Iveta Skaba
Šobrīd Aizkraukles novadā darbojas 11 iedzīvotāju padomes. Pirmās vēlēšanas notika pērn 8. jūnijā, un iedzīvotāju padomes ievēlēja Bebros, Iršos, Sērenē, Sunākstē un Mazzalvē. Kā norit iedzīvotāju padomju darbs, vai to darbība ir lietderīga?
Vēlāk iedzīvotāju padomes ievēlēja arī citos pagastos — Daudzesē, Secē, Staburagā, Vietalvā, Aiviekstē un Skrīveros. Kokneses pilsētas un pagasta iedzīvotāju padomes vēlēšanās, kas notika 30. septembrī, zemās iedzīvotāju aktivitātes dēļ padome netika ievēlēta. Lai iedzīvotāju padome tiktu ievēlēta, jānobalso vismaz 10 % vēlētāju no kopējā iedzīvotāju skaita. Pēdējā no pašlaik esošajām iedzīvotāju padomēm tika ievēlēta šī gada janvārī Skrīveros.
“Staburags” uz nelielu sarunu par novada iedzīvotāju padomēm aicināja Aizkraukles novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieci Eviju Vectirāni. “Kā veiksmes stāstu var nosaukt Skrīveru pagasta iedzīvotāju padomi,” teic Evija Vectirāne. “Tā izveidojās tikai šī gada sākumā. Šeit, manuprāt, ir pareizais veids, kā tas notika. Pirmajā uzsaukumā, ko pašvaldība izsludināja, nesavācās pietiekams skaits. Skrīveros ir daudz iedzīvotāju, kas nozīmē, ka padomē jābūt 11 locekļiem, vēlēšanās bija jāpiedalās 12. Paši iedzīvotāji ierosināja, ka jābūt jaunam uzsaukumam, un apzināja pietiekamu kandidātu skaitu. Izsludinot uzsaukumu, pieteicās nepieciešamais skaits kandidātu. Bija arī pietiekami daudz atbalstītāju. Šī padome tiekas reizi mēnesī, ļoti aktīvi strādā un, cik tas ir iespējams, cenšas uzlabot pagasta iedzīvotāju dzīvi — gatavo ierosinājumus, veic aptaujas, uzzinot iedzīvotāju viedokli vienā vai otrā jautājumā, aicina uz tikšanos gan pagasta vadību, gan novada dažādu nozaru speciālistus, lai izprastu, kā novadā daudzas lietas notiek, un cenšas savu panākt.”
E. Vectirāne pozitīvi vērtē arī iedzīvotāju padomju darbu Bebros, Iršos, Sērenē un Sunākstē: “Jo mazāka vieta, jo tā ir aktīvāka.” Regulāri padomes sanāksmes notiek Iršos, Bebros un Sērenē, uz kurām aicina gan pagastu, gan apvienības vadību. Aktivitāte pagaidām nav vērojama Daudzeses pagastā, bet, kā teic E. Vectirāne, pašvaldībai nav jāorganizē šo padomju darbs, tā ir iedzīvotāju iniciatīva un tāds ir likuma mērķis.
Joprojām iedzīvotāju padomes nav izveidojušās Aizkrauklē, Neretā, Jaunjelgavā, Pilskalnē, Zalvē, Klintainē, Koknesē. Kāpēc tā? “Manuprāt, viens no iemesliem varētu būt, ka tur iedzīvotāji jūtas pašpietiekami. Pilsētās vienmēr ir salīdzinoši zemāka aktivitāte, arī tad, kad aicinām iedzīvotājus uz tikšanos. Te nav tās stiprās kopienas sajūtas, kas ir pagastos. Mūsu novadā vadība ir samērā sasniedzama. Ikviens var atnākt un satikt gan pagastu, gan pilsētu vadītājus un pārrunāt savas aktualitātes. Iespējams, arī tādēļ neizjūt vajadzību veidot padomes.”
Dažviet Latvijā iedzīvotāju padomes darbību pārtraukušas, pamatojot to ar varas un finansiālo iespēju trūkumu. “Tā arī ir,” piekrīt Evija Vectirāne. “Varas ir tik, cik konsultāciju sniegšana pašvaldībai. Arī nozares, kurās var sniegt ieteikumus, ir limitētas. Es domāju, ka tas ir atkarīgs no pašu iedzīvotāju aktivitātes. Skrīveru iedzīvotāju padome šobrīd pierāda, ka var daudz ko mainīt. Tāpat arī Bebru iedzīvotāju padome nāk ar savām iniciatīvām, strādā ar iedzīvotājiem, uzzina viņu vajadzības un dodas uz domi, apvienības pārvaldi, saka, ko vajadzētu ieplānot budžetā. Tas ir sarunu process, kam ne visi ir gatavi. Bet tikai ar sarunām iespējamas kādas pārmaiņas iedzīvotāju labā. Es neteiktu, ka tas ir bezcerīgi.” Lielākoties cilvēkiem gribas visu, turklāt tūlīt un tagad. “Tas nav tūlīt un tagad. Tas ir brīvprātīgais darbs, par kuru nav paredzēts atalgojums. Cilvēki kopumā ir kūtri savu interešu pārstāvniecībā un līdzīgās aktivitātēs. Arī vēlēšanās aktivitāte ir zema,” teic E. Vectirāne. Viņa domā, ka iedzīvotāju padomēm tomēr ir nākotne: “Tām ir jāļauj iestrādāties. Ja būs labie piemēri, tādi kā Skrīveros un Bebros, tad arī būs nākotne. Vēlreiz uzsveru: ir jābūt iedzīvotāju iniciatīvai! Ja tas nenāk no iedzīvotājiem, tad tam ilgtermiņā atdeves nebūs. To pierāda Skrīveri — darbu plāno ilgtermiņā.”
Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma