Cer saglabāt attīstības izaugsmi

Pirmais pusgads pēc teritoriālās reformas paskrējis nemanot. Jaunjelgavas apvienības iedzīvotāji būtiskas izmaiņas neizjūt. Gaidot 1. janvāri, vēl ir daudz nezināmā. Raugoties nākotnē, ir bažas par izglītības iestādēm, dažādiem novadam raksturīgajiem atvieglojumiem. Tajā pašā laikā netrūkst arī optimisma un pašpaļāvības, ka sliktāk jau nebūs.

Jaunjelgavas apvienībā līdz gada beigām saglabājas bezmaksas ēdināšana skolēniem un zupas virtuve maznodrošinātām personām. Kāds vietvaras atbalsts būs turpmāk, precīzi būs zināms pēc Aizkraukles novada pašvaldības budžeta apstiprināšanas. Pēdējos gados apvienības pagastos un pilsētā veikti daudzi uzlabojumi, iedzīvotāji cer, ka labā prakse turpināsies un izaugsme neapstāsies. Tāpat iezīmējas atšķirīgas vajadzības dažādās vecuma kategorijās — gados vecākiem cilvēkiem svarīga pakalpojumu pieejamība uz vietas un aktīva kultūras dzīve, gados jaunākiem prioritāra ir ceļa infrastruktūra un bērnu izglītības nodrošināšana.

Paļaujas uz sevi

Jaunjelgaviete Lelde Lukaševiča ir trīs bērnu mamma. Neraugoties uz to, ka pastāv iespēja, ka pēc reformas zudīs dažs līdzšinējais atbalsts, pārmaiņas tiek gaidītas ar pozitīvu noskaņu. Vienīgais, kas rada uztraukumu, ir Jaunjelgavas vidusskolas liktenis. “Dažās klasēs ir tikai seši audzēkņi. Tajā pašā laikā uz Aizkraukli kursē autobusi, tāpat paļaujamies uz sevi. Ja būs nepieciešams vest, tad izvadāsim bērnus uz skolu, piemēram, Aizkrauklē. Citas mammas runā, ka Jaunjelgavas apvienība sniedza lielāku atbalstu, kāds tas būs esot Aizkraukles novadā. Kā daudzbērnu ģimene Ziemassvētkos saņēmām dāvanu 50 eiro apmērā, tāpat 1. septembrī skolēns saņem pabalstu. Runā, ka turpmāk tādu vairs nebūs. Mēs ar vīru uzskatām, ka bērni pašiem jāuztur un līdzšinējā atbalsta zaudēšana nebūs iemesls raudāt. Ļoti svarīgi ir sekot līdzi aktuālajai informācijai. Piesekojot Aizkraukles novada lapai, uzzinājām par iespējām, ko darīt svētku laikā novadā. Uzzinājām par Romalda Gurkļa skulptūrām, aizbraucām. Līdz šim sekojām tikai Jaunjelgavas lapai, labi, ka tagad Aizkraukles novada lapā ir informācija un aktualitātes par visām apvienībām. Tas ir ieguvums, jo iepriekš īsti nebija vajadzības sekot līdzi aktualitātēm citviet, bet tagad tam ir sava pievienotā vērtība, mums ir iespēja paplašināt redzesloku. Daudzi biedē, ka esam nomalē un par mums aizmirsīs, jo viss koncentrēsies novada centrā — Aizkrauklē. Mēs gan to šobrīd tā neizjūtam.’’

Jāsaglabā atgriezeniskā saite

Vaira Lejniece, mākslas pedagoģe Aizkraukles Mākslas skolā un Seces pamatskolā, Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrības vadītāja, teic, ka vēl ir pāragri ko spriest — nākamais gads parādīs, kā teritoriālā reforma būs ietekmējusi jaunjelgaviešus un apvienības attīstību. “Grūti spriest, kas un kā būs, jo vēl pat nav apstiprināts novada budžets. Jauki, ka ir izveidota Kultūras pārvalde, saprotu, ka būs virsvadība, zem spārna tiks ņemtas arī nevalstiskās organizācijas. Patlaban, vēl raugoties nākotnē, ir ļoti liela neskaidrība. Viss jau notiks uz vietas, turpināsim darboties, bet kāds būs līdzekļu sadalījums, resursi — vēl nav zināms.” Lai saglabātos apdzīvotās vietas izaugsme, Vaira uzskata, ka jābūt atgriezeniskajai saitei ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, mākslinieciskajiem kolektīviem, bibliotēkām un skolām. “Aizkraukles varas gaiteņos ir jādomā, kā to izdarīt. Ļoti svarīga ir deputātu un pārvalžu struktūru interese par notiekošo katrā vietā. Pēc teritoriālās reformas parādās citādāki akcenti uz pārvaldības sistēmu, svarīgi saglabāt atgriezenisko saiti.” Jaunjelgavas apvienības iedzīvotāju lielākās bažas ir, ka pēc teritoriālās reformas samazināsies pakalpojumu pieejamība: “Pagastus pārdēvēja par pakalpojumu centriem. Tas ir ļoti izplūdis jēdziens. Pagastā bija kasieris, grāmatvedis, cilvēks, kas izstāsta par nodokļiem un citām svarīgām aktualitātēm, greiderists, kas rūpējās par ceļiem. Mums sola, ka šajā ziņā nekas būtiski nemainīsies, uz to arī ceram. Lielākā novadā jāpadomā arī par daudzpusīgāku informācijas apriti. Aktualitātes publicē internetā, bet tur informācija skrien ātri, daudz ko nepamana. Svarīgi nodrošināt dažādu un lielāku informācijas apriti. Šim nolūkam var izmantot arī afišu stabus, kas ir pieejami iedzīvotāju grupai, kuri neizmanto internetu.”

