Latvijas Biškopības biedrība paziņojusi, ka biškopība mūsu valstī ir sasniegusi kritisku punktu, saskaroties ar ekonomisku krīzi, kas ilgst jau piecus gadus un būtiski ietekmē medus ražošanu. Latvijas lauku teritorijās biškopība ir svarīgs iztikas avots, bet pašlaik šī nozare ir pakļauta nopietnām grūtībām, kuru risināšanai nepieciešams steidzams valsts atbalsts. Vai tikpat skeptiski un satraukuma pilni ir bitenieki Aizkraukles pusē?

Problēmas pamatā ir divi apstākļi — viltota medus pārdošana un lēts medus imports no trešajām valstīm. Eiropas tirgū nonāk medus, kas faktiski ir falsificēts un bieži vien tiek ražots rūpnīcās, nevis no bišu produktiem. Pētījumi rāda, ka 46% no analizētajiem paraugiem neatbilst dabīga medus kritērijiem, un patērētājiem netiek skaidri norādīta produkta izcelsme.

Savukārt no tādām valstīm kā Ķīna un Ukraina ES importē lētu medu, kas kropļo tirgu, jo cenas ir zem vietējo ražotāju pašizmaksas. Tas rada nepārvaramu konkurenci Latvijas biškopjiem, kuru noliktavas ir pilnas ar neiztirgotu medu, kamēr lētāks importa medus aizņem veikalu plauktus.

Pārfasētājam nepatīk pašmāju medus

Gunta Otto ir Latvijas Biškopības biedrības Aizkraukles nodaļas vadītāja. Viņas saimniecībā ir ap 60 bišu saimju. Par pašreizējo situāciju medus apritē Gunta saka, ka to, tāpat kā graudus un citus produktus ietekmējis karš Ukrainā. Viņa arī nenoliedz, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas peļņas nolūkos Latvijā iegūtu medu sajauc ar lēto, no Ķīnas vai Ukrainas importēto. Vārdā šobrīd nesaucot šos uzņēmumus, var apstiprināt, ka medū, ko šie uzņēmumi izplata, ir liels ārpus Eiropas Savienības iegūta medus sastāvs. Laboratorijās analizē medus sastāvu un tajā konstatēti ziedputekšņi, kas nav raksturīgi mūsu platuma grādos, bet tipiski Ķīnai. Pētījuma rezultātus biškopības biedrība plāno publiskot. Vai medus sastāvs svarīgs pircējam? Ikdienā, pēc darba ejot gar veikala plauktiem, viņš, visticamāk, izvēlēsies lētāko. Tajā pašā laikā cena nebūt nav ievērojami lētāka par to, par kādu no savas saimniecības bez uzcenojuma pārdotu biškopis. Līdz ar to lielie uzņēmumi gūst lielu peļņu.

Mūsdienās ne tikai dravnieki, bet arī citu nozaru pārstāvji piedāvā apmeklēt saimniecību, iepazīties ar produktu ražošanas niansēm. Iegādāties medu, kura izcelsmi var skaidri redzēt, vai tādu, kura sastāvs ir kaut kas līdzīgs medum, paliek pircēja ziņā. Gunta Otto saka, ka medus nav gluži pirmās nepieciešamības produkts, cenu palielināt tam šobrīd nav īstais laiks. Viņa arī saka, ka citi veikalā pieejamie saldumi nav lētāki, bet reklāmu ietekmē patērētāji priekšroku dod skaistam iepakojumam.

Jāpārdod par “kapeikām”

Pašlaik, kad lielais medus fasētājs izvēlas iepirkt ne tikai Latvijā ražotu medu, tā realizācija paliek pašu ražotāju ziņā. Senāk Latvijā ražotajam medum Eiropā bija labs noiets, un tur, kā zināms, šī produkta vienmēr pietrūka. Tajā pašā laikā šādi apstākļi vairumtirdzniecības iepirkuma cenu būtiski samazinājuši un jādzīvo teju no rokas mutē un šobrīd nevar saimniekot ar drošu skatu nākotnē.

