Cīņa pret cigarešu izsmēķu piesārņojumu dabā. Par apsaimniekošanu atbildīgs ražotājs

Ar mērķi samazināt atkritumu daudzumu dabā, no 1. janvāra Latvijā darbojas ražotāju paplašinātās atbildības sistēma (RAS) tabakas izstrādājumiem ar filtriem. Šķietami niecīgie izsmēķi vidē sastāda ap 118 tonnām gadā. Lai cīnītos ar izsmēķiem, par tabakas industrijas naudu pirks atkritumu urnas un dalīs tās pašvaldībām, kā arī izglītos sabiedrību par atbildīgu rīcību.

Visvairāk izsmēķu pludmalēs

Pirms ieviest jauno sistēmu, veica pētījumu. Kā liecina Valsts ieņēmuma dienesta dati, pērnā gada 11 mēnešos tirgū laistas 1943 tonnas jeb nepilni 2 miljoni vienību tabakas izstrādājumu, kas satur filtru. Pēc SIA “Gateway&Partners” 2020. gadā veiktā pētījuma datiem, apmēram 30% cigarešu lietotāju dažreiz vai regulāri izmet izsmēķus kur pagadās, tātad vidē provizoriski nonāk ap 118 tonnas tabakas izsmēķu gadā, kas ir ievērojams apjoms. “Cilvēki izturas bezatbildīgi un neaizdomājas par sekām. Liekas, ka, izmetot izsmēķi kanalizācijā, esam no tā atbrīvojušies un viss ir skaisti, bet patiesībā tam ir lielas un tālejošas sekas, par kurām ir jārunā. Ikvienam jārīkojas atbildīgi, lai mazinātu piesārņojuma risku. Izsmēķis sadalās dažādās ķīmiskās vielās, kuras agrāk vai vēlāk pie mums atgriežas. Nav svarīgi, vai izsmēķi izmet īpaši tam paredzētā urnā vai sadzīves atkritumu konteinerā, galvenais, lai tas nenonāk apkārtējā vidē,” stāsta Laura Berga, “Latvijas Zaļā punkta” vides pārvaldības vadītāja.

Tabakas izstrādājumu filtri ir vienreiz lietojami, un to nonākšana apkārtējā vidē ir bīstama vairāku iemeslu dēļ. To filtri veidoti no plastmasas (konkrētāk – celulozes acetāta), kas pēc to lietošanas bioloģiski nenoārdās, bet uzsāk ļoti lēnu sadalīšanās procesu ārējo faktoru ietekmē. Filtra sadalīšanās rada sīkas plastmasas daļiņas jeb mikroplastmasu, kas būtiski apdraud vidi un dzīvo dabu, tai skaitā cilvēkus, jo tā pēc nonākšanas apkārtējā vidē uzkrājas organismos un atstāj negatīvu ietekmi uz veselību. Arī dzīvajos organismos nonākusī mikroplastmasa nenoārdās, tā akumulējas organismos, turklāt ne tikai no apkārtējās vides, bet arī caur pārtikas ķēdi, piemēram, cilvēkam uzturā lietojot zivis, kas iepriekš dzīvojušas ar mikroplastmasu piesārņotā ūdenstilpē. Turklāt būtiski apzināties, ka veids, kādā tiek lietoti tabakas izstrādājumu filtri, padara tos bīstamākus par lielāko daļu citu vienreizlietojamo plastmasas atkritumu, jo smēķēšanas laikā tajos uzkrājas kaitīgās vielas, kas padara filtrus toksiskus.

Veicot pētījumu, iezīmējās publiskās vietas, kurās smēķētāji visbiežāk izmet izsmēķus kur pagadās. Vispiedrazotākās ir pludmales. Ja agrāk pie ūdenstilpnēm mētājās daudz pudeļu, tad tagad lielākā problēma ir izsmēķi. Tālāk seko parki, skvēri — dažādas publiskas vietas. “Patiesībā, publiskās vietās smēķēt nedrīkst. Jābūt speciāli norādītām vietām. Tāpat nedrīkst smēķēt pieturās, bet mēs tur redzam izsmēķus. Izsmēķi ir visur, atšķirās tikai daudzums,” teic L. Berga.

Par tabakas industrijas naudu pirks atkritumu urnas

Visas 43 Latvijas pašvaldības parakstījušas līgumu ar “Latvijas Zaļo punktu”. “Patiesībā jau nekas pašvaldībām nemainīsies. Spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka jāizveido šī tabakas izstrādājumu apsaimniekošanas sistēma. “Latvijas Zaļais punkts” noslēdzis līgumu ar tirgotājiem, kas cigaretes nodrošina tirgū. Noteikumi paredz, ka sistēmas ietvaros mums jānoslēdz līgumi ar visām pašvaldībām. Viens no punktiem paredz, ka ir jāinvestē sabiedrības izglītošanā, kā arī jānodrošina atbilstoša infrastruktūra. Tas nenozīmē, ka tagad vienā gadā nosēsim pilsētas ar atkritumu urnām. Cilvēkiem tās ir pieejamas, jautājums ir par mūsu atbildīgumu pret vidi,” skaidro L. Berga. Par tabakas industrijas naudu “Zaļais punkts” pirks konteinerus un dalīs tos pašvaldībām. Šogad pasūtītas 172 urnas, tās tik draudzīgi un vienlīdzīgi sadalītas — katra pašvaldība, vēlākais vasaras sākumā, saņems četrus izsmēķiem paredzētus konteinerus.

Pašvaldībām, atbilstoši noteikumiem, būs jārekvotē “Zaļajam punktam” kopējais piedrazojums, kas tiek savākts no urnām, kas ir izvietotas administratīvajā teritorijā. Tas gan nenozīmē, ka būs jāskaita vai kā citādāk jānosaka izsmēķu daudzums. “Pašvaldības atkritumus lielākoties apsaimnieko kubikmetros. Viņi mums sniegs apjomu kubikmetros, ko mēs pēc tam pārrēķināsim uz citām mērvienībām. Šobrīd šo mērķi daudzi neizprot, jo tas neparādīs patieso izsmēķu piedrazojumu un sistēmas efektivitāti. Tiks sniegti dati par kopējo piedrazojumu teritorijā. Cenšamies, lai sistēma būtu jēgpilna un neradītu papildu administratīvo slogu,” skaidro “Latvijas Zaļā punkta” vides pārvaldības vadītāja.

Sabiedrības informēšanu veiks “Latvijas Zaļais punkts” — par atkritumu samazināšanas nepieciešamību, par sabiedrības iesaistīšanu atkritumu šķirošanas aktivitātēs un vides apziņas veidošanā. “Informēšanā iesaistīsim arī pašvaldības, izmantosim gan reģionālos medijus, gan sociālos tīklus, pielāgosim informāciju vietējiem cilvēkiem, jo dažādās pašvaldībās komunikācijas instrumenti mēdz atšķirties,” skaidro L. Berga.

Atmaksas kritērijs — iedzīvotāju skaits

Izstrādātajos noteikumos ir pievienota formula, kas ļauj noteikt, cik daudz naudas pienākas no tabakas izstrādājumu ražotājiem katrai pašvaldībai. Formulas noteicošais faktors ir administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaits, tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati. Jo iedzīvotāju vairāk, jo vairāk naudas pašvaldība saņems. Atmaksu veiks reizi ceturksnī, provizoriski summas dažādās pašvaldībās būs robežās no dažiem desmitiem eiro līdz pat tūkstošiem. L. Berga skaidro, ka iesniegtie piedrazojuma dati nekādā veidā neietekmēs atmaksas summu, tās vienīgais kritērijs ir iedzīvotāju skaits. Lai gan noteikumi konkrēti nepasaka, kā atmaksas līdzekļus vajadzētu izmantot, L. Berga uzskata, ka būtu tikai pašsaprotami tos novirzīt konkrētā vides piesārņojuma mazināšanai. Tā teikt, izmantot līdzekļus tam, par ko tie tiek saņemti.

Noteikumos nav arī atrunāts, kādu mērķi ar jauno sistēmu vēlams sasniegt. Efektivitāti pēc pāris gadiem varētu pārbaudīt, atkārtoti veicot pētījumu par izsmēķu daudzumu dabā. “Pirms sistēmas izveides tika veikts pētījums, kurā skaidri parādījās, cik liels ir izsmēķu piedrazojums. Būtu loģiski pēc kāda laika, gada vai diviem, veikt atkārtotu pētījumu, kas pateiktu, vai piesārņojums ir samazinājies vai nav. Vēl viens labs rādītājs varētu būt Baltijas jūras monitorings, kad gar jūras krastu vāc piedrazojumu. Arī tas parādīs, vai izmesto izsmēķu daudzums būs sarucis. Pārliecināties par efektivitāti varēs tikai ar šādiem mērījumiem, ejot, skatoties un pētot,” skaidro L. Berga.

Neraugoties uz labiekārtoto vidi un infrastruktūru, kad konteineri un urnas reizēm ir sastopami ik pēc pārdesmit metriem, rodas jautājums — kas ir tie faktori, kas noveduši līdz 118 tonnām izsmēķu dabā? L. Berga teic, ka tā ir cilvēku nevīžība, neizglītotība, paviršība, slinkums un vienaldzība: “Cilvēkam šķiet, ka ierokot izsmēķi pludmales smiltīs viņš no tā ir veiksmīgi atbrīvojies, bet izsmēķis turpat vien ir. Jābūt atbildīgai attieksmei pret to, ko darām. Ja mēs mājās varam iznest un izmest atkritumus konteinerā un vēl tos sašķirot, tad kāpēc izsmēķus nevar izmest urnā? Tā ir vieglprātīga attieksme, ko vajag mainīt. Tas ir attieksmes jautājums.”

Urnas izsmēķu savākšanai pašvaldībās

• 43 pašvaldībām tiks piegādātas 172 publisko atkritumu urnas

• Urnas izmēri – 470×1070 mm

• Krāsa – tumši pelēka

• Urnu izgatavotājs – “Darba Spars”

ŠĀDAS URNAS ir pasūtītas par tabakas industrijas naudu. Laika gaitā tādas nonāks visās Latvijas pašvaldībās.

Andris Zālītis, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks

— Arī Aizkraukles novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar “Zaļo punktu”. Kāda būs jaunās sistēmas materiālā puse, rādīs laiks. Izsmēķi nonāk sadzīves atkritumos, šī iemesla dēļ neredzu jēgu šim pasākumam. Vienīgais ir tas, ka kāds administrē līdzekļus, ko samaksā ražotājs. It kā gribam labu, bet vai šī ideja dos pozitīvu pienesumu, grūti teikt. No praktiskā viedokļa uz sistēmu raugos ar zināmu skepsi. Labi, ka kaut kas notiek, kaut kādu naudu pašvaldība iegūs, ražotājs ir spiests samaksāt. Izsmēķi ir apglabājams atkritums. No praktiskā viedokļa saprotu, ka pie tā daudzuma, ko jau šķirojam, nodalīt šādu frakciju ir neiespējami.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild laikraksts “Staburags”