Sāksies balsojums par Mēru dižozolu Eiropā

Par Eiropas Gada koku Latvijā 2024 iedzīvotāju balsojumā tika atzīts Mēru dižozols Smiltenes novada Bilskas pagastā un tas pārstāvēs Latviju konkursā “Eiropas Gada koks” visas Eiropas mērogā.

Balsojums konkursā “Eiropas Gada koks” ilgs līdz 24. februārim interneta vietnē www.treeoftheyear. org/vote.

Mēru dižozolu Latvijas mēroga konkursam “Eiropas Gada koks” pieteica Smiltenes novadpētniecības muzejs, kas ierīkots Mēru muižā. Varenais koks aug netālu no šīs muižas ēkas.

Tagad muzejs aicina ikvienu izmantot iespēju un nobalsot par Mēru dižozolu kā par visas Eiropas gada koku. “Ar Mēru dižozola palīdzību varam popularizēt Eiropā ne tikai Latvijas skaisto dabu un stipros kokus, bet varam arī vairot zināšanu par Smiltenes pilsētu un novada bagātībām arī ārpus Latvijas,” uzsver Vita Blate, muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.

Pēc līdzšinējiem datiem Mēru dižozols tiek uzskatīts par ozolu ar kuplāko vainagu Baltijā. Dižkoku pētnieks Guntis Eniņš savā grāmatā “Koki mājas nepamet” tam veltījis atsevišķu stāstu ar nosaukumu “Viskuplākais”.

Pēc publiski pieejamās informācijas, 2024. gada pavasarī konkursā “Eiropas Gada koks” balsojumā uzvarējis dižskābardis, kas aug Polijas pilsētā Ņemčā un kas izceļas ar biezu, neierastas formas stumbru, izretinātiem zariem un violetām lapām. 2. vietu ieguva dižskābardis no Francijas pilsētas Normandijas, 3. vietu — olīvkoks no Sardīnijas Itālijā.

Latvijas pārstāvis — Kaņepju ozols, kas aug Jērcēnu pagastā, — ierindojās 9. vietā — informē portāls apollo.lv sadarbībā ar PEFC (starptautisku bezpeļņas organizāciju — Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programmu).

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Svinīgā pasākumā atklāj telpas

Vairāk nekā gadu pēc nama nodošanas ekspluatācijā, tika vērtas tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta vietas “Rundāles avoti” durvis.

Vēl pirms 35 gadiem tur bijusi pienotava, kur tā laika mazie uzņēmēji — piensaimnieki — realizēja savu produkciju, kura tālāk nonāca ‘‘Bauskas piena’’ kombinātā. Nomainoties politekonomiskajai situācijai, ēka vairs nevienam nebija vajadzīga un ilgi stāvēja neapsaimniekota. Rundāles pašvaldībai bija kauns par šādu nolaistu māju, kuru nākas redzēt tik daudziem Rundāles pili apmeklējošiem tūristiem. Tikai 2011. gadā, izmantojot pirmpirkuma tiesības, pienotava nonāca pašvaldības īpašumā. Tika meklētas iespējas, kā to tālāk izmantot. Galvenā doma tobrīd bijusi par to, lai ēku atjaunotu. Gadi gājuši, startēts dažādos projektos un rezultātā notikusi atgriešanās pie uzņēmējdarbības, radot vietu, kur uzņēmēji varēs tikties un kur viņiem būs pieejami dažādi pakalpojumi. Arī blakusesošās divas ēkas esot izprojektētas uzņēmējdarbības pakalpojumu sniegšanai — ēdināšanai, izmitināšanai.

Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Kristīne Dzidruma atzīmēja, ka jau pasākuma dienā ēkā pulcējušies vairāku jaunu biznesu pārstāvji, un pauda cerību, ka arī turpmāk šeit dzims uzņēmējdarbības idejas. Sarīkojumā sveica 2024. gada pašvaldības konkursa ‘‘Īsteno savu ideju Bauskas novadā’’ līdzfinansējuma saņēmējus — astoņus ļoti atšķirīgu jomu uzņēmumus, kas pārstāv zobārstniecība, saldumu, sveču, bērnu rotaļlietu ražošanu.

‘‘Rundāles avotu’’ interjers ir askētisks, izmantotas koka detaļas, krāsojums ieturēts gaišos toņos. Pirmajā stāvā pie ieejas pašlaik iekārtotas divas darba vietas Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centram. Centra darbinieki jau uzsākuši darbu šajā ēkā. Kad sāksies aktīvā tūrisma sezona, centra darba vietas plānots izvietot otrajā stāvā, pirmo atstājot TIC darbiniekiem. Pirmajā stāvā ierīkota arī neliela virtuves zona, kur var sagatavoties pasākumiem, degustācijām. Tur ir arī vēl viena neliela biroja telpa. Daļu pirmā stāva plānots atvēlēt mājražotāju un amatnieku zonai. Tai iegādāti bāra galdi, speciāli produktu izvietošanas stendi.

Savukārt otrajā stāvā ir atvērts plānojums un tur paredzēts organizēt dažādus pasākumus, tikšanās, apmācības. K. Dzidruma atklāj, ka jau plānotas pirmās kompetenču paaugstināšanas mācības darbam ar programmu ‘‘Canva”. Pašlaik vēl tiek izstrādāts cenrādis telpu iznomāšanai, tas būs zināms martā. Tad ikviens uzņēmums, kurš vēlēsies, varēs telpās rīkot savus pasākumus.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Rallijs pārcelts

Rallija “Sarma 2025” organizatori, novērtējot ilgtermiņa laika prognozes, pieņēmuši lēmumu ralliju, kas bija paredzēts 7. un 8. februārī, pārcelt uz tā rezerves datumiem — nedēļu vēlāk.

