Agita Grīnvalde-Iruka
Jaunjelgavas kultūras centrā aizvadīts atbalsta pasākums veltīts Ukrainas cīnītājiem, kura laikā vākti naudas ziedojumi un dažādas noderīgas mantas karavīriem frontē, kas jau tuvākajā laikā tiks nogādāti Ukrainā.
Jaunjelgavas kultūras centra mākslinieciskās daļas vadītājs Eduards Kaļķis sacīja, ka labdarības koncerta mērķis ir sniegt reālu atbalstu Ukrainai cīņā ar ienaidnieku. “Pieminam divus gadus kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču patiesībā ir pagājuši desmit gadi kopš 2014. gadā Krievija ieņēma Krimu. Taču toreiz mēs par to runājām daudz mazāk un pārāk ātri aizmirsām. Šoreiz mēs to nedrīkstam aizmirst un pieļaut.”
Divejādas sajūtas
Koncertu atklāja Jaunjelgavas apvienotais kopkoris, kurā plecu pie pleca stāvēja gan latvieši, gan ukraiņi, izdziedot kā Ukrainas, tā Latvijas himnu. Pasākumā pulcējās visi, kuriem nav vienaldzīgs Ukrainas liktenis, arī Jaunjelgavā dzīvojošie ukraiņi un viesi.
Daudzi pasākuma dalībnieki un apmeklētāji atzina, ka vērojot koncertu, kurā izskanēja dziesmas latviešu un ukraiņu valodā, izdejotas ukraiņu un latviešu tautas dejas, radušās divējādas sajūtas. Gan prieks, gan skumjas. Skumjas par to, ka jau divus gadus Ukrainā cīnās pret agresīvo iebrucēju Krieviju, taču prieks par to, ka visu šo laiku spējam saglabāt līdzjūtību, iejūtību un palīdzēt cilvēkiem, kuri zaudējuši savas mājas un daļēji arī brīvību, karavīriem, kuri cīnās, lai Ukrainā atkal būtu miers.
Divas stundas pirms labdarības koncerta cilvēki pulcējās Jaunjelgavas tūrisma informācijas punktā, kur Marikas Grāvlejas un Andras Vilnes vadībā varēja izgatavot sev Ukrainas karodziņu, piespraudi vai kādu dekoru ukraiņiem raksturīgajās zili dzeltenajās krāsās. Tūrisma speciāliste Linda Onužāne sacīja, ka radošā darbnīca un sagādātie materiāli ir viņas devums atbalsta akcijā.
Cilvēki ir atsaucīgi
Kultūras centra vestibilā aktīvi darbojās vairāku biedrību pārstāvji, vācot ziedojumus un sniedzot cita veida atbalstu.
Lelde Emsiņa no biedrības “SOS Ukrainai” pastāstīja, ka šobrīd aktīvas ir divas atbalsta akcijas. Vienā tiek vāktas tā sauktās komforta kastītes Ukrainas karavīriem. Tajās ir kafija, tēja, rieksti, siltas zeķes, baterijas — jebkas, kas var iepriecināt un noderēt. Šīs mantas jau šajā nedēļā tiks nogādātas 241. teritoriālās aizsardzības brigādei, kura tagad karo Hersonas pusē. Otrā akcijā tiek vākti naudas līdzekļi CAT žņaugiem, kuri tiks nogādāti latviešu karavīriem un viņu cīņubiedriem 3. atsevišķajai triecienbrigādei. “NATO karavīriem šādi žņaugi ir ikdienas ekipējumā, bet Ukrainas karavīriem tādu nav. Tie ir žņaugi, kuri aptur dzīvībai bīstamu asiņošanu, un to izmantojot var saglabāt cilvēka dzīvību, kamēr viņš tiek līdz mediķiem,” stāsta Lelde un piebilst, ka ikviens ziedotājs var izvēlēties sev par piemiņu kādu suvenīru — aproci, smaržu maisiņu, koka dekoru vai kādu uzlīmi. “Pievērsiet uzmanību šīm lellītēm, kas izšūtas smalkā krustdūrienā. Ukrainā ir biedrība, kuras dalībnieki gatavo šos suvenīrus un, pārdodot tos, iegūst līdzekļus karavīru atbalstam. Sazinājāmies ar viņiem un arī mums atsūtīja daudzas brīnišķīgas lietas,” ziedotājiem stāsta Lelde. Viņai gan nav daudz laika sarunām, jo ziedotāju ir daudz — gan iemet naudu ziedojumu kastītē, gan atved dažādas mantas. Lelde rāda no Sunākstes atvesto ziedojumu kastīti, kur nauda vākta atpūtas pasākumā piektdienas vakarā. Ziedojumi atvesti arī pēc atbalsta pasākuma Staburaga saieta namā. Pa vidu vēl no vienas mašīnas otrā tiek pārkrauti ziedojumi, kas atvesti no Skrīveru vidusskolas, un turpat kultūras centra vestibilā kaudzē tiek krautas pasākuma apmeklētāju atnestās kastes. Cilvēki ir atsaucīgi.
