XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks 2023. gadā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā. Ar azartisku aizrautību tiem gatavojas arī Aizkraukles novada dejotāji. Pagājušajā nedēļā noslēdzās aprīļa beigās sākušies deju kolektīvu metodiskie semināri deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuāra pārbaudei un tā apguvei. Savukārt sestdien Alūksnē dejotāji iegrieza deju lieluzveduma mūžīgo dzinēju — tur notika ieskaņas koncerts. Lai gan mūsu dejotāji tur nepiedalījās, koncertu vēroja Aizkraukles novada deju kolektīvu vadītāji. Izsakot savu viedokli un nākot klajā ar savām idejām, viņi piedalījās svētku tapšanas procesā.

Mērķis — pilnvērtīgi apgūt repertuāru

Aizkraukles novada dejotāji kopā ar Madonas kolektīviem metodiskajā seminārā piedalījās 21. maijā. Seminārs notika Madonā. No Aizkraukles novada svētku repertuāra apgūtās dejas rādīja 18 kolektīvi.

Semināru mērķis bija nodrošināt latviešu skatuviskās dejas kolektīvu gatavošanos un repertuāra pilnvērtīgu apgūšanu deju lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs”. Deju autori un novadu virsvadītāji kopā ar kolektīvu vadītājiem semināru noslēgumā pārrunāja turpmākos soļus repertuāra apguves pilnveidei. Metodiskajā seminārā jeb skatē pakāpes šoreiz netika piešķirtas, bet žūrija lēma, kurš kolektīvs apguvis vai daļēji apguvis repertuāru. Visi Aizkraukles novada deju kolektīvi, kuri piedalījās seminārā, gatavosies svētkiem.

Atklāj katras vietas unikalitāti

Deju lieluzvedums “Mūžīgais dzinējs” iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto, viesojoties Latvijas novados, iepazīstot vietējo tradīcijas, paražas un atklājot katras vietas unikālo dzīvesziņu. Radošo komandu veido mākslinieciskie vadītāji Jānis Purviņš un Jānis Ērglis, koncepcijas autori un režisori — Madara Gruntmane-Dujana un Kaspars Bērziņš, režisors inscenētājs Kārlis Krūmiņš, scenogrāfs Didzis Jaunzems, muzikālais vadītājs Rihards Zaļupe un videomāksliniece Katrīna Neiburga.

Ņemti vērā ieteikumi

Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” repertuārā iekļautas 33 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda. Pieredzējusī Kokneses kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Liepavots” vadītāja Inta Balode, runājot par lieluzveduma repertuāru, teic, ka tas gandarī. Ņemti vērā ieteikumi, un uzvedumā iekļautas vairākas dejas no Zelta fonda, kā arī jaunrades deju konkursa dejas. Protams, tās var patikt vai nepatikt, bet tā jau ir gaumes lieta. Galvenais — visas lieluzvedumā iekļautās dejas ir izdejotas. Atšķirībā no citiem gadiem repertuārā nav iekļautas pasūtījuma dejas.

Vēl dejotājiem paredzēta viena skate — tā būs nākamā gada pavasarī.

Fakts

Nākamā gada Dziesmu un deju svētku lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs” kopumā gatavojas 650 jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi no Latvijas un diasporas.

Gandarījums par kolektīviem

Aizkraukles novada skatuviskās dejas kolektīvu virsvadītāja ir Una Stakle. Tēlaini runājot, viņa pārskata visu spēles laukumu. Par viņu var teikt: zina drēbi, jo pati vada piecus deju kolektīvus. Viņa ar “Staburagu” dalījās pirmssvētku pārdomās.

