Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Dejas skaistums būs mūžīgs. Iedancots un pamodināts “Pēdas” 35. pavasaris

Ivetas Skabas foto

Ar krāšņu un vērienīgu koncertu, kurā piedalījās gan vietējie deju kolektīvi, gan viesi no Rīgas un Jelgavas, aizvadīts Aizkraukles kultūras centra deju kolektīva “Pēda” jubilejas koncerts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

““Pēda” šajā sezonā svin. Tāpēc, ka mums patīk svinēt, un tāpēc, ka 35 gadi ir jāsvin!” koncerta ievadā sacīja deju kolektīva vadītāja Una Stakle. Jubilejas svinības aizsākās jau pagājušā gada 15. decembrī. Šis datums tiek uzskatīts par kolektīva dzimšanas dienu, jo tajā dienā — 1988. gada 15. decembrī — dejotāji pirmo reizi sanāca uz mēģinājumu.

15. decembra svinībās tika izcelts, cik svarīgs ir katrs dejotājs uz skatuves. Dejotāji tika apbalvoti ar Latvijas Nacionālā kultūras centra atzinībām par nodejotajiem 35, 34, 22 un 20 gadiem; ar Aizkraukles novada pateicībām par ilggadēju darbību kolektīvā un kolektīva māksliniecisko standartu uzturēšanu augstā līmenī; ar Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes pateicībām; ar Aizkraukles novada kultūras centra pateicībām; ar biedrības “Deju kolektīvs Pēda” goda rakstiem tiem, kas kolektīvam pievienojušies pēdējos piecos gados.

Moderns nosaukums

Kā teica Una Stakle, “mana labā roka, manas abas divas kājas “Pēdā””, ir repetitore Tatjana Žaka. Tā bija viņas ideja, ka šajā koncertā uz skatuves jābūt visiem 35 dejotājiem. “Ne velti visi dejotāji ir uz skatuves, jo katrs ir ļoti svarīgs. Dejotājs savu domu nevar izteikt vārdos, bet var deju soļos, tāpēc es, interpretējot to visu, mēģināju nest jums ziņu, ko mēs domājam, kā mēs dzīvojam un ko mēs darām,” tā Tatjana Žaka.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Una Stakle atklāja, ka katrā jubilejas pasākumā viņa uz skatuves ir kopā ar dejotāju Ilzi Šūmani. Abas kolektīvā ir no pirmās dienas. Taču šīs jubilejas pasākumu Una Stakle vadīja kopā ar “Pēdas” jaunāko dalībnieci Elīnu Celmiņu. Elīna, vaicāta, ko viņai nozīmē kolektīvs, pastāstīja, ka “Pēda” iespiedusies atmiņā no 1995. gada. “Pēda” togad bija atbraukusi uz festivālu “Sudmaliņas” Liepājā. Mamma bija uzdevusi būt par kolektīva gidi un kontaktpersonu. Vislabāk Elīnai palika atmiņā nosaukums: “Parasti deju kolektīvu nosaukumi saistīti ar etniskiem un tautasdziesmu simboliem, bet “Pēda” bija kaut kas pavisam moderns.”

Pieņem izaicinājumu

Kopš pirmās dienas kolektīvu vada Una Stakle. Un kurš gan labāk par viņu zinās teikt, kā tas izveidojies? Lai arī dibināta 1988. gadā, patiesībā “Pēda” sākusies daudz agrāk. “Tas notika Pļaviņu kultūras nama tautas deju ansamblī “Daugaviņa”, kad es sapratu, ka, par spīti dažādiem ierobežojumiem, kādi toreiz bija modē, es gribu dejot tieši tur, un vēlmi kļūt par deju kolektīva vadītāju man formulēja cilvēki, kuri “Daugaviņu” ieradās vadīt, kad es mācījos 11. klasē. Tie bija Ineta un Jānis Reiteri, un viņiem līdzi pavisam mazs bija Ģirts, mūsu pirmās rindas dejotājs. Tāpēc mūsu koncerti nekad nav iedomājami bez “Daugaviņas” piedalīšanās,” sacīja Una Stakle.

