“Ceļojums vēstures pasaulē ir tikai sācies!” Skrīveriete konkursā “Vēsture ap mums” izcīna pirmo vietu

Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits godināja skolēnu radošo darbu un pētījumu konkursa “Vēsture ap mums” laureātus, kurā pirmo vietu ieguva skrīveriete Agate Anufrijeva par darbu “Vietalvas baznīca: fakti un uzdevumi”. Apkopotais materiāls turpinās dzīvot cietos vākos — tas iespiests grāmatā.

Ģimenes saknes — Vietalvā

Iedziļināties Vietalvas luterāņu baznīcas vēsturē stimulēja fakts, ka šī ir Agates mammas Sandas dzimtā puse, kur joprojām dzīvo meitenes vecvecāki. Viesošanās reizēs skrīveriete apmeklē svētdienas skolu Vietalvas baznīcā.

Ar ģimenes atbalstu Agates apkopotais materiāls iespiests arī grāmatā. Pie eksemplāra ticis Vietalvas baznīcas mācītājs Jānis Alsiņš, viena nonākusi Aizkraukles novada centrālās bibliotēkas krājumā, vēl 20 aizceļojušas uz Rīgu.

Interesanti, ka grāmatas “Vietalvas baznīca: fakti un uzdevumi” vāka ilustrācijas autors ir Agates brālis Marks. Pirmo iespaidu par grāmatu atklāj Vietalvas baznīca, kurai vidū ir pārvilkta svītra, kas nodala pagātnes diženumu un tagadnes pussagrauto baznīcas ēku.

Skrīverietes mamma Sanda lepojas ar meitas patstāvīgo darbu: “Neaprakstāms prieks un fantastiskas sajūtas — Rīgas pils, tikšanās ar Egilu Levitu. Nu ir Agates izveidota grāmata par Vietalvas baznīcas vēsturi. Vislielākais paldies ir pašai Agatei par fantastisko apņēmību un neatlaidību, paveicot tik nozīmīgu darbu. Tas bija tā vērts! Prezidenta rokasspiediens vēl ilgi atgādinās gan par to, cik nozīmīga katram latvietim ir savas valsts vēsture, gan par to, cik daudz tu vari paveikt, ieliekot savā darbā sirdi un dvēseli!”

Sajūsma paceļ “piecus centimetrus virs zemes”

Agatei Anufrijevai šis bija nozīmīgs un pacilājošs notikums, kas paliks atmiņā. Meitene, daloties sajūtās, atklāj, cik nozīmīgs pagodinājums ir augstais novērtējums konkursā: “Pirms ziemas brīvlaika kādā vēstures stundā tika atklāts starts manam ļoti nozīmīgajam vēstures projekta darbam. Skolotāja pastāstīja par Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības rīkoto konkursu “Vēsture ap mums”. Daudz nedomājot, izlēmu piedalīties un trīs mēnešus cītīgi un rūpīgi veidoju grāmatiņu “Vietalvas baznīca: fakti un uzdevumi”. Man pašai šķiet, ka es strādāju patiešām rūpīgi, pārlasot katru teikumu vairākas reizes, un tā es nonācu pie brīnišķīgā rezultāta. 4. maijā devos uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur aizstāvēju savu zinātniski pētniecisko projekta darbu — stāstīju par darba procesu un izmantotajiem avotiem. Jau tad varēja redzēt, cik ļoti žūrijai mans darbs patika, un mājās “lidoju piecus centimetrus virs zemes” jeb vienkārši biju neizsakāmi priecīga par pašas paveikto.

