Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Cik gatavi esam jaunajai apkures sezonai? Jaunjelgavai draud augstākais tarifs novadā

SIA “EkoSil” katlumāja Jaunjelgavā. Imanta Kaziļuna foto

Jau tuvākajās dienās sinoptiķi prognozē gaisa temperatūras pazemināšanos, un tas nozīmē apkures sezonas sākumu. Vienā otrā privātmājā tā sākusies jau septembra otrajā pusē, pie centralizētās apkures sistēmas pieslēgtajās ēkās, piemēram, Aizkrauklē, siltums pamazām sāks ieplūst no nākamās pirmdienas. Tomēr ne visos pagastos, pilsētās apkures jautājumi ir līdz galam atrisināti. Vissarežģītākā situācija ir Jaunjelgavā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tarifu drīzumā pārskatīs

Pirmo no visiem apvienību centriem uzrunāju Koknesi. Man kā ar centrālo apkuri nesaistītam iedzīvotājam interesēja, kāpēc nevar, runājot par apkures izmaksām, tās attiecināt uz dzīvokļa platību. Kāpēc kvadrātmetru vietā lietojam megavatstundas (MWh)?

Ziedonis Vilde, SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” vadītājs, saka, ka aprēķinā par piegādāto siltumu ietilpst vēl citi pakalpojumi — karstā ūdens cirkulācija, ūdens sildīšana. Mājai kopumā iedotā siltuma daudzums katru mēnesi atšķiras, līdz ar to arī katram dzīvoklim tas ir atšķirīgs. Liela atšķirība ir starp maksu par siltumu renovētai mājai, kas, piemēram, var būt 0,40 eiro par kvadrātmetru, bet nerenovētai tie var būt 2,40 eiro. Maksa par siltumu saistīta arī ar dzīvokļa platību. Vai tas ir godīgs risinājums? Vienam vannasistabā ir tā sauktā “čūska”, pa kuru cirkulē karstais ūdens, citam nav, vienam karsto ūdeni piegādā, citam nē. Koknesē no augusta siltumenerģijas tarifs bija 66,05 eiro par megavatstundu (MWh), no 1. oktobra — paaugstināts līdz 67,53 eiro par MWh. Nelielās izmaiņas saistītas ar iepirktās šķeldas cenas izmaiņām. Teorētiski šķeldu koknesieši savai katlumājai varētu iepirkt visai ziemas sezonai, bet tam nepietiek līdzekļu. Turklāt vasarā kurināmo varēja nopirkt lētāk. Tiesa, tā sauktās stratēģiskās rezerves iepirktas divu kravas automašīnu apjomā, bet tas uz kopējo nepieciešamo daudzumu ir nebūtiski. Ar esošo šķeldas piegādātāju noslēgts līgums visai apkures sezonai, un, ja nenotiks nekas ārkārtējs, fiksētā cena par kurināmā tonnu saglabāsies līdz pavasarim. Toties sadārdzinājusies elektrība, precīzāk — elektrības sadales tarifs, un saistībā ar to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (Regulatoram) iesniegts jauns tarifs, kuram gaida apstiprinājumu. Šī paša iemesla dēļ tarifs varētu mainīties arī ūdensapgādei un kanalizācijai. Abu šo pakalpojumu sniegšanai nepieciešams darbināt elektromotorus. Par jauno tarifu ūdensapgādei un kanalizācijai vēl lems Aizkraukles novada domes sēdē oktobrī.

Katlumāja Koknesē darbojas gan ar šķeldu, gan gāzi, tarifs iedzīvotājiem ir izlīdzinātais, visus mēnešus vienāds. Vasaras sezonā katlumāja, sildot ūdeni, darbojas ar gāzi, ziemā, apkures sezonā, ar šķeldu. Siltajā laikā patērētā gāze izmaksā vairāk, nekā iedzīvotāji samaksā savos rēķinos. Starpību atgūst ziemas mēnešos, kurinot šķeldu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Zināmas grūtības siltumapgādē rada tie iedzīvotāji, kuri nemaksā rēķinus. Ziedonis Vilde saka, ka situācija pēdējā laikā ir uzlabojusies, kopējā parādu summa sarūk. Ja visi maksātu laikus, varētu atļauties vasarā nopirkt lētāku šķeldu. Joprojām liels parāds, kurš sākotnēji bija 100 tūkstoši eiro, “karājas” no pagājušā gada, kad strauji un būtiski pieauga gāzes cena.

