Iezīmējas trīs līderi. Puse no esošajiem deputātiem apliecina dalību šī gada pašvaldību vēlēšanās

7. jūnijā vēlētāji visā Latvijā dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai vēlētu sava novada pašvaldības domi, kas turpmākos četrus gadus lems par to, kā dzīvosim savā novadā. Jaunajā Aizkraukles novadā esam aizvadījuši četrus gadus un var teikt, ka šīs būs pirmās tādas īstas lielā, kopīgā novada vēlēšanas.

Pagājušajās vēlēšanās, kas notika 2021. gadā, iesniedza desmit deputātu kandidātu sarakstus, no kuriem vietas Aizkraukles novada domē ieguva pieci: desmit vietas ieguva “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas saraksts, četras — Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” — ‘‘Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, pa divām — “Jaunā Vienotība” un “Apvienība Iedzīvotāji”, viena vieta tika Zaļo un Zemnieku savienībai. Kopā ievēlēja 19 deputātus. Tā kā pa šo laiku novadā samazinājies iedzīvotāju skaits, tas sarucis zem 30 tūkstošiem, tad šī gada vēlēšanās domē būs jāievēl 15 deputāti.

Lai gan šī gada vēlēšanām deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt no 19. marta, mēs jau tagad uzrunājām visus Aizkraukles novada domes deputātus, lai noskaidrotu, vai viņi plāno kandidēt arī šajās vēlēšanās. Visiem uzdevām vienādus jautājumus, nosūtot tos e-pastā, kas norādīts pašvaldības mājaslapā pie katra deputāta kontaktinformācijas. Noteiktajā laikā atbildes saņēmām no 13 deputātiem. Dainis Vingris, Aivars Miezītis, Jānis Sarmis Bajinskis, Uģis Rubenis, Gatis Gūtmanis un Dāvis Kalniņš atbildi nesniedza.

Trīs no esošajiem deputātiem nolēmuši šī gada vēlēšanās vairs nepiedalīties. Einārs Zēbergs, kas domē ievēlēts no “Latvijas attīstībai” atzīst, ka nu jau gana un vairs nekandidēs. Tāpat arī Uldis Dzērve, kas ir deputāts ar ļoti lielu pieredzi šajā darbā un ievēlēts no tā paša saraksta. Nekandidēt nolēmusi arī viņu kolēģe Zane Romanova, kura atzīst: “Esmu pateicīga par iedzīvotāju uzticību un man doto iespēju strādāt Aizkraukles novada domē kā deputātei vairāku gadu garumā! Uzskatu, ka sev uzticētos deputātes pienākumus šo gadu laikā esmu veikusi atbildīgi un pēc būtības, iesaistoties, iedziļinoties, izvērtējot, paužot viedokli un rīkojoties! Tomēr esmu izlēmusi, ka 2025. gada pašvaldību vēlēšanās vairs nekandidēšu.”

Cik kandidātu sarakstu varētu būt šajās vēlēšanās, vēl pāragri spriest, taču no deputātu saņemtajām atbildēm varam secināt, ka sarakstu gatavo Nacionālā apvienība, jo savu dalību vēlēšanās apliecināja Guntis Libeks. Partijas Aizkraukles nodaļas vadītāja Vaira Lejniece apstiprināja, ka G. Libeks arī būs šī saraksta līderis, kā arī pati V. Lejniece plāno startēt vēlēšanās.

“Jaunās Vienotības” sarakstā būs abi pašreizējie deputāti, kas ievēlēti no šī saraksta — Aigars Lukss un Elita Kaņepēja. Šobrīd notiek deputātu kandidātu saraksta veidošana, kuram tiek pasaistīts daudz jaunu cilvēku, un ar pirmo numuru tajā visdrīzāk kandidēs A. Lukss. Iespējams, šajā “Jaunās Vienotības” sarakstā būs arī Jānis Sarmis Bajinkis, kurš domē ievēlēts no “Apvienības Iedzīvotāji”. Viņš pats gan atbildi nesniedza, taču iepriekš publiskotā informācija liecina, ka viņš šobrīd darbojas kopā ar JV deputātiem. 2024. gadā sākts partijas “Apvienība Iedzīvotāji” likvidācijas process. Šo partiju domē pārstāv arī Jurijs Maškovs, kurš apliecināja, ka kandidēs vēlēšanās, bet jautāts par to, kuras partijas vai apvienības sarakstā, piebilda, ka viss pārējais ir procesā.

Šī gada vēlēšanām gatavojas arī daļa deputātu, kas pārstāv partijas “Latvijas attīstībai” un Vidzemes partijas sarakstu. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums teic, ka vēl ir laiks formēties, bet deputātu kandidātu saraksts top. Viņš pats ir piekritis kandidēt, kā arī būt par saraksta līderi un mēra kandidātu. Savu dalību vēlēšanās apliecinājusi arī Anita Ostrovska, Andris Zālītis un Inguna Grandāne, kuri domē pārstāv šo sarakstu. Arvis Upīts piebilst, ka vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu par dalību šī gada pašvaldību vēlēšanās.

Iespēju kandidēt pieļauj arī Evija Vectirāne, kas ievēlēta no ZZS un to arī visdrīzāk pārstāvēs. “Gatavošu sarakstu, kā ierasts, kopā ar Latvijas Zaļo partiju un šoreiz pievienosies arī Latvijas Reģionu apvienība. Slēgsim sadarbības memorandu marta sākumā,” atbild E. Vectirāne un tad arī visdrīzāk būs nonākuši līdz lēmumam par līderiem.