Agita Grīnvalde-Iruka
Galvenie uzdevumi — apkopot un analizēt informāciju par izglītības kvalitāti Aizkraukles novada teritorijā
Noslēgusies Aizkraukles novada izglītības attīstības stratēģijas 2024.—2030. gadam sabiedriskā apspriešana un aizvadīta arī sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kurā stratēģijas izstrādātāji iepazīstināja ar būtiskākajiem jautājumiem, ko tad paredz šis dokuments, kurš pēc klātesošo domām kļūs par dzīvu ceļa karti novada izglītības sistēmas attīstībā nevis nolikts plauktā krās putekļus.
Aptaujā iesaistās vairāk nekā 500 vecāku
Jāsaka gan, ka sabiedriskās apspriešanas klātienes sanāksme notika šaurā lokā, kurā piedalījās vien pašvaldības, Izglītības pārvaldes un dažu izglītības iestāžu pārstāvji, kas savā starpā pārrunāja stratēģijā iekļauto un ierosināja, kas vēl būtu papildināms. Jana Briede no SIA “JB Consultings”, kas pēc pašvaldības pasūtījuma stratēģiju izstrādāja, gan norāda, ka šajā darbā bijusi iesaistīta pietiekami plaša sabiedrības daļa. Tika veiktas vairākas aptaujas — vienā no tām aptaujāja izglītības iestāžu vadītājus un darbiniekus. Tajā piedalījās 351 respondents un izstrādātāji uzskata, ka atsaucība bijusi liela. Tāpat liela atsaucība esot bijusi arī no skolēnu vecāku puses, kur aptaujā piedalījās vairāk nekā 500 respondentu.
Īsumā stratēģijas mērķis ir apzināt esošo situāciju Aizkraukles novadā, nodrošināt efektīvu, ilgtspējīgu, kvalitātē un vienlīdzības principos balstītu izglītības ekosistēmas attīstības plānošanu, izvirzīt attīstības prioritātes izglītības ekosistēmā. Galvenie uzdevumi ir apkopot un analizēt informāciju par izglītības kvalitāti Aizkraukles novada teritorijā, sniegt atbalstu izglītības iestāžu darbības kvalitātes nodrošināšanai un noteikt pasākumus izglītības kvalitātes pilnveidei.
Jāpiebilst, ka stratēģija nenosaka, cik skolu novadā būs pēc gada, diviem vai trijiem, tomēr tā ietver arī punktu par izglītības iestāžu tīkla regulāru pārskatīšanu atbilstoši demogrāfiskajām izmaiņām novadā un skolēnu skaitam izglītības iestādēs.
Skolotāji vecāki nekā vidēji Latvijā
Dokumenta izstrādes laikā tika veikta ļoti apjomīga datu vākšana un apkopošana, izvērtēta katra izglītības iestāde, notikušas darba grupas sanāksmes, diskusijas ar dažādu jomu pārstāvjiem. Izanalizējot visus iegūtos datus un izvērtējot esošo situāciju, kā lielākie izaicinājumi tiek minēta skolēnu skaita samazināšanās un pedagogu sastāva novecošanās, un šī situācija īpaši neatšķiras no situācijas citos Latvijas novados. Tomēr jāpiezīmē, ka Aizkraukles novada skolotāji ir vecāki nekā vidēji Latvijā.
Stratēģijā izvirzīti vairāki galvenie mērķi. Pirmais ir izglītības ekosistēmas attīstība, kas iekļauj vienotas pārvadājumu sistēmas, ēdināšanas sistēmas un atalgojuma sistēmas izstrādi. Nodrošināt pēc iespējas vienotāku pieeju, lai visi jūtas vienādi līdzvērtīgi un mazinātu vēsturisko mantojumu, kad katrā bijušajā novadā darbojās citi nosacījumi. Otrs būtisks mērķis ir pedagogu piesaiste un profesionālā izaugsme, kas ietver motivācijas programmas izstrādi, emocionālo atbalstu, ko piedāvāt skolotājiem. Vēl viens būtisks mērķis ir mūsdienīgs kvalitatīvs izglītības piedāvājums, kas ietver vairākus rīcības virzienus dažādos izglītības posmos — sākot no bērnudārza līdz vidusskolai. Viens no virzieniem ir valsts ģimnāzijas statusa iegūšana Aizkraukles novada vidusskolai, kas gan skolas padomes sēdē no vecāku puses tika uztverts diezgan skeptiski. Nākamais mērķis ir digitālās prasmes un inovācijas. “Tās ir lietas, no kurām nav iespējams izvairīties un tās ir jāuzlabo, jo izpēte liecina, ka dažās attālākās lauku skolās nav pat pietiekami laba interneta, lai varētu pienācīgi stundas novadīt,” piebilst J. Briede.