Skrīverieši nopirkuši teju visu šķeldu

SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” valdes locekle Santa Zālīte saka, ka pagaidām iedzīvotāji nav jautājuši pēc siltuma dzīvokļos. Oktobrī siltumenerģijas tarifs Pļaviņās noteikts 81,35 eiro, bet no novembra — 73,65 eiro par MWh. Pļaviņās esot ļoti apzinīgi iedzīvotāji, rēķinus apmaksājot laikus, jauni parādi tikpat kā neveidojas un atgūstami ir vēsturiskie. Pilsētā ir divas katlumājas, abas darbojas ar šķeldu. Kurināmā apjoms, kas pašlaik iepirkts, ir trešā daļa no visa sezonā nepieciešamā. Arī pļaviņiešiem ar šķeldas piegādātāju noslēgts līgums par tās piegādi līdz apkures sezonas beigām. Līdz ar to kurināmā izmaksas tarifu nemainīs. Tomēr ietekme varētu būt, un tā saistīta ar minimālās algas pieaugumu valstī, kas stāsies spēkā nākamā gada janvārī.

Juris Gorbačovs, Neretas apvienības vadītājs, teic, ka katlumājai Neretas centrā malka bija savesta jau jūnijā. Tad arī noteikts apkures tarifs — 86,06 eiro par MWh. To gan Aizkraukles novada dome plāno apstiprināt oktobra sēdē. Apkures sezonas sākšana atkarīga no diennakts vidējās gaisa temperatūras un iedzīvotāju vēlmēm. Kad trīs naktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir 8 grādi, katlumāja sāk darbu, sākumā siltumu padodot nakts stundās. Neretieši atteikušies no centralizētās karstā ūdens apgādes, turklāt no centrālās apkures atteikusies tā sauktā “skolotāju” māja, kas pārgājusi uz autonomu apkuri. Pārējie cītīgi maksā rēķinus, turklāt vasarā iemaksā vairāk, veidojot uzkrājumu ziemai.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Apkures sezonu Skrīveros iedzīvotāji sagaida ar tarifu 81,95 eiro par MWh. Aigars Sprudzāns, SIA “Skrīveru saimnieks” vadītājs, saka, ka cena samazinājusies aptuveni par 10 eiro, jo iepirkts lētāks kurināmais. Atšķirībā no situācijas citviet Skrīveros nopirktās šķeldas — trīs tūkstoši kubikmetru — pietiks teju līdz ziemas beigām. Pagastā nesen uzcelta jauna, automatizēta katlumāja, tajā minimāli nepieciešama cilvēka klātbūtne, bet divi kurinātāji ir gatavi ķerties pie darba.

Apkures sezonas sākumam ierasti startu dod vidusskola. Pērn tas notika jau septembra vidū.

“Bezzobains” līgums “sasien rokas”

Tomēr ne visur situācija pirms ziemas ir tik droša un stabila. Liela neziņa valda Jaunjelgavā. Situācijas skaidrojums īsumā — par siltumu tur gādā privātuzņēmums SIA “EkoSil”, bet līdz pat šai nedēļai tas pašvaldībai nav iesniedzis savu tarifu plānu. Ir bažas, ka maksa par siltumu varētu būt tāda pati vai līdzīga kā pagājušajā sezonā — teju divas reizes augstāka nekā citviet novadā. Vidusskolas direktore Lauma Mīlīga teic, ka skolā, kas arī pieslēgta šai katlumājai, klasēs ir pietiekami silts, ap 22 grādi, vienīgi ziemeļu puses telpas varētu būt vēsākas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova atzīst, ka pašlaik jauno apkures tarifu nosaukt nevar, jo tas nav paziņots. Pašvaldība rakstveidā to pieprasījusi vairākas reizes, bet atbildes joprojām nav. Ja rastos nepieciešamība apkuri pieslēgt jau rīt? Pārvaldes vadītāja teic, ka to varētu darīt, bet par atskaites punktu tarifam būt jāņem pagājušajā sezonā noteiktais. Jaunjelgaviešu maciņiem tas būtu “sāpīgs” siltums. Pagājušajā sezonā iedzīvotājiem bija atbalsts no valsts, šogad tāda nav.

Rīgā reģistrētās SIA “EkoSil” valdes loceklis ir Vitālijs Fedulovs. Šis uzņēmums saistīts ar Jēkabpilī reģistrētu mikrouzņēmumu SIA “Green Energy Trio”, kura vienīgais īpašnieks ir Igors Movels. Viņš “Staburagam” sacīja, ka to, kāda ir šī brīža situācija, viņš pateikšot apvienības vadītājai. Uzņēmums vēl neesot izlēmis, kāds būs jaunais tarifs. “Mums ar visām iestādēm to vajag saskaņot. Šonedēļ ar to tiksim skaidrībā un paziņosim apvienības vadītājai,” saka Igors Movels.