Līdz ar to Latvijas rallija, rallijsprinta un vēsturisko rallija automobiļu čempionātu 2. posms, kā arī Baltijas jūras rallija čempionāta atklājošais posms notiks 14. un 15. februārī. Organizatori cer, ka līdz tam laikapstākļi uzlabosies un nodrošinās optimālus apstākļus sacensībām. Par to “Dzirksteli” informē rallija preses sekretārs Ģirts Avotiņš.

Rallija “Sarma” direktors Vilhelms Sniedzāns atzīst: “Jāatzīst, ka rallija pārcelšana ir sāpīgs lēmums, jo Gulbenes novadā pilnīgi visi bija gatavojušies paredzētajam datumam, un, pieņemot šādu lēmumu, visiem ne tikai rodas papildu darbs, bet arī papildu izdevumi. Aicinām pilnīgi visus turēt īkšķus, lai ziema ar salu atgriežas un mēs visi kopā varam nosvinēt piecdesmit gadu jubileju, un izbaudīt ralliju. Vismazāk mēs gribam pieņemt tik sāpīgu lēmumu kā 2014. un 2020. gadā, kad klimatisko apstākļu dēļ ralliju nācās atcelt pavisam. Mums jārīkojas atbildīgi, mēs nedrīkstam savu iegribu dēļ rīkot ralliju uz nesasalušiem ceļiem, kas ir viena no būtiskākajām infrastruktūras daļām vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem.”

Laikraksts “Dzirkstele’’

Meklēs nomnieku

Pēc uzņēmēja lūguma Alūksnes novada pašvaldība izbeigusi līgumu par telpu nomu Rūpniecības ielā 1a ar nomnieku SIA “Linden”. Uzņēmējs tagad pārcēlies uz savām telpām, bet pašvaldība savulaik par Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu celto ēku un tai pieguļošo zemi, kas paredzēta uzņēmējdarbības atbalstam, nolēmusi atkal iznomāt.

SIA “Linden” šūšanas darbnīca Rūpniecības ielā 1a saimniekoja kopš 2017. gada, ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienestu realizējot projektu “Šūšanas darbnīcas izveide Alūksnē”. SIA “Linden” projektu vadītājs Kalvis Zariņš stāsta, ka uzņēmums bija apņēmies trīs gadu laikā radīt 15 jaunas darba vietas, tādējādi veicinot Alūksnes sociālekonomisko attīstību. Projektu izdevies veiksmīgi īstenot. Vēlāk ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu realizēti arī citi projekti. “Strādājot telpās Rūpniecības ielā 1a, laika gaitā sapratām, ka mūsu uzņēmumam tomēr tik liels plašums nav nepieciešams, tādēļ nolēmām dot iespēju šeit attīstīties citiem uzņēmumiem,” stāsta K. Zariņš.

Laikā, kad ēku uzbūvēja, noteikumi paredzēja, ka to pašvaldība uzņēmējam var iznomāt līdz 12 gadiem. Projekts bija aktuāls, lai saņemtu Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu, tagad tas ir noslēdzies un jaunajam nomniekam tā nosacījumi vairs nav aktuāli.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Festivāls nenotiks

Starptautiskais mākslas festivāls un konference “Divi Jūliji” 2025. un 2026. gadā nenotiks — šāda satura paziņojumu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs 31. janvārī ir ievietojis savā profilā interneta vietnē “Facebook.com”.

Turpat arī publiskots pašvaldības izpilddirektores Antras Sprudzānes 2024. gada 4. jūnija rīkojums, kurā teikts, ka nebūs pašvaldības finansējuma starptautiskā mākslas festivāla “Divi Jūliji” rīkošanai 2025. un 2026. gadā. Tas — sakarā ar pašvaldības budžeta līdzekļu racionālas izmantošanas nepieciešamību. Tas nav A. Sprudzānes vienpersonisks, bet gan pašvaldībā izveidotas darba grupas lēmums.

Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika “Dzirkstelei” saka: “Pašvaldības finansējuma “Diviem Jūlijiem” nebūs, taču muzejs var mēģināt piesaistīt finansējumu pasākuma rīkošanai ar projektu palīdzību.”

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais “Dzirkstelei” teic, ka muzejs oficiālo informāciju sociālajos tīklos ir izplatījis tāpēc, ka jau saņem ieinteresēto cilvēku jautājumus par festivālu “Divi Jūliji”. Publicēta tāda informācija, kura nepieļauj faktu interpretāciju. V. Dārgais arī piebilst, ka muzejs festivāla “Divi Jūliji” rīkošanai vienmēr līdz šim ir piesaistījis finansējumu no malas ar dažādu projektu palīdzību, taču ne visām šā pasākuma sadaļām esot iespējams šādā veidā saņemt finanšu atbalstu.

Starptautiskais mākslas festivāls “Divi Jūliji” Gulbenē noticis septiņas reizes. Pirmoreiz tas notika 2018. gadā, bet pēdējo reizi — 2024. gadā.

Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”.