Satraucošas ziņas no dzimtenes
Nelielu naudas summu un atbalsta kasti sarūpējušas arī Jaunjelgavā dzīvojošās Ludmila un Irina no Ukrainas. “Savācām naudu, konservus, vēl šo to, ko var ēst bez pagatavošanas,” piebilst Ludmila. Viņa stāsta, ka Jaunjelgavā dzīvo jau gandrīz divus gadus, bēgļu gaitās devās tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. “Divus mēnešus pavadījām aplenkumā Harkivas apgabalā netālu no Krievijas robežas. Kad izdevās izkļūt no turienes, vienīgais ceļš veda uz Krieviju, citā virzienā doties nebija iespējams. Caur Krieviju nonācām Latvijā un te arī palikām. Regulāri sazināmies ar tuviniekiem un draugiem, kas palika tur, saņemam ziņas par to, ka katru dienu turpinās apšaudes. Rudenī saņēmām ziņas, ka krievus no turienes padzina, taču karadarbība turpinās. Krievi nešķiro — militārā vai civilā infrastruktūra, skola sabombardēta, slimnīca un ciema padome tāpat. Vasarā gan viss bija pieklusis, cilvēki, kas tur palikuši dzīvot, pat dārzus apstādīja, taču pēc jaunā gada apšaudes atjaunojās ar jaunu sparu,” stāsta Ludmila. Kad jautāju, kā iejutusies Latvijā, atzīst, ka jūtas labi. Vīrs strādā, pati dzīvo mājās, jo jāpieskata slimā vecmāmiņa.
Gatavo praktiskas lietas
Aktīva darbošanās notiek arī pie blakus galda, kur tiek gatavotas iekura plāksnītes. Kāds interesējas, kas tas ir, jo iekurs atgādina krāsainus čipsus, vēl kāds pakavējas ilgāk un palīdz Vairai Lejniecei un Daigai Andersonei šajā darbā. Vaira rāda nelielus iekuru komplektiņus, kuros ir vaskā izmērcētas un izžāvētas vates plāksnītes un sērkociņu kastīte: “Šādi nelieli komplektiņi ir ērti ieliekami somā vai kabatā ikvienam, tāds ir ļoti noderīgs arī 72 stundu krīzes somai. Mēs gan šos iekurus fasējam lielākos maisos un sūtām karavīriem, ar tiem ērti aizdedzināt mitrāku malkas pagali, ierakuma sveci, ugunskuru.” Jaunjelgavas kultūras centrā sākta arī maskēšanās tīklus pīšana. Pirmais jau gatavs, koncerta laikā tas gan vairāk bija kā dekorācija, bet jau tuvākajā laikā tiks sūtīts uz Ukrainu. Rāmī top jau nākamais un arī pasākuma laikā ik pa brīdim kāds devās pastrādāt, lai darbs ātrāk virzās uz priekšu. Maskēšanās tīklu pīšana regulāri notiek Aizkraukles kultūras centrā, tagad arī Sunākstes saieta namā un Seces pamatskolā.
Nedrīkst nedomāt un aizmirst
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš sacīja, ka Ukrainā notiekošais liek pārvērtēt savu attieksmi pret to, kas notiek starp šīm divām lielajām valstīm. “Es apbrīnoju šo tautu, kas spēj turēties pretī tādam varenam spēkam kā Krievija. Taču ar bažām arī domāju par to, kas notiks, ja Krievija izdomās pagriezties uz mūsu valsts pusi. Par to nedrīkstam nedomāt — ja paši par sevi neparūpēsimies, diez vai kāds cits visu izdarīs mūsu vietā. Tāpēc mēs arī pašvaldībā šobrīd ļoti nopietni esam sākuši par to domāt. Mums visiem spēkiem ir jāpalīdz Ukrainai tās cīņā. Dodam savu artavu tajā ar saviem ziedojumiem, ar to, ka uzņemam ukraiņu bērnus nometnēs,” sacīja U. Riekstiņš. Savukārt Zemessardzes 55. kājnieku bataljona pārstāvis Edgars Reinicāns sacīja, ka bruņoto spēku un Zemessardzes ieguldījums ir Ukrainas karavīru apmācībā, savukārt, lai mēs paši būtu zinoši, kā rīkoties ārkārtas situācijās, aicināja stāsties zemessardzē un doties Valsts aizsardzības dienestā.
Reklāma