Situāciju ar apkuri Jaunjelgavā skaidro arī Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš. Viņš informē, ka pašlaik spēkā ir līgums, kas noslēgts ar SIA “Green Energy Trio”, vēlāk ar tās meitasuzņēmumu “EkoSil”. Uzņēmums Jaunjelgavas siltumapgādē ieguldīja lielas investīcijas, uzcēla jaunu katlumāju. Līgums ir spēkā līdz 2030. gadam, un, kā saka Uldis Riekstiņš, tas ir pārāk ‘‘bezzobains’’ no pašvaldības puses. Līgums cita starpā paredz to, ka pašvaldībai obligāti jāpērk siltumenerģija no šī uzņēmuma. Tiesa, kādā no iepriekšējām apkures sezonām radās problēmas ar siltumapgādi, un tas varēja būt labs iemesls, lai līgumu lauztu. Tas gan nozīmētu, ka ziemas vidū Jaunjelgava, precīzāk — katlumājai pieslēgtās ēkas, paliktu pilnībā bez apkures. Jau gadu pašvaldība piedāvā uzņēmumam parakstīt jaunu līgumu, bet pretējā puse tam nepiekrīt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pašlaik, kad salīdzinājumā ar pagājušo sezonu, cena siltumam samazinājusies uz pusi, līgums ar uzņēmumu neparedz samazināt tarifu, pat ja pašvaldība var pamatot, ka tas ir pārmērīgi augsts. “Esam centušies ar viņiem runāt cilvēcīgi, vienoties, bet nesekmīgi. Šobrīd ar to nodarbojas juristi, meklējam korektu veidu, kā vienoties bez tiesvedības,” teic Uldis Riekstiņš. Līdzšinējais tarifs ir ap 140 eiro par MWh, augstāks nekā jebkuram citam apkārtnē esošajam komersantam. Piemēram, SIA “Seces koks” to saražo uz pusi lētāk.

Lai situāciju risinātu, Aizkraukles novada pašvaldība piedāvājusi uzņēmējam atpirkt katlumāju. Pretī adekvātam īpašuma vērtējumam, komersants nosaucis astronomisku summu, kura nebija apspriešanas vērta.

Jaunjelgavas apvienības Daudzeses pagastā daudzdzīvokļu mājām “MRS māja Nr. 693” un “MRS māja Nr. 15” šogad par siltumu būs jāmaksā 129,16 eiro par MWh. Ja jaunjelgaviešiem būs jāpaliek pie iepriekšējā gada tarifa, tas būs augstākais novadā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Samaksājuši līdz pavasarim

Edgars Bricis, SIA “Aizkraukles siltums” vadītājs, par apkures pieslēgšanu pilsētai no 9. oktobra saka, ka tas ir māju apsaimniekotājas SIA “Lauma-A” lēmums. No tehniskās puses tas nozīmē laikus sagatavoties sezonai, jo visus apkures tīklus vienā reizē nevar pieslēgt. Sistēma ir iestatīta automātiskajā režīmā, kas nozīmē, ka tā neatkarīgi no diennakts laika pamazām sāk strādāt pie gaisa temperatūras +14 grādi. Līdz šim sistēma bija atslēgta, bet turpmāk, gaisa temperatūrai sasniedzot šo robežu, mājās ieplūdīs siltums. Tāpat kā iepriekšējā sezonā, maksimāli izmantos SIA “Seces koks” šķeldas katlumājas jaudu, bet, gaisa temperatūrai nokrītot zem 0 grādiem, pieslēgs arī gāzes apkuri. Šķeldas cena Aizkrauklei nofiksēta līdz 30. aprīlim. Dabasgāzes cena gan piesaistīta biržai un mainās katru mēnesi. Oktobrī pilsētā siltuma tarifs ir 64,66 eiro par MWh, bet ar novembri tas būs 71,11 eiro, un tāds paliks arī decembrī. “Aizkraukles siltums” neplāno mainīt tarifu arī janvārī tikai tāpēc, ka mainīsies valstī noteiktā minimālā alga. Toties to var ietekmēt būtisks gāzes cenas pieaugums. Edgars Bricis saka, ka parādnieki par siltumu ir, bet iepriecina tie, kas jau vasarā iemaksājuši būtiskas summas avansā. Daži pat pilnībā noseguši visu nākamo sezonu jau tagad. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.