Iepazīst varoņu profesiju

17. maijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atzīmēja Ugunsdzēsēju un glābēju dienu, kā arī ugunsdzēsībai Latvijā 156. gadadienu. Tradicionāli visā Latvijā šajā dienā depo durvis ir atvērtas apmeklētājiem, aicinot iepazīt ugunsdzēsēju ikdienu un darbu. Aizkraukles daļā iespēju tikties ar glābējiem izmantoja aptuveni 200 interesentu, lielākoties tās bija skolēnu grupas, kā arī vairākas ģimenes.

Rinda pie automašīnām

Interese apmeklēt Aizkraukles depo bija tik liela, ka sešas apmeklētāju grupas glābēji uzņēma jau ceturtdien, nākamajā dienā viesojās vēl desmit. Lielākoties tie bija mazāko klašu skolēni, kuriem, tuvojoties depo, sāka mirdzēt acis un nepacietībā paātrinājās solis. Maiņā esošie ugunsdzēsēji glābēji nepagurstoši atbildēja uz jautājumiem, izrādīja telpas un aprīkojumu.

Rinda veidojās pie ugunsdzēsēju auto — ikviens vismaz reizi vēlējās iekāpt automašīnā, kas nereti ir manīta traucamies pa ielām. Lielu sajūsmu raisīja iespēja sajusties kā glābējiem un izmēģināt spēkus, kontrolējot ūdens strūklu darbojoties ar ugunsdzēsības stobru.

Bērni izrādīja interesi par aprīkojumu, ko glābēji izmanto dažādu dzīvnieku notveršanai — speciālie cimdi, būris un tīkls, kas reiz lieti noderējis ērgļa glābšanā. Guntars Laukazīle, VUGD Aizkraukles daļas komandieris, vēlāk pastāstīja, ka lielais putns bija ielidojis kādā servisā. Tā darbinieki visu dienu turējuši vaļā durvis, taču ērglis tā arī nav izlidojis un palīgā saukti glābēji. Visbiežāk gan palīdzība nepieciešama četrkājaiņiem, piemēram, stirnām. Glābēji braukuši arī uz izsaukumiem, kuru vaininieki ir lapsas un jenoti.

Bērniem jautājumu bija daudz — par sadzīvi, cik ilgi vīri strādā, vai darbs patīk, cik sver šis rīks, ko dara ar to un virkne citu jautājumu. Kāds skolēns bija izbrīnīts uzzinot, ka glābēji depo pavada arī naktis. Vienīgais jautājums, uz kuru Guntars nespēja atbildēt, bija: “Kas darbā bijis visšausmīgākais?”.

Nozarē pozitīvas tendences

Lielu interesi par ugunsdzēsēju glābēju profesiju izrādīja arī meitenes un pamatoti — Latvijā ir divas ugunsdzēsējas glābējas sievietes. Daiļā dzimuma pārstāvēm ir plašas iespējas dienestā — piemēram, divas dāmas ir posteņu komandieres. Tāpat sievietes ir dispičeres — pieņem izsaukumus, un inspektores, kuras pārbauda objektus. Darba iespējas ir arī centrālajā dienestā — sabiedrisko attiecību un juridiskajā nodaļā.

Bērniem bija iespēja iesēsties jaunākajā Aizkraukles daļas ugunsdzēsēju auto, kurš depo ir vien mēnesi. Klasikas cienītāji interesējās par vecāko pieejamo auto un šis gods pienācās 1973. gada Mercedes-Benz glābēju automašīnai, kas darba gadus kalpojis Neretas postenī.

Neretas postenī, kurā bija problēmas ar glābēju nodrošināšanu, vērojamas pozitīvas tendences — šogad darbu sākuši trīs ugunsdzēsēji. Arī pārējā novadā situācija ir laba — glābēju rindās atgriežas kādreizējie ugunsdzēsēji un darbu sākuši jauni censoņi. Pieteikušies ir vēl gribētāji, tiek kārtoti fiziskie normatīvi un gaidīts medicīniskais atzinums. Novadā vēl ir vakantas vietas Pļaviņu, Neretas un Jaunjelgavas posteņos. “No kājām mūs negāž, bet interese par ugunsdzēsēja glābēja profesiju ir. Kādreiz, tā teikt, labākajos laikos, uz vienu vietu pretendēja pat seši interesenti. Lai kļūtu par ugunsdzēsēju glābēju, nedrīkst būt sodāmība, jāatbilst fiziskajām prasībām, jānokārto medicīniskā pārbaude. Iestāšanās process var aizņemt līdz trīs mēnešiem,” stāsta G. Laukazīle.

Piektdien vīriem bija pacilāts noskaņojums, svētku noskaņa lika par sevi manīt. “Saņemam ļoti daudz sveicienus, zvanus. Tas ik reiz atgādina, ka esam novērtēti un uzlabo mums omu. Svētku noskaņa profesionālajos svētkos bija jūtama,” sacīja G. Laukazīle.

+ 44