Glabājam vēsturi. Palīdzam noskaidrot kāzu datumu.

Vienmēr, rakstot par mūsu avīzes mērķiem, esam uzsvēruši, ka tie ir informēt un izglītot sabiedrību. Reizēm gan ar to informēšanu gadās ļoti interesantas lietas. Tā kā mūsu uzdevums ir strādāt sabiedrības interesēs un aizstāvēt tās, tad mūsu žurnālisti savā ikdienas darbā bieži meklē atbildes uz daudziem lasītājiem būtiskiem jautājumiem, sniedz skaidrojumu lietām, kas skar ikvienu no mums, lietām, kas ietekmē mūsu ikdienu. Bieži tas ir izmisuma sauciens brīdī, kad cilvēks citās instancēs saskāries ar vienaldzību, neieinteresētību, noraidījumu. Viņš meklē glābiņu redakcijā. Taču reizēm saņemam jautājumus un lūgumus, par kuriem atliek vien pabrīnīties, ka cilvēkam par to ienācis prātā piezvanīt uz redakciju, piemēram, kāpēc manā dzīvoklī nav elektrības, kaimiņiene grib mani noindēt, vai “atbrauciet, jo te vienu cilvēku dzīvokļa īpašnieks nelaiž dzīvoklī”. Mums ir liels prieks, ja izdodas cilvēkam palīdzēt atrisināt kādu problēmu, taču mēs nevaram visu izdarīt citu vietā. Mēs neesam ne policija, ne šķīrējtiesa.

Taču gadās arī tādi lūgumi, par kuriem gribas pasmaidīt. Pavisam nesen kāda jauna dāma lūdza palīdzību, lai noskaidrotu datumu, kurā viņa ar sen šķirto vīru precējās. Šādas ziņas varētu būt “Staburaga” arhīvā, jo jaunais pāris esot nokļuvis avīzē. Iespējamais kāzu gads — 1993., mēnesi sieviete neatcerējās, vien to, ka bijusi ziema un viņi bijuši pirmais pāris, kas reģistrēts jaunatklātajās Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļas telpās. Lai arī sākumā gribēju vienlaikus gan smieties, gan dusmoties, jo, kā var aizmirst savu kāzu datumu un jautāt to avīzei, bet visu atradām un noskaidrojām.

Ja paraugāmies uz šo jautājumu dziļāk, patiesībā tā ir mūsu vēsture, tā ir daļiņa no mūsu dzīves, ko avīze glabā vairāk nekā 50 gadu garumā. Cilvēki neatceras kāzu datumu, bet to, ka par viņiem rakstīts avīzē, atceras. Mūsu publikācijas tiek izmantotas pētnieciskajos darbos, grāmatās, dažādos apkopojumos un projektos. Kad pie mums uz redakciju ekskursijā atnāk skolas bērni, viņiem ir interesanti izlasīt avīzē, kas noticis tajā dienā, kad viņi piedzima. Bieži avīzes eksemplāru liek arī kapsulās, ko iemūrē jaunu būvju pamatos. Tāda glabājas gan Likteņdārza Saieta nama, gan topošās Zemessardzes 55. kājnieku bataljona bāzes pamatos. Cilvēki un notikumi veido vēsturi, bet mēs to iemūžinām un glabājam.