Inetas un Jāņa Reiteru iedrošināta, Una sāka mācīties par deju kolektīvu vadītāju un nokļuva pie Ritas Spalvas, deju pedagoģes un horeogrāfes, kura izaudzinājusi ievērojamu skaitu deju skolotāju, deju kolektīvu vadītāju un horeogrāfu, kas veiksmīgi darbojas gan Latvijā, gan citur pasaulē. Skolotāja bija pārsteigta, ka Una tobrīd nedejoja nevienā kolektīvā, un lika ierasties Poligrāfiķu kultūras namā. Tā viņa nonāca tautas deju ansamblī “Liesma”, kuru vadīja leģendārais Imants Magone. “Viņa prasības man brīžiem šķita nepamatotas,” atceras Una. “Kolorītie salīdzinājumi tik dīvaini, tik dīvaini! Nodomāju: es nu gan tā nekad nedarīšu. Tāpēc es pieņēmu izaicinājumu strādāt ar Aizkraukles kolhoza jauniešiem. Tikai pēc tam sapratu katru Imanta darba karstumā izteikto teikumu, un kāpēc viņš teica tieši tik skarbi. Tas un kolhoza vadības uzstādījums, ka mūsu jauniešiem vajag pašu labāko, veidoja kolektīvu “Pēda” par tādu, kāds tas ir tagad,” teica Una Stakle. Starp viesiem bija arī tautas deju ansamblis “Liesma”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Draugi Rīgā un Jelgavā

“Pēdas” draugu lokā ir arī VEF kultūras pils tautas deju ansamblis “Gatve”, kas vienmēr dejo aizkraukliešu koncertos. Tas liek tiekties uz kaut ko augstāku, skaistāku un dažiem “pēdistiem” sapņot par dejošanu “Gatvē”. Šajā kolektīvā dejojis kādreizējais “Pēdas” dalībnieks Kristaps Lūsis, pirms tam izturot uzņemšanas konkursu.

“Pēdu” sveikt bija ieradies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kalve”. Un ne velti! “Kalve” mūsu pusē viesojusies vien pāris reižu, bet iemesls, kā Una sacīja, “kas mūs saista, ir trīs miljonus vērts”. Tas ir dejotājs Raimonds Porietis. Dejo no bērnības, jo mamma tā gribēja. Vēlāk dejot turpināja “Pēdā”. Sākot studijas Jelgavā, izturēja konkursu un sāka dejot “Kalvē”. Vēlāk Raimonds atgriezās ne tikai Aizkrauklē, bet arī “Pēdā”, nu atkal dejo “Kalvē”. Kā Raimonds pats izteicās, tikai pāris nedēļas viņš nebija dejojis nevienā kolektīvā, un viņa dejotāja stāžs ir tikpat ilgs, cik “Pēdai” gadu.

Lai pēdas niez!

Gadu gaitā jaunieši iedejojuši vidējā paaudzē, “Pēdai” klāt nākuši arī jauni dejotāji, kuri veido otru sastāvu. Kolektīva dejotāju rindas kuplinājuši dēli, brāļi, māsas, mammas, meitas, vīri, sievas, vienvārdsakot, radi. Taču ir arī gan senioru, gan vidējās paaudzes deju kolektīvs “Radi”, ko arī vada Una Stakle. “Pēdas” jubilejas koncertā dejoja “Radi” seniori un arī jaunā paaudze — jauniešu deju kolektīvs “Zeļļi”, kas arī dejo Unas vadībā, dažiem dalībniekiem vecāki dejo “Pēdā” vai “Rados”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ar jestriem dančiem tika atmodināts 35. “Pēdas” pavasaris — Aizkraukles kultūras centra skatuvi rībināja vairāk nekā 200 dejotāju. Arī skatītāju rindas bija kuplākas kā citkārt tautas mākslas kolektīvu pasākumos. Kā jau jubilejā pienākas, “Pēda” saņēma apsveikumus un laba vēlējumus: dejot vēl vismaz 35 gadus, un lai pēdas nepārstāj niezēt. Tāds bija arī kāda vieskolektīva vēlējums — priecīgus 35. niezēšanas svētkus! “Mēs varam būt pavisam droši, ka saule drīz atkal rotāsies, druvās bites atgriezīsies un skaistums, ko redzam dejā, būs mūžīgs. Dejot ir laime. Mēs dejojam, un mēs turpināsim, jo debesis aizvien būs tikpat zilas kā bērnībā, zāle — tikpat zaļa kā jaunībā, kalni — aizvien tik augsti, pēc kuru saulainajām virsotnēm gribēsies tiekties,” sacīja Una Stakle.

 Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild laikraksts “Staburags”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.