Kāpēc arvien mazāk cilvēku vēlas iesaistīties profesionālajā dienestā?

To cilvēku skaits, kuri ir gatavi iesaistīties profesionālajā dienestā, kļūst mazāks, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Viens no risinājumiem, lai atrastu trūkstošos cilvēkus, ir Valsts aizsardzības dienests. Vai vainīgs ir motivācijas trūkums, atalgojuma apmērs, kādēļ profesionāļu rindas nepildās, kā nepieciešams?
MĀRIS UTINĀNS, pulkvežleitnants, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors
— Atšķirībā, piemēram, no ārstiem mums ir citāda kārtība. Kad kadets pabeidz studijas akadēmijā, viņš top par virsnieku, saņem dienesta pakāpi — leitnants, un viņam ir piecu gadu līgums ar aizsardzības jomu. Protams, no tā var atteikties, bet tad iestājas juridiskās saistības ar akadēmiju, jāatmaksā studiju izmaksas. Šajā mācību gadā jauno audzēkņu skaits nav samazinājies. No Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas centra esam pārņēmuši jauniešu atlasi, tieši uzrunājam viņus no skolas sola, ieinteresējam par militāro profesiju. Neteiktu, ka bijis intereses kāpums vai kritums. Kad sākās starptautiskās militārās operācijas Irākā un Afganistānā, bija bažas par to, ka cilvēki atvaļināsies vai nepieteiksies dienestam, bet notika pretējais. Pērn skaita pieaugums bija saistībā ar pieteikšanos rezerves karavīru apmācībai — 160 brīvprātīgie. Domāju, tāpēc, ka valstī iedzīvotāju skaits samazinās, līdz ar to demogrāfiskā situācija ietekmē profesionālā militārā dienestā esošo cilvēku skaitu. Cita lieta, ka kara Ukrainā dēļ palielinājusies vajadzība pēc lielāka kareivju skaita.