Stāstot par savu saimniecību viņa teic, ka ražas ziņā šis nebija labākais gads, bet ievāktā pietiks līdz jaunajam. Atšķirībā, piemēram, no piena ražošanas, kur konkurences apstākļos pirmie zaudē mazie ražotāji, dravniecībā ir pretēji. Saimniecībai līdz simts saimēm, kas vēl pieskaitāma pie vidējas, savu produktu realizēt vieglāk. Vieglāk pārdot arī blakusproduktus — ziedputekšņus, bišu maizi un citus. Turklāt medum uzglabāšanas laiks ir ilgs. Vēls kāds ieguvums — mazo saimniecību vieglāk atrod vietējie pircēji. Turpretī lieli ražotāji, ar vairākiem simtiem saimju, pašlaik izjūt lielāku ietekmi no lētā Ķīnas medus ieplūšanas Latvijā. Tagad savu produkciju viņi pārdod par “kapeikām”.

Lētais imports “piegriež skābekli”

Daudzus gadus ar biškopību Valles pagastā nodarbojas Jānis Radziņš. Pēdējā laikā saimniecību, kurā ir vairāk nekā 500 bišu saimju, nodevis dēlam. Par šī brīža medus vairumtirdzniecības cenu viņš saka — varēja būt labāka. Saražoto realizē Latvijā un Polijā. “Satraukums par to, ka lēnām mums piegriež skābekli,” saka Jānis Radziņš. Pašlaik izmaksas izlīdzina saimniecībā saražotais lielais medus apjoms. Pašizmaksa pēdējos gados ir dubultojusies, bet vairumtirdzniecības cena jau desmit gadus stāv nemainīga. Liepziedu medum tā ir labāka, ap trīs, trīs ar pusi eiro par kilogramu, bet no kopējā saražotā apjoma tāds ir tikai labi ja trešdaļa. Līdz šim pārprodukcijas nebija, pēdējo pērno medu realizēja šī gada martā. Šogad ievāktais vēl stāv, bet maza virzība pamazām notiek. “Varēja būt labāk, pašlaik jāķer momenti. Ja nebūtu iestrādnes, no jauna sākt būtu ļoti sarežģīti. Ja spēle iesākta, tā jāspēlē. Ja tā bite ir, tad atbilstošas darbības ar viņu jāizdara,” saka Jānis, kad jautāju vai tāpēc neplāno samazināt vai likvidēt medus ražošanu. Vai nākotnē ieguvums būtu, ja uz medus iepakojuma norādītu precīzu izcelsmes valsti? Jānis teic, ka speciālisti tik un tā sadarīs visu tā, kā viņiem vajag.

Fakts

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023. gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medus, nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u. c.).

Aicinājums Latvijas iedzīvotājiem

Šajā brīdī Latvijas biškopībai ir īpaši svarīgs ikviena iedzīvotāju atbalsts, jo nopērkot kaut vai vienu Latvijas biškopja sarūpētu medus kilogramu, tas ir kā paldies biškopim par viņa darbu, kuru viņš ir ieguldījis, rūpējoties par bišu saimēm, bišu veselību, ganībām un piemērotiem apstākļiem bišu pārziemošanai, lai atkal nākošā vasarā bišu saimes varētu apputeksnēt Latvijas augus un sarūpēt īstu un gardu medu mūsu iedzīvotājiem.

Latvijas Biškopības biedrības lūgums un aicinājums valsts pārvaldei:

1. Valstī stingrāk jāuzrauga fasēšanas uzņēmumus, kas importē un fasē medus produkciju no trešajām valstīm. Arī Latvijā ir uzņēmumi, kas šajā nišā strādā.

2. ES laboratorijas ir izstrādājušas vairākas metodes, kuras izmanto medus falsifikācijas noteikšanā. Ir jārada iespēja valsts atbildīgajām institūcijām izņemt no tirdzniecības vietām produkciju, kas neatbilst dabīga medus standartam. Valstī ir jāsakārto likumiskā puse!

3. Valsts pārvaldes pārstāvjiem tiekoties ar ES kolēģiem, strādāt pie lēta medus importa aizlieguma Eiropas Savienībā. Līdz šim ES nav spējusi risināt medus falsifikācijas problēmu un iespējams arī nespēs. Latvijas un ES biškopji cieš gan no medus falsifikācijas, gan lēta medus importa.

4. Aktivizēt vietējās lauksaimniecības produkcijas atpazīstamību Latvijas tirdzniecības vietās. Valstī pietrūkst reklāma Latvijas ražotajai lauksaimniecības produkcijai, arī medum. LBB arī no savas puses apņemas veikt aktivitātes, lai veicinātu vietējā biškopja ražotā medus atpazīstamību valstī.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.