Likumdevēji ķērušies pie informācijas, kura mīļdzīvnieku pārdevējiem obligāti jānorāda sludinājumos, taču dzīvnieku aizsardzības organizācijas satrauc nekontrolētā dzīvnieku pavairošana.

KRISTĪNE STEPIŅA, “LATVIJAS AVĪZE”

Tā kā lielākā daļa mīļdzīvnieku, kurus pārdod, izmantojot sludinājumus dažādās tīmekļvietnēs, preses izdevumos un uz paziņojumu stendiem, nav atbilstoša vecuma vai arī ir nezināmas izcelsmes, neapzīmēti un nereģistrēti, valdība lēmusi, kāda informācija obligāti jānorāda kaķu, suņu un mājas sesku pārdošanas sludinājumos, kā arī precizējusi prasības par pārdodamā dzīvnieka minimālo vecumu un nepieciešamajiem dokumentiem. Līdz šim normatīvajos aktos nebija iekļauts regulējums par sludinājumiem, kuros piedāvā iegādāties vai iegūt kādu no minētajiem mīļdzīvniekiem. “Bieži vien sludinājumos, kuros atsavināšanai tiek piedāvāti mājas (istabas) dzīvnieki, tiek norādīta šķirne dzīvniekiem, kuriem ir tikai vizuāla līdzība ar noteiktās šķirnes pārstāvjiem, bet kuri neatbilst šķirnes noteiktajiem standartiem, tādēļ būtībā tā ir pircēju maldināšana, nepamatoti uzdodot bezšķirnes dzīvnieku par šķirnes dzīvnieku,” teikts tikko pieņemtā likuma anotācijā. “Par dzīvnieku, kam nav ciltsrakstu un kam tos nebūs iespējams izsniegt, sludinājumā jānorāda, ka tas ir bezšķirnes dzīvnieks.”

Atbilstošas informācijas norādīšanu uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas jau patlaban ir atbildīgs par uzraudzību un kontroli mājas dzīvnieku labturības jomā un ir vienīgā iestāde, kura var īstenot administratīvā pārkāpuma procesu par mājas dzīvnieku pārdošanas noteikumu pārkāpšanu.

Visdrīzāk nespēs izkontrolēt

“Pieņemtie grozījumi ir pavisam neliels plāksteris samilzušam augonim, mazs solītis šī tirgus segmenta sakārtošanas virzienā. Taču būs smagnējs un ļoti sarežģīts kontroles mehānisms. Turklāt pircējiem, kuri vēlas iegādāties mīļdzīvniekus, ir tiesības zināt ne tikai to, ka tie ir čipēti un vakcinēti, bet arī to, vai šie dzīvnieki ir audzēti atbilstošos apstākļos, ievērojot labturību, vai, piemēram, kaķenei nav likts dzemdēt biežāk nekā vienu reizi gadā,” vērtē dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone. “Ņemot vērā jau esošo mīļdzīvnieku pārprodukciju, audzētājiem, jau plānojot kucēnu vai kaķēnu metienu, būtu nepieciešams izvietot sludinājumu un apzināt vismaz astoņus potenciālos mazuļu īpašniekus, lai izvairītos no nepaņemto un nenopirkto mīļdzīvnieku pamešanas.”

Vēlas vēl stingrākus noteikumus

Nodibinājums “Dzīvnieku policija”, kurā ir apvienojušās desmit dzīvnieku aizsardzības organizācijas, ir iesniedzis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” otrajam lasījumam attiecībā uz mājas dzīvnieku pavairošanas un tirdzniecības kontroles nepieciešamību. “Mājas (istabas) dzīvnieku vairošana šobrīd vairs nevar tikt uzskatīta par hobiju. Valstī ir mājas dzīvnieku pārprodukcija, kas jāmazina nevis likvidējot esošos dzīvniekus, bet beidzot ieviešot normas, kas novērstu cēloņus — nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu. Mājas dzīvnieku pavairošana šobrīd ir būtisks ēnu ekonomikas segments,” uzsver I. Džonsone. “Dzīvnieku policija” uzskata, ka pašlaik nekontrolējamo dzīvnieku skaita pieaugumu būtu iespējams kontrolēt, paaugstinot valsts nodevu par nesterilizēta, dzimumgatavību sasnieguša mājas dzīvnieka turēšanu, tādējādi motivējot iedzīvotājus veikt savu mājas dzīvnieku sterilizāciju. Tāpat, viņasprāt, efektīvs veids būtu katram metienam izsniegt licenci, kas apliecina, ka dzīvnieku metiens ir reģistrēts.