Uzklausa ierosinājumus
Apkopotie dati norāda uz vairākiem izaicinājumiem, ar kādiem skolas saskaras šobrīd un kas tās var sagaidīt nākotnē. Pirmais ir noturēt skolēnus skolās, tuvāk mājām, savā novadā. Aizkraukles novada vidusskolas direktors Aldis Labinskis kādā sapulcē iepriekš minēja, ka, piemēram, viņa vadītajā skolā tikai 34% no 9. klases beidzējiem turpina mācības vidusskolā. Pārējie izvēlas citas vidusskolas, koledžas, profesionālās skolas. Lai noturētu esošos skolēnus un piesaistītu jaunus, vajadzīgi jauni pedagogi, mūsdienīgas mācību metodes, labi aprīkoti kabineti, modernas tehnoloģijas, būtiski nodrošināt skolēniem drošu un atbalstošu vidi. “Manuprāt, tieši atbalstošā vide ir ļoti svarīga. Cik skumji ir ienākt skolā, kurā visi ir bēdīgi,” piebilst Jana Briede.
Apspriedes laikā tika pārrunāti aktuāli izglītības jautājumi, gan tādi, kas iekļaujami stratēģijā, gan tādi, kas nav, taču ir pārdomu vērti. Viens no tiem bija skolēnu zemā lasītprasme, kas ietekmē mācību uztveri, medijpratību, arī kritisko domāšanu. Izskanēja priekšlikums pievērst lielāku uzmanību šai problēmai. Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa norādīja, ka 2025. gadā novadā sāks īstenot plašu projektu, kura mērķis būs tieši lasītprasmes veicināšana. Tāpat izskanēja priekšlikums veidot pilotskolu, kurā varētu ieviest četru dienu mācību nedēļu, vienu dienu veltot patstāvīgam darbam attālināti. Tā būtu arī pretimnākšana bērniem, kuri dzīvo tālu no skolas un, lai tajā nokļūtu, jāceļas ļoti agri. “Tas būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja var nodrošināt pilnvērtīgu darbu šajā dienā, lai tā nepārvēršas par vienu skolas dienu mājās pidžamā. Mums būtu jāpārliecinās, ka šāds attālinātais darbs dod abpusēju rezultātu un bērns šajā dienā strādā ar pilnu atdevi kā tas ir skolā klātienē,” sacīja S. Kļaviņa. Savukārt L. Līdums atgādināja negatīvās sekas, ko radījusi attālinātā mācīšanās kovida laikā. Viņš uzskata, ka šāds mācību grafiks vairāk būtu piemērots studentiem un vidusskolēniem, kuri jau ir pieauguši un spēj strādāt patstāvīgi.
Būtiski priekšlikumi
Aldis Labinskis savukārt vērsa uzmanību uz problēmu, kas šobrīd ir būtiska vietējās skolās. Ir vairāki mācību priekšmeti, kurus skolēni vidusskolā izvēlējušies apgūt padziļināti, taču skolēnu ir ļoti maz — katrā skolā tikai daži, kas apgūst programmēšanu, fiziku, ķīmiju. Direktors norādīja, ka tas ir ekonomiski neizdevīgi, kā arī ietekmē kopējo stundu sarakstu, jo resursi netiek izmantoti lietderīgi. Līdz ar to stundu sarakstā veidojas tā saucamie “logi” jeb brīvās stundas. Uz šo kā problēmu vecāki norādīja arī skolas padomes sapulcē. Ņemot vērā šo un arī to, ka skolās trūkst skolotāju, viens no risinājumiem ir kopīgas attālinātas stundas vienā priekšmetā vairāku skolu skolēniem, kuru vadītu vienas skolas skolotājs. Tomēr jāņem vērā, ka šajos priekšmetos ir ne tikai teorētiskās, bet arī praktiskās nodarbības, tāpēc jāsaprot, cik tas ir reāli un kā varētu šādu procesu organizēt.
