Dārgās lietainās dienas

Februārī, kad Latvija atslēdzās no Krievijas ietekmes elektrības padevē, man bija aizdomas, ka nākotnē tas nozīmēs vēl lielākus rēķinus par strāvu. Arī saules parku augšana kā sēnēm pēc lietus neko labu nesolīja. Pagāja vien trīs mēneši un esam problēmas priekšā. Par to nesen stāstīja TV raidījumā “Nekā personīga”. Īsumā — šogad saule mums spīd reti. Tāpēc milzīgie saules parki nesaražo tik daudz elektrības, cik varētu. Pat vēl vairāk — tik daudz, cik plānots un nepieciešams ik dienu. Pirms 8. februāra šo strāvas bedri, iztrūkumu kompensēja piesaiste BRELL (Belarus—Russia—Estonia—Latvia— Lithuania) tīklam. No 9. februāra, kad saites ar šo tīklu sarautas, esam atkarīgi no Eiropas. Lai elektrības trūkumu kompensētu, tā jāpērk papildus — jābalansē starp patēriņu un piegādi. Eiropā viss ir dārgāks nekā Krievijā, arī elektrība jeb balansēšanas jauda. Spainī elektrību neieliet, bet to varētu uzkrāt lielās baterijās. Tādas esot dažām kaimiņvalstīm, bet ne Latvijai. Tāpēc par no ārzemēm nopirkto izlīdzināšanas jaudu jāmaksā — 75 % patērētājiem un 25 % ražotājiem. Turklāt balansēšanas maksas ir pat piecas reizes augstākas, nekā solīts gada sākumā. Skaidrs, ka mēs, patērētāji, lai kā mums nepatiktu atdot arvien vairāk naudas, “Latvenergo” parādā nepaliksim, bez strāvas nedzīvosim. Turpretī saules parku īpašnieki gan izteikušies, ka neparedzēto izmaksu dēļ viens otrs varētu iet uz maksātnespēju. Kas notiks ar gludi spīdīgajiem silīcija laukiem? Vai tie pamesti stāvēs, gaidot labākus laikus?

Un varbūt šeit arī slēpjas šīs problēmas dziļākā būtība — mēs uzsākām zaļo pāreju ar lielu pārliecību, bet bez līdz galam izplānota ceļa. Pieņēmām pareizu lēmumu — būt neatkarīgiem. Bet, kā jau Latvijā ierasts, vispirms tika pieņemts lēmums, tikai pēc tam rēķināts, cik tas maksās. Līdzīgi piemēri nav tālu jāmeklē.

Esam pieraduši pie pēkšņiem pārsteigumu rēķiniem. Tik noklausāmies komentāros, ka atkal vainojami laikapstākļi, svārstības biržā vai drošības situācija. Bet kāpēc atbildība par to visu vienmēr nonāk vienā un tajā pašā vietā — patērētāja makā?