— Mans uzskats, ka bez izglītības un kultūras valsts nevar pastāvēt, tai nav savas identitātes un nākotnes. Diemžēl mums kultūra bieži vien kā tāda sērdienīte tiek aizbīdīta vistālākajā kaktā. Netiek pienācīgi atbalstīts un novērtēts kolektīvu vadītāju darbs. Kaut vai paldies pateikts. No malas skatoties, jau liekas, ka viss pats no sevis notiek, taču deju kolektīvu vadītāju melnais darbs jau ir kā neredzamā fronte — to grūtumu, dažkārt pat izmisumu, ko esam piedzīvojuši šajos divos gados, grūti izstāstīt. Apbrīnojama ir deju kolektīvu vadītāju uzņēmība, kuri piedevām strādā otrā darbavietā, un vēl spēja noturēt kolektīvu. Kovida laiks jau ir darījis savu — cilvēki mainījuši paradumus, nodarbošanos, un nākas krietni vien nopūlēties, lai vienu vai otru dejotāju atvestu uz mēģinājumu. Laiks rit, un noveco arī vadītāji — jādomā par jaunajiem, bet vai viņi gribēs nākt? Starp citu, mēs esam vienīgais novads, kurā nav sava koncertmeistara. Savulaik tā tika uzskatīta par ekskluzīvu lietu, un tagad šo situāciju uzskata pašu par sevi saprotamu. Neskatoties uz šīm skumjajām pārdomām, es patiešām biju gandarīta, ka līdz šim semināram bija tikuši visi 18 kolektīvi. Varēja jau redzēt, kurš vairāk strādājis, kurš mazāk, bet, salīdzinot ar Madonas kolektīviem, var teikt, ka esam līdzvērtīgi. Seminārā blakus man sēdēja mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš. Viņš, tāpat kā es, visu koncerta laiku smaidīja, jo nebija jau svarīgākais tas, ka vienam vai otram sajūk deju solis vai kaut kas aizmirstas, bet gan sajūta, ka mēs dejojam, ka mēs varam!

Seminārā bija daudz mākslinieciski augstvērtīgu priekšnesumu. Trīs Aizkraukles novada kolektīviem bija daļēji apgūts repertuārs, bet tas absolūti neko neietekmē, un kolektīvi turpinās gatavoties svētkiem. Žūrija atzīmēja, ka visas dejas izdejojām, arī vairākas tās, kas šogad nebija jāapgūst. Man ļoti svarīgi bija tas, ka seminārā līdzās bija un atbalstu sniedza Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes darbinieku komanda, viena nebūtu tikusi galā.

— Kāda jūsu kolektīvā ir lielākā problēma ceļā uz Dziesmu un Deju svētkiem?

INTA BALODE,

Kokneses kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva “Liepavots” vadītāja

— Var teikt, ka lielākās problēmas mums radījis tieši kovids. Daži to pat izslimojuši vairākkārt, un tā sekas ir redzamas mēģinājumos. Ir apgrūtināta griešanās, traucēta koordinācija. Tāpēc mums galvenokārt ir jāpiestrādā pēckovida problēmu risināšanā un jāpiedomā par veselību. Ja būs spēks kaulos, būs arī dejasprieks. Kamēr vēl visiem nav sākušies atvaļinājumi, mēģinām, bet pēc tam dosimies nelielā atelpā. Protams, varētu vēlēties arī sastāva papildinājumu, bet pagaidām iztiekam ar to, kas ir.

ILONA ŪDRE,

Iršu vidējās paaudzes deju kolektīva “Irši” vadītāja

— Kā jau lauku rajonos, mums lielākā problēma ir ar dejotājiem. Reāli uz papīra jau tie ir, bet praksē — ne vienmēr. Labākas dzīves meklējumos dažs aizbrauc pastrādāt uz ārzemēm, dažs strādā par tālsatiksmes autovadītāju un līdz ar to nav uz vietas. Vasarā jau tāda īsta atpūta neiznāks — gatavojamies tepat pagastā Jāņu koncertam, ir mums ielūgums uz Ķeipeni, dejosim arī vienās vietējās kāzās.