Jābūt labam savas vietas saimniekam

Jaunjelgavas apvienībā ir Daudzeses, Sērenes, Seces, Staburaga un Sunākstes pakalpojumu centri. Bijušajās pagasta pārvaldēs pirms reformas bažījās, ka lielajā novadā tiks piemirsti un līdzšinējā attīstība apstāsies. Lai tā nenotiktu, jāuztur un jāuzlabo ceļa infrastruktūra, tāpat iedzīvotājiem svarīga informācija par pakalpojumiem uz vietas un kultūras dzīves nepārtrauktība.Aktīvā sunākstiete Mirdza Caune uzskata, ka, lai saglabātu pagastu attīstību, jāsakārto ceļu struktūra. Vietējiem iedzīvotājiem ir svarīga kultūras dzīve. Vēsture liecina, ka labs saimnieks ir plaukstoša reģiona pamatā. “Cilvēki šobrīd ir satraukti vairāku iemeslu dēļ, viens no tiem ir pandēmija, dažādi ierobežojumi, kas mainījuši dzīves ikdienu. Daudz kas ir apstājies, kad pandēmija rimsies, skaidrāk būs redzams, kas un kā ir mainījies. To, kas pagastam vajadzīgs vislabāk, zina pārvaldniece Ināra Vītola. Pateicoties viņai, Sunākste ir sakopta vieta, daudz kas ticis uzlabots un sakārtots. Es vai kāds cits var daudz ko prasīt, bet jābūt labam pārvaldniekam, lai redzētu kopainu. Cepuri nost Guntim Libekam, kas rūpējās ne tikai par Jaunjelgavu, bet visiem pagastiem. Vairāk vai mazāk pats personīgi apmeklēja pagastus. Par jauno priekšsēdētāju Leonu Līdumu neko sliktu nevaru teikt, viņš pie mums jau bijis divas reizes. Šobrīd grūti kaut ko prognozēt, viss ir šķietami jauns. Lai gan tā īsti nevar teikt, salīdzinoši nesen jau bijām Aizkraukles rajona sastāvdaļa. Tie gan bija citi laiki, bija mazāk līdzekļu. Tolaik daudz cīnījāmies par sakārtotiem ceļiem. Ja būs laba ceļa infrastruktūra, tad būs viss pārējais.”

Saglabāt vietējās pērles

Aina Ķīse, bijusī Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja, stāsta, ka pagaidām pārmaiņas neizjūt, taču sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem jūtams uztraukums par nezināmo. “Vecāka gadagājuma cilvēki nobažījusies, kā samaksās par komunālajiem pakalpojumiem. Daudzi cilvēki šos maksājumus veica pagasta pārvaldē ar skaidras naudas norēķinu. Līdz ar janvāri izskanējis, ka būs tikai izbraukuma kasieris, kas Staburagā būs noteiktās dienās vai stundās, un tas satrauc cilvēkus. Trūkst informācijas, pie afišu stabiem nekas nav pielikts, tādēļ valda neziņa. Es gan cilvēkiem saku, ka pienāks janvāris un gan jau viss nokārtosies. Mums ir ļoti jauka bibliotekāre, kura palīdz veikt maksājumus internetbankā un izdarīt citas lietas. Cilvēkus satrauc pakalpojumu pieejamība, mainoties iestāžu vai speciālistu darbalaikiem. Cilvēkiem šķiet, ka tiek atņemts kaut kas. Pagaidām gan uztraukumam ir par agru, viss būs labi. Pakalpojums klātienē svarīgs ir cilvēkiem gados, viņiem tā ir arī iespēja atnākt un socializēties. Maldīgi domāt, ka reformas ietekmē pagasts tiks izsvītrots no kartes — tā nebūs. Staburagā regulāri notiek dažādi pasākumi, kas pulcē apmeklētājus no visas apkaimes — Aizkraukles, Sēlpils un citām vietām,” stāsta Aina Ķīse. Viņasprāt, gādājot par Staburaga attīstību, liela uzmanība jāpievērš tūrismam. “Arī turpmāk jāgādā par Daugavas un Vīgantes parka pieejamību. Līdz šim parks bija pagasta pārziņā, pašu spēkiem kopām, ierīkojām objektus. Bija doma, atpūtas zonā izveidot kempingu, neesmu droša, ka šī iecere ir iekļauta tagadējā attīstības plānā. Zemnieki kā strādāja, tā strādās, nekas jau diži nemainīsies. Galvenais, lai tiek labā līmenī saglabātās vietējās pērles, apskates vietas, kas regulāri piesaista cilvēkus.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.