Ekonomikas formulas Latvijā nedarbojas

Šogad manā dārzā slikti izauga kāposti. Izlietojusi pēdējos, pēc tiem devos uz veikalu. Kad plauktā pie kāpostu cenas ar norādi, ka tas nāk tepat no Latvijas, ieraudzīju summu 0,99 eiro kilogramā, mana pastieptā roka apstājās. Nenopirku, jo jutos šokēta, cik būtu jāsamaksā par mums tik ierastā dārzeņa paprāvo galviņu. Nākamajā dienā lasu ziņu, ka Saeimā apstiprināts nākamā gada budžets, kurā saglabāta pievienotās vērtības nodokļa 12% samazinātā likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Tomēr ne tikai kāpostiem, bet arī āboliem cena jau no rudens turas diezgan branga, lai gan šogad par to ražu nevarēja sūdzēties neviens. Vēl tagad daudzviet dārzos zem ābelēm var redzēt ābolu “paklājus”. Nevienam tos nevajag, un ar lūgšanos nepaņems, bet citi pārdod par dārgu naudu. Acīmredzot viss slēpjas prasmē piedāvāt preci, ko apstiprina redzētais rudens gadatirgū — ja ikdienā tepat audzētus ķiplokus tomēr var nopirkt par četriem vai pieciem eiro kilogramā, tad viens no Latvijā zināmiem šī dārzeņa pārstrādes mājražošanas uzņēmumiem svaigā veidā tos tirgoja par 15 eiro kilogramā. Rinda pēc tiem bija pamatīga!

Tas viss liek aizdomāties un tomēr brīnīties, kā rodas pārtikas cenas ar tik plašu diapazonu? Neapšaubāmi viens no faktoriem ir cilvēku ieradumu maiņa, jo arvien mazāk iedzīvotāju paši audzē kartupeļus vai kāpostus, jo veikalos tas viss ir pieejams. Lielāks pieprasījums rada arī augstākas cenas. Tajā pat laikā atsevišķās produktu grupās, īpaši piena izstrādājumiem, veidojas pārprodukcija. Tai vajadzētu mazināt cenas, bet notiek pretējais! Apbrīnojami, bet ierastās ekonomikas formulas Latvijā nedarbojas, jo to “zupu” maisa kāda karote. Aiz tās gan stāv konkrēti cilvēki, uzņēmumi.

Apņemšanās rīkoties, lai apturētu cenu kāpšanas bumu, mūsu valdībā ir, un izstrādāti pat dažādi rīcības plāni. Tikai kurš dos vēlamo efektu pircējam? Jau pierādījies, ka samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme dārzeņiem un augļiem tā nav. Tāpat kritiski var vērtēt ekonomistes Ingūnas Gulbes teikto, ka varbūt valstij vairāk jāpalīdz pašmāju ražotājiem kļūt konkurētspējīgiem, lai viņi spēj saražot lēti, un tad arī galaprodukts veikalā sanāktu lēts. Šādu scenāriju nesen ar žurnālistiem pārrunāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis, atzīstot, ka dažādi atbalsta mehānismi jau ir tagad. Līdz ar to ražotājs savu produktu tirgotājiem var piedāvāt lētāk, bet nezin kāpēc veikala plauktos tas kļūst vēl dārgāks, nekā bija iepriekš. Jau ilgus gadus brīnāmies, kāpēc Latvijā ražotie produkti kaimiņvalstīs maksā lētāk, nekā pie mums, un izrādās, ka pašmāju ražotāji ir apkrauti ar loģistikas nodokli, kas nav, piemēram, no Polijas ievestajiem vistu stilbiem. Absurdāk vairs nevar būt, bet, visticamāk, tā ir kāda vēlme nopelnīt, un ekonomiskajām likumsakarībām ar to visu nav nekādas saistības.