Jāprioritizē sporta veidi, kuriem valsts sniedz atbalstu

Aizvadītajā nedēļā vēl atkopos no pasaules hokeja čempionāta. Lai gan tas noslēdzās jau pirms pāris nedēļām, slodze un emocijas vēl pārstrādājas. Mans lauciņš ir sports, pagājušajā nedēļā biju uz Latvijas sieviešu basketbola izlases treniņu un Latvijas Futbola federācijas preses konferenci. Šie notikumi ieskandināja citas, jaunas sporta norises.
Kad noslēdzās pasaules hokeja čempionāts, kura spēles komentēju, sapratu, cik ļoti noguris esmu. Visa turnīrā laikā, divas ar pusi nedēļas, mani pavadīja eiforija. Bez apstājas strādāju kā vāvere ritenī — tikai skrien un skrien. Skatoties video, atskatoties uz notikušo, var sajust to emociju līmeni. Kad Latvijas izlase uzvarēja pusfinālā un tika uz Tamperi, nespēju to aptvert. Tikai dodoties uz Somiju, pamazām sāku saprast, kas noticis un kāds notikums mums ir priekšā. Emocijas bija tik spēcīgas, ka tajā brīdī to raksturot nebija iespējams. Arī šobrīd ir grūti piemeklēt vārdus, lai to aprakstītu. Visa šī pieredze parādīja, ka vairāk vajag koncentrēties uz pozitīvo. Nav jāskatās uz mūsu valsts lielumu, lai apzinātos, cik vareni mēs esam. Tas, ko Latvijas hokeja izlase panāca un kā citas valstis juta mums līdzi un jūsmoja, ļauj mums saprast, ka esam lielāki, nekā mums šķiet.