INITA VILCIŅA,

Aizkraukles pagasta deju kopas “Aizkrauklis” vadītāja

— Mūsu lielākā vēlēšanās, lai mums būtu jauni tērpi, jo divos kovida gados mainījušās dejotāju auguma aprises, neviens jau jaunāks nepaliek. Diemžēl mums jau nav desmit kārtas kā bagāto pašvaldību kolektīviem, tāpēc dažbrīd vajadzīgs radošs piegājiens, lai tērpus veiksmīgi pielabotu. Kolektīvā dejo seniori, un kopā sanākšana vienmēr sagādā prieku, tā ir izraušanās no ierastās vides un, kā paši sakām, iespēja emocionāli izkustēties. Labprāt savā pulkā uzņemtu arī jaunus dalībniekus, vecums nav šķērslis — mums ir trīs, kā paši smejamies, 18 gadnieki (īsto skaitli lasīt no otra gala — I. S.), tāpat arī pieredzei nav lielas nozīmes — ir tādi, kas pirmo reizi dejojuši 60 gados. Vienkārši pulkā ir jautrāk. Jūlija beigās mums būs tradicionālais noslēgums — radošā nometne, un tad jau augusta otrajā pusē atsāksim mēģinājumus.

GUNITA KRIEVĀNE,

Jaunjelgavas kultūras centra jauniešu deju kolektīva “Kodoliņš” un vidējās paaudzes deju kolektīva “Kodols” vadītāja

— Tādu īpašu problēmu nav, bet to gan nevar noliegt, ka kovida laiks ietekmējis jauniešus, viņi kļuvuši citādāki, izveidojušies citi paradumi. Atelpa pa vasaras vidu nekāda nesanāks, jo 5. un 6. augustā piedalīsimies vērienīgā lieluzvedumā ar Uģa Prauliņa mūziku, kurā ap 10 000 dalībnieku — deju kolektīvi un kori no Latvijas — tiksies dejotāju un dziedātāju svētkos, savukārt 23. jūlijā dosimies uz pasākumu “Sēlija rotā”. Seminārā uzsvēra, ka jākrāj koncertu pieredze, tāpēc labprāt dotos arī kādos koncertos, bet viss jau atkarīgs no finansēm. Jaunjelgavas novadā kultūrai bija ļoti liels atbalsts, cerēsim, ka tāds būs arī Aizkraukles novadā.

Deju kolektīvi, kuri ir ceļā uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem

◆ Aizkrauklē

* Aizkraukles pagasta deju kopa “Aizkrauklis” (vadītāja Inita Vilciņa)
* Aizkraukles pagasta deju kolektīvs “Pēda” (Una Stakle, Tatjana Žaka)
* Aizkraukles pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Pēda” (Una Stakle, Tatjana Žaka)
* Aizkraukles kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Radi” (Una Stakle, Raimonds Porietis)
* Aizkraukles kultūras centra deju kolektīva “Radi” senioru grupa (Una Stakle)
* Aizkraukles kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Zeļļi” (Una Stakle, Arina Kuročkina)

◆ Jaunjelgavas apvienībā

* Jaunjelgavas kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Atvars” (Inese Ermansone)
* Jaunjelgavas kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Kodoliņš” (Gunita Krievāne)
* Jaunjelgavas kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kodols” (Gunita Krievāne)

◆ Kokneses apvienībā

* Kokneses kultūras centra jauniešu deju kolektīvs (Agra Bērziņa)
* Kokneses kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Liepavots” (Inta Balode)
* Iršu vidējās paaudzes deju kolektīvs “Irši” (Ilona Ūdre)
* Bebru vidējās paaudzes deju kolektīvs “Rats” (Laura Freimane)

◆ Neretas apvienībā

* Neretas kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sēļi” (Inita Kalniņa)

◆ Pļaviņu apvienībā

* Pļaviņu kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Daugaviņa” (Inita Reitere)
* Pļaviņu kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vidupe” (Jānis Reiters)

◆ Skrīveros

* Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse” (Gita Skudra)
* Skrīveru kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Dižsusuri” (Gita Skudra)

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.