Aizkraukles novada Interešu izglītības centra vadītāja Zane Romanova atgādināja, ka stratēģija neietver tikai vispārizglītojošās skolas, bet arī profesionālās ievirzes izglītības iestādes, pieaugušo izglītību un darbu ar jaunatni. Tāpēc, diskutējot par izglītības attīstību, metodisko darbu, atbalstu, nedrīkst aizmirst arī šīs jomas, starp kurām jāveido ciešāka sadarbība. Domājot par pedagogu tālākizglītību, nedrīkst aizmirst arī jaunatnes darbiniekus, kuri strādā ārpus skolām, bet jau četrus gadus novadā veic būtisku darbu ar jaunatni.
Leons Līdums uzsvēra, ka, ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju, noteikti lielāka uzmanība jāpievērš drošības jautājumiem, civilajai aizsardzībai, jo šis jautājums izglītības stratēģijā skatīts pārāk maz. Šie jautājumi jāiekļauj gan mācību procesā, gan interešu nodarbībās. Ne tikai veicināt patriotisko audzināšanu, bet apgūt arī ļoti praktiskas lietas, kaut vai mācīt vadīt dronus, jāmāca bērniem atšķirt propaganda, jāveicina kritiskā domāšana. Tāpat jādomā par pagrabtelpu pielāgošanu patvertnēm.
Beidzot apjomīga datu bāze
“Lasot stratēģiju un diskutējot par tajā iekļautajām lietām, var rasties jautājums, kā to visu plānots paveikt? Piemēram, kaut vai par to pašu ģimnāzijas statusu domājot. Bet, ja mēs šo mērķi nedefinēsim un neizvirzīsim, mums tā arī nekad nebūs. Kā piemēru gribu minēt Līvānu novadu, kur savlaik stratēģijā iekļāva mērķi uzbūvēt peldbaseinu. Tajā brīdī daudzi bija ļoti skeptiski un neticēja tam, taču tagad Līvānos ir peldbaseins. Līdz ar to ir svarīgi, lai mēs šo fokusu nepazaudējam un vismaz reizi gadā darba grupa kopā ar Izglītības pārvaldes speciālistiem, Izglītības un kultūras komiteju pārskatītu prioritāros attīstības virzienus un nosauktu jau reālas darbības, kas būtu veicamas, lai izvirzītos mērķus sasniegtu. Pieļauju, ka 2030. gadā visi rīcības virzieni nebūs izpildīti, taču tā būs ceļa karte, pēc kuras vadīties,” rezumēja Sarmīte Kļaviņa, piebilsto, ka stratēģija ir pirmais solis, nākamais būs rīcības plāns, ko katru gadu pārskatīt un papildināt.
Jautājām novada vadītājam, vai šādai stratēģijai jau nebija jābūt pirms diviem gadiem, kad sāka darboties jaunais Aizkraukles novads, un pirms vēl tika pieņemti liktenīgie lēmumi par skolu slēgšanu un reorganizāciju? “Protams, taču bija daudz citu jautājumu, kas bija kārtojami, kuri bija aktuālāki, šim vienkārši neatlika laika un Izglītības pārvaldei nepietika resursu. Bija pirmie mēģinājumi, taču politiskā izpratne no deputātu puses bija diezgan haotiska un vērtējums bija ļoti piesaistīts vietām, no kurienes viņi ir nākuši. Domāšana par kopīgo novadu veidojās tikai šajos divos trijos gados, nu jau esam pie apziņas, ka nevar uz lietām skatīties tikai no savas dzīvesvietas skatpunkta, jāskatās plašāk, tāpēc beidzot varam īstenot arī šo darbu,” sacīja L. Līdums.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma