Gribas dzīva cilvēka sapratni

Droši vien vēl daudziem atmiņā emocijas, kas valdīja starp cilvēkiem pēc mūsu hokejistu spīdošās uzvaras vai arī pavisam nesen pēc Dziesmu un deju svētkiem. Tad teju gandrīz vai katrs likās kā mīļš draugs un radinieks, kurš tev uzsmaidīja, padeva roku, ja bija grūtāks kāpiens pa trepēm, aizdeva savu krēmu pret saules kodīgajiem stariem. Un liekas, cik maz ir vajadzīgs, lai vienkārši otram radītu prieku! Nereti lasītāji nāk uz “Staburagu”, lai dalītos savās pozitīvajās emocijās un par tām pastāstītu arī citiem. Tāpēc arī otrdien, kad “Staburaga” durvis vēra kāda lasītāja ar vārdiem “esmu tik emocionāli uzvilkta”, biju pārliecināta, ka stāsts būs par nule notikušajiem Dziesmu svētkiem. Taču kļūdījos. Sieviete ar sev sasāpējušu jautājumu bija nolēmusi vērsties Aizkraukles valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā, lai nodotu vēstuli. Tur sēdēja divas darbinieces, no kurām viena apkalpoja kādu vīrieti. Viņa vērsās pie otras darbinieces, kura norādīja, ka vajadzīgs numuriņš, lasītāja ātrumā nebija pamanījusi, ka šeit tāda pati kārtība kā poliklīnikā. Kad uz tablo parādījās numuriņš, viņa devās pie darbinieces, kura ledainā balsī noskaldīja: “Gaidiet, kad jūs izsauks!” Kliente izteica izbrīnu par tādu kārtību, uz ko darbiniece bez emocijām kā runājoša robota galva vairākkārt atteica: “Es nesaprotu, kādas jums ir pretenzijas, viss šeit tiek filmēts.” “Ziniet, es pēc šādas sarunas jutos tik emocionāli slikti, it kā būtu ielauzusies citā teritorijā. Jā, protams, darbiniece uz manis nebļāva, it kā jau visu darīja savu pienākumu ietvaros, taču es iedomājos, kā, piemēram, justos kāds pavisam vecs cilvēks? Vai patiešām ar klientiem nevar runāt cilvēcīgākā valodā? Es saprastu, ja tas būtu robots, bet man taču pretī bija dzīvs cilvēks.”

Tiesa, nav tālu laiks, kad arvien vairāk mūsu sadzīvē ienāks roboti. Speciālisti norāda, ka tehnoloģijas var automatizēt arī darbu, kas saistīts ar lēmumu pieņemšanu, administratīvo darbu un klientu apkalpošanas sfēru. Taču, kamēr tas nav noticis, uzsmaidīsim viens otram.