Latvija robežojas ar Baltkrieviju un Krieviju, kas, pēc Džonsones rīcībā esošajām ziņām, ir ievērojamas nelegāli ievesto mājdzīvnieku izcelsmes valstis, turklāt viņa norāda uz lielu skaitu pārdošanas sludinājumu, kuri liecina par nelikumīgu lolojumdzīvnieku pavairošanu. “Pasākumi pret nelikumīgu lolojumdzīvnieku pavairošanu un tirdzniecību ir svarīgi un steidzami ieviešami,” rezumē I. Džonsone.

Arī Eiropas Parlaments šī gada sākumā pieņēmis rezolūciju, kurā prasa ieviest pasākumus pret lolojumdzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību.

Kāda informācija obligāti jānorāda sludinājumā? (spēkā no 2024. gada 1. jūlija)

◆ Pārdodamā suņa vai kaķa dzimšanas datums vai vecums. (Ja nav zināms precīzs dzimšanas datums, jānorāda domājamais vecums.) Prasība attiecas arī uz citiem mīļdzīvniekiem.

◆ Pārdodamā suņa vai kaķa šķirne, audzētāju organizācijas un audzētavas nosaukums, ciltsrakstu numurs. Prasība attiecas arī uz citiem mīļdzīvniekiem.

◆ Sunim, kaķim vai mājas seskam, kas ir jaunāks par šo dzīvnieku minimālo pārdošanas vecumu, jānorāda mātes un tēva šķirne, kā arī ciltsrakstu numurs.

◆ Dzīvnieka šķirni drīkst norādīt tikai tiem dzīvniekiem, kuru ciltsrakstus izdevusi Lauksaimniecības datu centrā reģistrēta šķirnes mājas dzīvnieku audzētāju organizācija.

◆ Jābūt norādei par to, ka dzīvnieks ir bezšķirnes, ja tam nav šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas izsniegtu ciltsrakstu un nav pamata tos saņemt.

◆ Suņa, kaķa un mājas seska mikroshēmas numurs. (Ja tas ir jaunāks par šo dzīvnieku minimālo pārdošanas vecumu – mātes mikroshēmas numurs, kā arī tīmekļvietnes adrese, kurā iespējams pārliecināties par reģistrāciju mājas dzīvnieku reģistra datubāzē.)

◆ Mīļdzīvnieka izcelsmes valsts.

◆ Norāde par dzīvnieka veselību.

◆ Ja dzīvnieks ir jaunāks par noteikto minimālo pārdošanas vecumu, jānorāda datums, no kura būs iespējams viņu atsavināt.

Jaunas prasības kucēnu un kaķēnu tirdzniecībai (spēkā no 2024. gada 1. jūlija)

◆ Turpmāk suni varēs pārdot no astoņu nedēļu vecuma, bet kaķi — pēc 12 nedēļu vecuma sasniegšanas.

◆ Pārdodot suni, tas jānodod kopā ar dzīvnieka pasi. (Dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai sunim līdz četru mēnešu vecumam būtu mājas dzīvnieka pase. Ja suns tiek pārdots ātrāk, pase jāsagādā līdz pārdošanas brīdim.) Ja kaķis vai mājas sesks apzīmēts ar mikroshēmu un tam izsniegta mājas dzīvnieka pase, arī tas jānodod kopā ar pasi.

◆ Ja sunim ir vakcinācijas apliecība, tā jānodod jaunajam īpašniekam. (Arī pārdodot kaķi vai mājas sesku, dzīvniekam jābūt vakcinācijas apliecībai.)

◆ Ja kaķis vai mājas sesks pārdošanai ievests no citas valsts, tam var nebūt vakcinācijas apliecība un pase (uz suņiem izņēmums neattiecas).

◆ Ja mājas dzīvnieks ievests no citas valsts un tā ievešanai bijis nepieciešams veterinārais sertifikāts, dzīvnieku pārdodot, tas jānodod kopā ar veterināro sertifikātu.