Es kļuvu vēl priecīgāka, lepnāka un laimīgāka pēc skolotājas paziņojuma, ka esmu ieguvusi pirmo vietu! Tad nu varēju tikai sākt gaidīt lielo notikumu – tikšanos Rīgas pilī ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Iepriekšējā dienā bija satraukums, bet tāds ļoti patīkams. Tas bija kaut kas tāds, ko ne visi var piedzīvot un kas visbiežāk notiek reizi mūžā. Kopā ar mammu un vēstures skolotāju ierados Rīgas pilī. Tur bija jāiziet pārbaudes: jāuzrāda ID karte, jāparāda somas saturs, apsargi visi ar austiņām un mikrofoniem — sajutos kā amerikāņu filmā. Tad pa skaistām kāpnēm, kurām pārklāti zili un sarkani paklāji, devāmies uz svētku zāli, kurā notika pasākums. Sākumā visiem bija jāpieceļas, lai godinātu prezidentu, bija jānoklausās vairākas runas, un tad jau klāt bija apbalvošana.

Šis bija konkurss, kurā nevarēja iegūt naudas balvas vai kaut ko tamlīdzīgu. Šis bija konkurss, kurā balvās bija grāmatas, prezidenta rokasspiediens un neaizmirstamas sajūtas! Dažādas vēstures grāmatas, manā skatījumā, ir ļoti vērtīgas balvas. Viena grāmata bija īpašāka par citām, jo tajā bija prezidenta rakstīts teksts un paraksts. Manuprāt, prezidentam mans darbs patika, jo pēc pirmās daļas, kurā viņš apsveica tikai vietu ieguvējus, 30 minūšu garajā “kafijas pauzē” pie mūsu galdiņa viņš nostāvēja lielāko daļu laika. Runājām gan par manis veidoto grāmatiņu, gan par projektu, ko varētu veidot nākamajā gadā, jo esmu to jau sapratusi — mans ceļojums vēstures pasaulē ir tikai sācies, un jāsaka — sācies visai iespaidīgi. Pasākuma noslēgumā visiem konkursa dalībniekiem, viņu vecākiem un skolotājiem bija iespēja uzkāpt Rīgas pils Svētā gara tornī. Tas ir tornis, kurā tiek pacelti divi karogi — Latvijas karogs un prezidenta karogs, kuru paceļ tad, kad prezidenta kungs ir Latvijā. No torņa pavērās brīnumains skats, un tas vēl vairāk lika justies laimīgai un lepnai par sevi. Vējš traki purināja matus, un es biju priecīga un saviļņota!

Šis pasākums bija patiešām ļoti, ļoti, ļoti īpašs, un, mājās aizbraucot, biju tik priecīga, ka to pat nevar izteikt vārdos. Lepojos ar sevi, paveikto darbu un varu secināt, ka esmu spējīga arī uz kādu lielāku, apjomīgāku projektu. Varu teikt lielu, lielu paldies savai vēstures skolotājai Rutai Dišereitei, kura manī radīja vēl lielāku interesi par vēsturi un deva iespēju piedalīties šajā brīnumainajā konkursā. Paldies!”

Aicina saglabāt un popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu

Ruta Dišereite, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas sociālo zinību un vēstures skolotāja, raksta: “Man ir gandarījums par paveikto, Latvijas Valsts prezidenta pilī saņēmu Egila Levita pateicību par skolēniem sniegto atbalstu. Agate paveikusi nozīmīgu darbu, izpētīja dažādus informācijas avotus, ieguva nozīmīgus, iepriekš nepublicētus datus par Vietalvas baznīcu, sadarbojās ar vēsturnieku Andri Rūtiņu. Grāmatā “Vietalvas baznīca: fakti un uzdevumi” ir bagāts vizuālo avotu klāsts, izmantotas gan Andra, gan Agates fotogrāfijas no personīgā arhīva. Interesanti un jēgpilni ir Agates izveidotie uzdevumi, kas veidoti, lai pārbaudītu lasītāja zināšanas un izpratni par baznīcas vēsturi, liek padomāt par vērtībām, aicina saglabāt un popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu. Agate, lai izdodas turpmākās ieceres pārvērst izcilos darbos!”

Foto:2023-06-14/agate

Saviļņojošs brīdis. Skrīveriete Agate Anufrijeva apbalvošanā tiekas ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Ilmāra Znotiņa foto, Valsts prezidenta kanceleja