — 139 — ārzemnieku mācās augstskolas mazākajā — Veterinārmedicīnas fakultātē. Tur ārzemju studentu īpatsvars ir 29 %. Otrajā vietā ir Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte ar 120 ārvalstniekiem, un tie ir 17 % no visiem šīs fakultātes studentiem.

LBTU ārzemju studentu vairākums ir Indijas pilsoņi (45 %), otrajā vietā — ES (35 %, viskuplāk pārstāvēta Vācija un Somija). Pa kādam studentam ir no Japānas, Mongolijas, Vjetnamas, Izraēlas, ASV, Uzbekistānas u. c. Vistālāk dzimtās mājas varētu būt studentam no Hondurasas Centrālamerikā.

Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko uzskata, ka ārzemju studentu pieplūdums fakultātes dzīvi ietekmē pozitīvi. Viņaprāt, līdz ar ārzemnieku uzņemšanu rodas pozitīvs “skats no malas”. Pozitīvi tas ietekmē arī mācību spēku darba kvalitāti. “Agrāk vērojām, ka ārzemju studenti ir par latviešiem drošāki, brīvāki, labprāt iesaistās diskusijās, spēj argumentēti izteikt savu viedokli. Tagad brīvāki ir kļuvuši arī Latvijas studenti,” atzīmē dekāns K. Kovaļenko.

LBTU Starptautiskās sadarbības centra vadītājas vietniece Ligita Vaita norāda, ka zīmīga ir pilna laika ārzemju studentu skaita dinamika. Proti, pirmie ārzemnieki LBTU (tolaik LLU) parādījās rektores Irinas Pilveres laikā 2015. gadā. Tolaik viņu bija tikai 12 — septiņi Veterinārmedicīnas fakultātē. Līdz mūsdienām ārvalstu studentu skaits ir audzis 30 reizes.

“Kad 2018. gadā sāku strādāt Starptautiskās sadarbības centrā, mans pirmais pārsteigums darbavietā bija tāds, ka studentei no Vācijas nācās palīdzēt atrast stalli diviem viņas zirgiem.” L. Vaita piebilst, ka pašlaik augstskolā mācās vairākas studentes ar zirgiem. Ir arī tādas, kas bieži, dažkārt pat reizi nedēļā, veic simtiem kilometru garu ceļu uz mājām Somijā vai Vācijā zirgu dēļ.

L. Vaita novērojusi, ka, salīdzinot ar eiropiešiem, Indijas studenti parasti ir ierobežotāki savās finanšu iespējās. “Taču viņi ir strādīgi. Latvijas likums atļauj ārzemniekiem bakalaura studijās strādāt divdesmit stundu nedēļā. To daudzi arī labprāt izmanto,” teic L. Vaita. Visi ārzemnieki par savām studijām LBTU maksā. Mācību maksa ir 2500 — 9000 eiro gadā. Dārgākā studiju programma ir veterinārmedicīnā. Desmit gados LBTU ir absolvējuši 107 ārzemju studenti.

Sabiedrības integrācijas fonda Zemgales konsultante Sņežana Zenovjeva stāsta, ka aģentūrai ir laba sadarbība ar LBTU. Fonda konsultāciju punktā Skolotāju ielā 8 vēršas trešo valstu pilsoņi, kas studē Jelgavā. Tur iespējams par brīvu saņemt juridisko, psihologa un cita veida palīdzību. “Dažkārt studenti meklē iespējas īrēt dzīvesvietu ārpus studentu kopmītnēm,” stāsta S. Zenovjeva. Fonds darba laikā pa tālruni 25915300 sniedz konsultācijas latviešu, krievu un angļu valodā.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Blomes pagastā atklāj Nigras pārgājienu taku

Smiltenes novada Blomes pagastā atklāta Nigras apļveida pārgājienu taka ar augstu grūtības pakāpi.

Gar Nigras upi ir tapusi septiņus kilometrus gara, fiziski izaicinoša apļveida pārgājienu taka ar augstu grūtības pakāpi, — tajā cits citam seko kāpumi un kritumi upes stāvkrastos, gravas, strautiņi un neskaitāmi pagriezieni, informē Rūta Brakovska, Smiltenes novada tūrisma informācijas centra tūrisma darba organizatore.

Taka atklāta ar pārgājienu, kurā katrs gājējs varēja doties vai nu neatkarīgi pats savā tempā, vai kopā ar kādu no takas tapšanā iesaistītajiem — pārstāvjiem no Blomes pagasta pārvaldes un Smiltenes novada TIC, kā arī ar Blomes pagasta iedzīvotājiem, takas entuziastiem.

“Ceļā gājējus sveicina Nigras sargs, Dvīņu ozoli, krāces, vizbulīšu ziedi, sēravots, vairāki noslīdeņi un “bez 5 cm dižkoks” jeb Kāļu ozols. Vairākās piknika vietās ikviens ir aicināts apsēsties un izbaudīt pavasara saulīti un pagatavot ko gardu uz ugunskura,” stāsta Rūta Brakovska.

Viņa uzsver, ka Nigras taka nav viegls pastaigu maršruts pa laipām parkā, bet gan saldēdiens īstiem dabas baudītājiem, — apkārt vērojami mežonīgi skati un nepieradināta daba. Dažviet takā ir slideni dubļi, kritalas un akmeņi, kam jātiek pāri, tāpēc ir jāizvēlas piemēroti apavi.

Visā takas garumā ik pa laikam uz kokiem ir uzkrāsots marķējums — sarkana svītra uz balta fona, kas kalpo kā apstiprinājums tam, ka gājējs iet pa īsto taku.