◆ Suns, kas ievests no citas valsts, jānodod kopā ar pasi, nevis veterināro sertifikātu. (Pase dzīvniekam jānodrošina desmit dienu laikā pēc tā ievešanas un tam jābūt reģistrētam mājas dzīvnieku reģistra datubāzē uz īpašnieka vārda.)

◆ Ja pārdotajam dzīvniekam ir hroniskas slimības, nākamajam dzīvnieka īpašniekam jānodod veterinārārsta izsniegta izziņa par dzīvnieka veselības stāvokli un tam uzsākto vai nepieciešamo ārstēšanu.

◆ Dzīvnieka īpašniekam, kas iegādājas dzīvnieku vai to adoptē no patversmes, jābūt informētam par dzīvnieka veselības problēmām un to, kādas papildu rūpes un finanšu izdevumus dzīvnieka uzturēšana prasīs.

◆ Iegādājoties dzīvnieku, jānoformē dokuments, kas apliecina dzīvnieka pārdošanas faktu.

Ilgtermiņā domāšana varētu mainīties

JOLANTA VĀVERE-GRIGOROVIČA, garspalvaino vācu aitusuņu audzētāja Aizkrauklē

— Prasība par kucēnu pārdošanu no astoņu nedēļu vecuma jau iepriekš bija spēkā, bet vienmēr būs tādi, kas to neievēros. Tāpat ir audzētāji, kas dzīvniekus pārojuši biežāk par pieļauto un to darīs arī turpmāk. Tas ir bizness. Kas to darīs, mācēs likumu apiet, tāpat kā jebkurā citā sfērā. Arī prasība par čipēšanu jau kādu laiku ir spēkā, bet kas savus dzīvniekus čipē? Tikai tie, kas ir atbildīgi.

Ir zināms, ka, dzīvniekus pārdodot, ir jābūt dokumentiem. Ne visi grib suni ar ciltsrakstiem, bet grib kranci. Cilvēki nesaprot, ka jābūt potēšanas pasei, sunim jāsaņem elementārās vakcīnas. Paši paņem, pēc tam brīnās. Kā var paņemt mēnesi vecu kucēnu? Viņam vēl vajadzīgs mammas piens!

Runājot par labturību, sunim nav jābūt piesietam ķēdē. Tā nav dzīve pie ķēdes. Bet ko darīt, ja suns mūk projām? Risinājums būtu voljers, un pēc pieredzes saku, tam ir jābūt kārtīgam. Mums ir trīs suņu meitenes un viens puisis. Viņiem ir kārtīgs voljers, bet meklēšanās laikā viņi rok zemi, lai tiktu ārā. Bet, ja ķēdē piesiet nevarēs, pieļauju, ka būs vairāk klaiņojošo suņu, jo ne visi var atļauties voljerus.

Ar ko ir pilnas patversmes? Ar krančiem, nevis šķirnes suņiem. Ar to neviens necīnās. Šajā gadījumā atkal mēs, audzētāji, cietīsim. Mēs maksājam nodokļus un visu pārējo. Tie, kas audzē jaukteņus, neko nemaksā. Tagad PVD būs jāreģistrē adrese, kur ir mazuļu metiens. Nu atbrauks, pārbaudīs. Bet man taču visi papīri ir kārtībā! Turpretī krančiem nav nekā. Iespējas pārdot meklēs pa malu malām. Lielākā daļa vispār “aizies pagrīdē” un nekur neparādīsies. Kranči kā bija, tā būs. Domāju, ka ar 1. jūliju kranču būs vēl vairāk — cilvēki no viņiem sāks atbrīvoties. Kucēnus nometīs pie patversmes, aizvedīs uz mežu.

Ilgtermiņā likuma grozījumi varbūt situāciju mainīs, bet tuvākajā laikā noteikti nē. Pagaidām būs haoss. Ir daudzi audzētāji, kuri ienākumus gūst tikai no kucēnu pārdošanas, un viņi domās, kā izdzīvot. Vai laukos suņi skaitās? Man viņi ir mīluļi, tur — kā lieta. Kamēr juridiski nekas nebūs sakārtots, kamēr suns nebūs kā dzīva būtne, bet kā manta, kamēr nesāks citādi domāt, nekas nemainīsies.

Sagatavoja Iveta Skaba, laikraksta “Staburags’’ žurnāliste

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags” un “Latvijas Avīze”.