Iveta Skaba
Eiropas Komisija (EK) pieņēma jaunu priekšlikumu par kopīgiem Eiropas Savienības noteikumiem preču remonta veicināšanai, kas paredz jaunas patērētāju tiesības uz preču vienkāršu un izdevīgu remontu. Tas ļautu patērētājiem ietaupīt un tiekties uz Eiropas zaļā kursa mērķiem, samazinot arī atkritumu daudzumu.
EK norāda, ka pēdējās desmitgadēs iedzīvotāji izvēlas bojātas sadzīves preces nomainīt, nevis remontēt, un patērētājiem nav bijis vēlmes labot savas iegādātās lietas pēc garantijas termiņa beigām.
Īstenojot šo priekšlikumu, patērētājiem lietas būs izdevīgāk saremontēt, nekā iegādāties jaunas, turklāt, palielinoties pieprasījumam pēc remontiem, tiks veicināta remontuzņēmumu attīstība. Vienlaikus tas liks domāt ražotājiem, kā nodrošināt tirgu ar ilgtspējīgākiem produktiem.
Tāpat EK norāda, ka pēc garantijas termiņa beigām patērētājiem būs pieejams jauns tiesību un rīku kopums, kas labošanu padarīs vienkāršu un izdevīgu, turklāt ražotājiem būs jāinformē patērētāji, kādas preces ir pienākums remontēt.
Priekšlikums ir labs, un, ja reāli notiks tā, kā pagaidām iecerēts, būs vairāk nekā lieliski.
Pērkot kādu jaunu lietu, uzreiz tiek piedāvāts nopirkt papildu garantiju, apdrošināšanu, piemēram, telefonam, lai pēc tam būtu iespējams displeja remonts. Ja kaut kas notiek, visādu atrunu tik daudz, ka lētāk atvērt maku un iegādāties jaunu, nekā bojāt nervus, tērēt laiku, cīnoties par esošā remontu. Tādu stāstu ir ļoti daudz, domāju, vai katrs varēs minēt kādu piemēru, kas noteikti nav pozitīvākais.
Agrāk katrā pilsētā bija remontdarbnīca, kurā varēja salabot sadzīves tehniku. Nezinu, vai tagad Aizkrauklē tāda ir. Joprojām mūsu atmiņā ir “Straumes” un citu ražotāju lietas, kas kalpoja gadiem. Šodien tās vairāk sagādā vilšanos, un atliek vien smagi nopūsties — ko gan var gribēt, ja lēti saražotas vienā Austrumu valstī. Tas nozīmē, ka ražotājiem būs jādomā, kā neaizēnot savu labo vārdu.
Cerams, ka, ieviešot šo priekšlikumu dzīvē, lēmēji, gluži tāpat kā kāds tirgotājs, būs padomājuši par visu. Piemēram, vai 10 — 15 gadu vecam modelim būs rezerves daļas? Vēl. Telefonu vai portatīvo datoru tā izmēra un svara dēļ nebūs problēmu nogādāt remonta vietā. Bet kā ar lielgabarīta precēm — ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu? Ja jāsamaksā par darbu krāvējiem, vedējam, meistaram un par jaunu rezerves daļu, vai tik lētāk nebūs nopirkt jaunu? Vai, atrisinot vienu problēmu, vietā neradīsies desmit citas?
Reklāma