Laikraksts ‘‘Ziemeļlatvija’’

Divu skolu vietā būs viena

Ar 2025. gada 1. septembri Alūksnē būs tikai viena skola — Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija ar 1. — 12. klasi un pirmsskolu. Tā domes sēdē lēma Alūksnes novada pašvaldības domes deputāti.

Praktiski tas nozīmē Alūksnes vidusskolas un E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas apvienošanu zem viena nosaukuma. Deputāti skaidro — jau sen bijis tāds plāns pilsētā atstāt tikai vienu vidējā posma izglītības iestādi.

Domes sēdē tika uzsvērts — lai gan vairāku gadu garumā runāts par nepieciešamību Alūksnes pilsētā atstāt tikai vienu vidējās izglītības posma skolu, vienprātības trūkuma dēļ līdz šim kavējušies pieņemt šādu lēmumu. Šajā domes sēdē izdevies vienoties un “pieņemt konceptuāli politisku lēmumu”.

Skaidrojot šo reformu, pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers kā pirmo iemeslu tai minēja ievērojamo bērnu skaita kritumu vidējās izglītības posmā Alūksnes pilsētas skolās. Reformu var pamatot arī ar ekonomiskajiem un izglītības rādītājiem, viņš teica. “Uzskatu, ka pašreizējā dome ir atbildīga par to, kā tiks organizēts darbs skolās ar nākamo mācību gadu, tādēļ lēmums jāpieņem jau šodien, lai Izglītības pārvalde un izpilddirektors var veikt nepieciešamās darbības lēmuma izpildē un paveikt to līdz jaunajam mācību gadam,” teica Dz. Adlers.

Dz. Adlers klātesošajiem paskaidroja, ka šis nav piecās minūtēs izvirzīts lēmums, par to diskutēts jau no sasaukuma sākuma, aktīvāk — pēdējos divus gadus. “Man ir liela pārliecība, ka mūsu mazajā pilsētā, sestajā mazākajā novadā valstī nevajag saglabāt divas mācību iestādes. Lēmums izveidot vienu iestādi ir gana saimniecisks un vērsts uz izglītības kvalitāti. Atgādinu, ka tas ir konceptuāls politisks lēmums, bet tālāk būs daudz darba un papildinošu lēmumu, kamēr šo modeli ieviesīsim. Jāsagaida atbilde no Izglītības un zinātnes ministrijas un jāsaprot, vai paspēsim to paveikt līdz 1. septembrim. Turklāt pastāv iespēja, ka jaunais deputātu sastāvs pēc vēlēšanām var šo lēmumu atcelt. Tomēr ceru, ka tas nenotiks,” teica domes priekšsēdētājs.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Ietaupa naudu

Bauskas novadā siltās ziemas dēļ izdevies ietaupīt 380 tūkstošus eiro ceļu, ielu un ietvju uzturēšanā, “Bauskas Dzīvi” informēja Bauskas novada pašvaldībā.

Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka atklāja, ka vislielākais ietaupījums ir Bauskas apvienības pārvaldē — 280 tūkstoši eiro. Paredzēts, ka 113 tūkstošus eiro novirzīs jaunajai ziemas sezonai — vēl šī gada oktobrī, novembrī un decembrī. Atlikušos līdzekļus atvēlēs šķembu ieklāšanai, apauguma noņemšanai, ceļa seguma virskārtas atjaunošanai.

Vecumnieku apvienības pārvaldē ieekonomētie līdzekļi sasnieguši 52 tūkstošus eiro. Tos plānots novirzīt brauktuvju seguma remontam un atjaunošanai.

Iecavas apvienības pārvalde ziemas sezonu noslēgusi ar 30 000 eiro ietaupījumu, kuru izlietos ceļa seguma atjaunošanai, šķemboto virsmu greiderēšanai, kā arī apauguma noņemšanai, uzlabojot satiksmes drošību. Rundāles apvienības pārvaldei ietaupījums ir turpat 18 tūkstoši eiro, kurus novirzīs ceļa seguma remontam un atjaunošanai.

Pašvaldība neplāno pārskatīt budžetu ziemas uzturēšanas darbiem nākamajam gadam. Kā norāda izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka, ziemas apstākļus prognozēt nav iespējams — ir gadi, kad intensīvas snigšanas dēļ pietrūkst naudas greiderēšanai, ceļu uzturēšanai.

Uz jautājumu par uzņēmējiem, kas siltās ziemas dēļ varētu būt cietuši ienākumu zudumu, pašvaldības vadība norāda — iepirkumus vairs neveic tikai vienam gadam.

“Tas bija raksturīgi iepriekš, kad pakalpojumu iepirka uz vienu gadu un uzņēmējs bija lielās nepatikšanās, ja tajā sezonā viņam darāmā nav. Nesanāca jau tā, ka pilnīgi nekas nebija jādara. Ir uzņēmēji, kuru rīcībā ir tehnika. Citādi bija ar zemniekiem, kam bija jāpērk lāpstas, jāgatavo traktori un tamlīdzīgi. Ja izrādās, ka nav jāšķūrē, tad līdzekļi izlietoti par velti. Turpināsim praksi ar vairāku gadu līgumiem ziemas sezonai, un ir arī citi darbi ziemā — ne tikai šķūrēšana, bet arī pretslīdes apstrāde, kas bija vajadzīga arī šajā ziemā,’’ skaidro Bauskas novada pašvaldības vadība.

Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka vēl informē, ka novadā ienācis jauns, lielāks ‘‘spēlētājs’’ — ‘‘Latvijas autoceļu uzturētājs’’, kurš iepriekš nepiedalījās iepirkumā, bet tagad startē. Arī zemnieki ar gada līgumiem tagad ir vairāk kā apakšuzņēmēji lielākam uzņēmumam. Plāns esot rīkot iepirkumus līdz trīs gadiem.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.